Īpaši pēdējos trijos gados to bieži dzird par teritorijas ziņā nepārskatāmo, daudznacionālo Krieviju. Demokrātiju un brīvību apliecinot tikai vārdos, milzīgā valsts ir piespiedu kārtā mākslīgi radīta, militāri, ekonomiski un mentāli okupējot jaunas teritorijas. 

Krievijā tagad nevēlamais rakstnieks Viktors Jerofejevs saka – sabiedrība nozīmē dialogu, nevis tūlīt ar dūri pa seju. Viņa jaunāko grāmatu sauks "Krievu vaina", kas jāsaprot – "mēs vienmēr esam labāki par visiem". Tāpēc tikai runāšana par laimīgo nākotnes Krieviju bez darbiem ir un paliek vienīgi sapnis. To pierāda daudzi sevi par opozicionāriem dēvējošie gan pašā Krievijā, gan ārpus tās robežām, pat nesen no cietumiem atbrīvotie. Jājautā, kāpēc Putins viņus pēkšņi atbrīvoja. 

Sapni par brīvu Krieviju ar ieročiem rokās tagad reāli izcīna krievu brīvprātīgo formējumi un tie, kas palīdz Ukrainai citos veidos.