Maksimāli ātrai Eiropas Savienības aizsardzības industrijas attīstībai un aizsardzības spēju stiprināšanai Eiropas Komisija ir nākusi klajā ar "Balto grāmatu Eiropas aizsardzībai" – ceļvedi un politisku ietvaru, kas palīdzētu realizēt mēneša sākumā anonsētā plāna "ReArm Europe" ieceres. Daudzas no tām gan ir atkarīgas vēl arī no Eiropas institūciju un dalībvalstu lēmumiem, kuri vēl nav pieņemti. Turklāt daži no tiem izraisa aktīvas diskusijas, līdz ar to nav iespējams droši prognozēt, vai to apstiprināšana tiešām notiks.

Sagrautas ilūzijas

"Eiropas drošības kārtība ir tikusi satricināta, un tik daudz ilūziju sagrauts," pagājušās nedēļas Eiroparlamenta debatēs Strasbūrā uzsvēra Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena. "Pēc aukstā kara beigām daži uzskatīja, ka Krieviju var integrēt Eiropas ekonomikas un drošības arhitektūrā. Kamēr citi cerēja, ka mēs varam bezgalīgi paļauties uz Amerikas pilnīgu aizsardzību. Un tā mēs pazeminājām savus aizsardzības standartus, vairāk nekā uz pusi samazinot izdevumus aizsardzībai no kādreizējiem pāri par 3,5%. Mēs domājām, ka baudām miera dividendes…" Uzsverot, ka ilūziju laiks nu ir galā, viņa eiroparlamentāriešiem skaidro "ReArm Europe" plāna ieceres: "Tā loģika ir vienkārša: mēs vēlamies izmantot katru finanšu sviru, kas mums ir pieejama, lai stiprinātu un paātrinātu Eiropas aizsardzības ražošanu. Ar "ReArm Europe" plānu mēs varam aktivizēt līdz pat 800 miljardiem eiro."