Skolās krievu valodu nomaina vācu, spāņu un franču; trūkst skolotāju, bet palīdz pārkvalifikācija

Latvijas skolām ar likumu ir noteikts pienākums no 2026. gada kā otro svešvalodu vairs nemācīt krievu valodu, bet pakāpeniski aizstāt to ar kādu no Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas oficiālajām valodām.

Bet skolēni no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves vidējā izglītībā var paši atteikties jau tagad. Skolām nākas piepūlēties, lai sameklētu pedagogus citas otrās svešvalodas mācīšanai. Situāciju pēta "Latvijas Avīze" un reģionālie laikraksti – "Brīvā Daugava", "Alūksnes un Malienas Ziņas", "Ziemeļlatvija", "Staburags" un "Dzirkstele". Tematu aizsākām pirmajā publikācijā "Krievu valodas vietā – vācu, franču un spāņu" "Latvijas Avīzes" 26. septembra numurā, tagad to turpinām.

Topā vācu un spāņu valoda

Lai mazinātu svešvalodu skolotāju trūkumu, novadu skolās palīgā steidz pat ārzemēs dzīvojoši latvieši. Kā raksta "Alūksnes un Malienas Ziņas", Alūksnē jaunais mācību gads sācies ar jaunumu – Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas vidusskolas posmā 10. klasēs kā otro vai trešo svešvalodu var mācīties spāņu valodu, un šādu iespēju jau izmanto 42 skolēni. Nodarbības vada skolotājs Jānis Apsīte, kurš uz Latviju pārcēlies no dzīves Spānijā. Tur viņš pavadījis trīsdesmit gadus. Skolotājs uzsver – spāņu valoda ir viena no nozīmīgākajām valodām pasaulē – to saziņai izmanto vairāk nekā 500 miljoni cilvēku.

Daļa pedagogu, turpinot darbu skolā, pārkvalificējas, apgūst vācu valodu gan Latvijas Universitātē, gan Gētes institūta piedāvātajās programmās.

Foto: Latvijas Avīze / Latvijas Mediji

Alūksnes novada Izglītības pārvaldes metodiķe Ieva Baltā-Pilsētniece stāsta, ka pārejas process norit veiksmīgi: "Jau 2024. gadā bērnu vecākiem bija iespēja atteikties no krievu valodas kā otras svešvalodas – daudzi to izmantoja. Savukārt skolas veiksmīgi spēja un joprojām spēj nodrošināt citas otrās svešvalodas mācīšanu."

Krievu valodas skolotājiem ir iespēja pārkvalificēties, apgūstot kādu svešvalodu, piemēram, angļu, vācu vai franču, tāpēc bez darba, kā skaidro skolas direktore Uva Grencione-Lapseniete, šie skolotāji nepalikšot. "Esam eiropeiski domājoša skola, līdz ar to arī izvēlamies Eiropas valodas. Krievu valodas skolotājiem skolā ir arī citi pienākumi, viņi pasniedz arī citus mācību priekšmetus."

Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas krievu valodas skolotāja Dace Bībere krievu valodu māca tikai tiem, kuri šo kursu iesākuši, – tie ir 55 vienpadsmito klašu skolēni, un 10. klašu skolēni to vairs neizvēlas. Tiesa gan, pirms likuma grozījumiem vairums skolēnu vēlējušies apgūt tieši krievu valodu. 

"Mēs esam pierobežā, un daudzās ģimenēs izmanto krievu valodu, īpaši Liepnā, Pededzē. Pagājušajā gadā 10. klasēs ļoti daudzi izvēlējās krievu valodu. 

Vācu valodu apguva apvienotā grupa no divām klasēm, toties krievu valodā es visām 10. klasēm pasniedzu šo mācību priekšmetu," saka Dace Bībere.

Arī vairākās Jēkabpils novada skolās kā otro svešvalodu iespējams apgūt vācu, spāņu un pat norvēģu valodu. Kā raksta "Brīvā Daugava", piemēram, Dignājas pamatskolā no nākamā gada būs iespējams apgūt spāņu valodu.

Angļu un franču valodas skolotāja francūziete Sibilla Loransa Vanina Rožē Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijas 5. klašu skolēniem sākusi mācīt franču valodu kā otru svešvalodu.

Foto: Inga Karpova/ziemellatvija.lv

Vecāki bažījas, ka paši nezina franču valodu

Kā raksta laikraksts "Dzirkstele", Gulbenes novada skolās kā otrā svešvaloda tiks piedāvāta vācu vai franču valoda – atkarībā no katras skolas iespējām. Gulbenes novada vidusskolas direktore Liena Silauniece stāsta: "Skaidri redzams, ka pārliecinoši uzvar vācu valoda, jo franču valodu izvēlas mazāks skolēnu skaits. Kāpēc tā? Vecāku lielākā atruna ir tāda, ka viņiem pašiem nav bijusi saskarsme ar franču valodu. Viņi baidās, ka tā ir sarežģīta, līdz ar to uztraucas, kā bērnam veiksies, jo paši nevarēs palīdzēt. Savukārt vācu valodu daudzi vecāki paši ir apguvuši, un līdzīgs pamatojums agrāk bija arī krievu valodas izvēlei – proti, vecāki domāja, ka varēs bērniem palīdzēt. Tomēr praksē tas nav devis nekādu īpašu ieguvumu. Ir gan daži skolēni, kas jau tagad atsakās no krievu valodas un pāriet uz piedāvāto, piemēram, vācu valodu, taču to skaits ir neliels. Tie, kas jau mācās krievu valodu, to var arī pabeigt."

Nākotnē Gulbenes novada vidusskolā tomēr tiekot apsvērta iespēja piedāvāt vēl kādu citu svešvalodu, piemēram, spāņu valodu. Izglītības un zinātnes ministrijas tīmekļvietnē lasāms, ka patlaban spāņu valoda kā otrā svešvaloda tiek pasniegta 64 Latvijas vispārējās izglītības iestādēs. Tomēr, kā norāda L. Silauniece, problēma ir stundu slodze. Pat tad, ja skolotājs iegūst spāņu valodas skolotāja kvalifikāciju, mācoties četrus gadus, tad slodzes piedāvājums, ko skola var nodrošināt, ir neliels. Piesaistīt jaunu speciālistu, kurš māca tikai spāņu valodu, ir grūti, jo ar vienu priekšmetu nepietiek, lai nodrošinātu pilnu darba slodzi. Reālāk būtu, ja spāņu valodu varētu mācīt kāds skolotājs, kuram jau ir citas valodas vai mācību priekšmeta zināšanas, tā apvienojot priekšmetus un nodrošinot lielāku slodzi. Pagaidām šī iecere vēl neesot īstenojama.

Piemēram, Lizuma pamatskolā šobrīd kā otro svešvalodu skolēni apgūst krievu un franču valodu. "Mūsu ukraiņu skolotājai ir franču valodas izglītība, un viņa tagad vēl Latvijā iestājās franču valodas kursos," stāsta Lizuma pamatskolas skolotāja Inese Dambe.

Vācu valoda – loģiskākais lēmums

Smiltenes novada skolas vairāk koncentrējas tieši uz vācu valodu kā otro svešvalodu. Novada Izglītības pārvaldes izglītības darba speciāliste Aija Rancāne laikrakstu "Ziemeļlatvija" informē, ka lielākajā daļā izglītības iestāžu kā otrā svešvaloda jau šobrīd tiek apgūta vācu valoda un franču valoda: 

"Veicot aptauju par vēlamo otro svešvalodu, vecākiem jautājām: ja būtu iespēja izvēlēties otro svešvalodu, kura no valodām tā būtu? – un līdzās vācu valodai vecāku izvēle bija arī spāņu valoda, tad sekoja franču un krievu valoda."

Lai gan piesaistīt pedagogus nav vienkārši, novada izglītības iestādēm tas esot izdevies – Smiltenes vidusskolā iespējams apgūt franču valodu, jo skolā jau strādā pedagogs, kuram tieši šī ir dzimtā valoda. Vācu valoda savukārt ir dažu pedagogu otrā svešvaloda. Daļa pedagogu, turpinot darbu skolā, pārkvalificējas, apgūst vācu valodu gan Latvijas Universitātē, gan Gētes institūta piedāvātajās programmās.

Smiltenes novada Blomes pamatskolā skolēniem jau laikus tiek nodrošināta iespēja sagatavoties un apgūt vācu valodu. Skolas direktore Liene Šverna stāsta, ka bērni turpina apgūt angļu un arī krievu valodu, bet, lai skolēniem būtu vieglāka pāreja uz otru svešvalodu, kas vairs nebūs krievu valoda, jaunajā mācību gadā jau no 4. klases tiek mācīta vācu valoda: "Skolā ir lielisks interešu izglītības pulciņš, kas sniedz iespēju arī 1.–3. klašu skolēniem sākt apgūt vācu valodu ar dziesmām un rotaļām. Tas izdodas, jo skolā strādā brīnišķīga vācu valodas skolotāja Ilze Kuduliņa ar lieliskām mācību metodēm."

Līdzīga ir situācija arī Aizkraukles novadā, kur krievu valodu pakāpeniski aizstāj vācu valoda. Intervijā avīzei "Staburags" Aizkraukles novada vidusskolas direktore Zita Šteinberga teic, ka izglītības iestādē netrūkst vācu valodas skolotāju, tāpēc šo valodu ir iespējams apgūt, taču ar laiku ir interese ieviest arī ko jaunu: "Šogad skolā kā interešu izglītību pasniedz arī franču valodu, un domājam, ka to varēsim piedāvāt skolēniem kā otro svešvalodu. Pagaidām gan citas izvēles nav – tikai vācu valoda."

Andreja Upīša Skrīveru vidusskolā līdz šim skolēniem bija iespēja izdarīt izvēli starp starp krievu un vācu valodu. Skolas direktore Ieviņa Piļka informē, ka galvenā otrā svešvaloda arī šajā skolā būs vācu valoda, taču skolēni jau tagad izsaka vēlmi apgūt arī ne tik populāras valodas, piemēram, ķīniešu valodu: "Tomēr jāņem vērā gan iespējas, gan pieprasījums un darba tirgus, lai izvēlētos mācīt valodu, kura būs vairāk izmantojama. Attiecīgās valodas mācīšanai nepieciešami arī materiāli un standarti."

Ko iesāks Andreja Upīša Skrīveru vidusskolas krievu valodas skolotājas? Bez darba nepalikšot. Viena skolotāja ir devusies pensijā, bet otra pasniedz vēl kādu citu priekšmetu. Arī iepriekš pieminētajā Valkas J. Cimzes ģimnāzijā strādāja divas krievu valodas skolotājas. Kā atklāj direktore L. Kreicberga, viena skolotāja ir devusies pelnītā atpūtā, bet otra šobrīd vēl turpina mācīt krievu valodu un jau ir pārkvalificējusies par sociālo pedagogu. Ja vien ir vēlme strādāt, esot iespējas darīt ko citu.

Jāgatavojas laikus

Gan skolu pieredze, gan Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) dati rāda, ka vācu valoda ir populārākā no otrajām svešvalodām skolās. To apstiprina arī Jēkabpils Valsts ģimnāzijas direktores vietniece Rita Kļaviņa – uzsvars likts tieši uz vācu valodu, jo tā ir svešvaloda, kas skolās mācīta arī agrāk. Izvēloties kādu retāku svešvalodu, pastāvot risks, ka piemeklēt skolotājus būs daudz sarežģītāk. "Protams, skolās ir idejas arī par citu ES valodu apguvi, bet piesardzību rada jautājums, kas notiks tālāk, ja, piemēram, franču vai spāņu valodas skolotājs izdomā no skolas aiziet. Tad viņu būs grūti aizvietot. Ar vācu valodu noteikti būtu vieglāk, lai arī te būs jādomā par skolotāju pārkvalificēšanos un papildu studijām. Tāpat problēmas varētu rasties, ja no skolas, kur tika mācīta šī cita ES valoda, skolēns atnāk uz ģimnāziju. Tad kā tālāk? Būs problēmas salāgot svešvalodas apguvi, jo mēs nevaram nodrošināt individuālas mācības. Uzskatām, ka vācu valodas kā otrās svešvalodas ieviešana skolās ir garantētāka lieta," saka R. Kļaviņa.

Vācu valodas skolotāja un programmas "Mācītspēks" dalībnieku kuratore Maija Lēvāne aicina skolas laikus domāt par pārmaiņām, jo problēmas nevar atrisināt pēdējā brīdī. Viņa šobrīd strādā Jūrmalas Valsts ģimnāzijā, kur likuma grozījumiem tika pieiets tālredzīgi un nopietni: "Mēs teju gadu tam gatavojāmies, jo sapratām, ka mums noteikti būs vajadzīgs otrs jaudīgs vācu valodas skolotājs uz pilnu slodzi.

Bija pierasts pie mazajām grupām, bet zinājām, ka pēkšņi būs pilnas klases, ka būs nepieciešami labi, atbilstoši mācību līdzekļi, kas, protams, ir jāpasūta ļoti laikus.

Tāpat būs jādala līmeņi, jāpārvirza plūsmas, un vācu valodas mācīšanai principā būs jāpieiet ļoti diferencēti, neapdalot skolēnus un nepārslogojot skolotāju."

Strādājot skolā un programmā "Mācītspēks", Maijai ir iespēja situāciju redzēt un analizēt no visām pusēm, un skaidrs ir viens – galvenā problēma ir skolotāju trūkums: "Pedagogu trūkst, pat ļoti. Īpaši otro (un trešo) svešvalodu skolotāju – vācu, franču, spāņu, itāliešu, zviedru valoda… Un šis gan nav gada garumā atrisināms jautājums. Neviens jomas speciālists netop ne vienā, ne divos gados. Lai cik saskanīgi darbotos skolas vadības komanda, tā atduras pie savu iespēju robežām – šo speciālistu Latvijā vienkārši fiziski nav. No minēto jomu skolotājiem pa visām Latvijas augstskolām, filiālēm, programmām un sadarbības projektiem kopā tiek sagatavota vien maza saujiņa. Šeit patiesībā iezīmējas ļoti liela izglītības sistēmas problēma un prioritāte. Ar milzu steigu ir jārada mehānismi, kā valstiskā līmenī šos speciālistus īsā laikā varētu radīt."

Sola vairāk svešvalodu skolotāju

Lai risinātu situāciju, IZM veicina skolotāju iespējas iegūt papildu tiesības mācīt citu priekšmetu. "Pirmā cikla profesionālās augstākās izglītības studiju programmā "Skolotājs" 2024. gada oktobra sākumā, pēc augstskolu sniegtās informācijas, Latvijas Universitāte, Daugavpils Universitāte un Rīgas Tehniskā universitāte Liepājā un Rēzeknē sagatavo kopumā 211 svešvalodu skolotājus, no kuriem 23 būs vācu valodas skolotāji," informē ministrija. Turpmāk plānots, ka augstskolas slēdz līgumu ar ministriju par noteiktu speciālistu sagatavošanu noteiktā termiņā noteikta finansējuma apjomā. "Šobrīd, piemēram, ņemot vērā institucionālā finansējuma līgumu ar Latvijas Universitāti, kā prioritārais uzdevums noteikta STEM [Science, Technology, Engineering, Mathematics – zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātika] un svešvalodu skolotāju sagatavošana, attiecīgi līdz 2026. gadam paredzot noteikta skaita studentu uzņemšanu attiecīgajās studiju programmās. Augstākās izglītības jomā svešvalodu skolotāju sagatavošana ir izvirzīta kā viena no prioritātēm, nodrošinot arī dažādu veidu atbalstu, piemēram, valsts budžeta finansētas studiju vietas gan pilna, gan nepilna laika studijās, 300 eiro lielas stipendijas, indukcijas gada atbalsts (projekts: mērķstipendija 200 eiro mēnesī 10 mēnešu garumā; individuāls atbalsts profesionālās pilnveides grupās; mācību stundu vērošana, lai saņemtu atgriezenisko saiti un nostiprinātu pedagoģijas prasmes; dalība profesionālās kompetences pilnveides programmā) pirmajā gadā pēc 1. cikla (profesionālā bakalaura) studiju programmas absolvēšanas."

Pirmā cikla profesionālās augstākās izglītības darbvidē balstītajā studiju programmā "Skolotājs" 2024. gadā studijas sākuši 22 svešvalodu skolotāji, no tiem kopumā četri vācu, franču un spāņu valodas skolotāji.

Arī Francijas institūts un Gētes institūts sagatavo franču un vācu valodas skolotājus. Šogad plānots sagatavot teju 50 franču valodas skolotāju un ap 40 vācu valodas skolotāju. Sadarbībā ar pašvaldībām pārskatīšot esošo svešvalodu skolotāju mērķtiecīgāku darba noslodzes plānošanu, raudzīšot papildu kvalifikācijas ieguves iespējas esošajiem pedagogiem, apzināšot svešvalodas skolotāja kvalifikāciju ieguvušas personas, kuras savā profesijā nestrādā, bet kuras, iespējams, vēlētos atgriezties darbā skolā.

Bez sarežģījumiem neiztikt

Tās skolas, kas šim jautājumam nopietni pievēršas jau laikus, lielas problēmas pārmaiņās nesaskata. Taču ne vienmēr viss ir tik vienkārši, un, līdz notiks pilnīga atteikšanās no krievu valodas kā no otrās svešvalodas, izglītības iestādēm vēl var nākties saskarties ar virkni sarežģījumu. 

Piemēram, ko darīt, kad skolēns maina skolu un iepriekš viņš apguvis valodu, ko jaunā izglītības iestāde nepiedāvā? 

Šādas bažas māc arī Jaunjelgavas vidusskolas direktori Laumu Mīlīgu: "Tā ir liela problēma, kas būs jārisina, turklāt visā valstī. Ģimenes pārceļas, un vecāki bērniem meklē tādas pašas iespējas kā iepriekšējā skolā. Piemēram, šogad pie mums mācības sāka viens bērns, kurš iepriekšējā skolā bija sācis apgūt spāņu valodu, ko šeit nevaram viņam piedāvāt. Ar vecākiem vienojāmies, ka kopā ar citiem viņš turpinās mācīties krievu valodu, kas viņam arī padodas. Tādas situācijas arī nebūs retums. Lēmums ir, bet nav padomāts, kā to ieviest, vismaz ārpus Rīgas un īpaši mazajās lauku skolās."

Izglītības un zinātnes ministrija iepriekš norādījusi – ja skolēni, mainot skolu vai pārejot no pamatskolas uz vidusskolu, nonāk situācijā, kad nav iespējams turpināt apgūt iepriekš apgūto otro svešvalodu, izglītības iestādes varot veidot atsevišķas grupas otrās svešvalodas apguvei skolēniem bez priekšzināšanām. Bet tas ir teorētisks ieteikums, ar kura īstenošanu praksē var neklāties viegli…

Foto: Latvijas Avīze / Latvijas Mediji

Viedokļi

Ko saka skolēni un vecāki

Roberts Grieznis, Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijas 9. klases skolēns: "Krievu valodas vietā man būtu gribējies apgūt citu svešvalodu, jo es neko nesaprotu no krievu valodas. Krievu valodu sāku mācīties jau 4. klasē. Neredzu, ka man dzīvē noderēs krievu valoda. Angliski runāju tekoši, un angļu valodas apguve problēmas nerada."

Artūrs Paramonovs, Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas 10. klases skolēns: "Izvēlējos vācu valodu, jo man ir šīs valodas priekšzināšanas. Jāpiebilst, ka divus gadus mācījos arī krievu valodu, bet tagad, 10. klasē, atsvaidzinu atmiņu un apgūstu vācu valodu. Ar angļu valodu problēmu nav, jo to iemācījos jau agrā bērnībā, skatoties filmas un seriālus. Par krievu valodas apguvi man ir relatīvi neitrāls viedoklis, bet uzskatu, ka ienaidnieka valoda arī ir jāzina. Centrāleiropā noteicošā ir angļu valoda, bet man pašam nākotnē noteikti noderēs arī vācu valoda. Ja skolā nepiedāvātu vācu, tad es noteikti izvēlētos spāņu vai arī kādu aziātu valodu."

Emīls Verners, Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas 10. klases skolēns: "Kā otro svešvalodu izvēlējos vācu valodu, jo tā ir viena no svarīgākajām Eiropas valodām, ar lielām iespējām nākotnē gan studijās, gan darba tirgū. Esmu jau agrāk mācījies vācu valodu, tāpēc šobrīd ir vieglāk atsvaidzināt zināšanas un turpināt. Pirms tam kā otro svešvalodu apguvu krievu valodu. Atbalstu lēmumu, ka vairs nevaram izvēlēties krievu valodu kā otro svešvalodu – Latvijā vajadzētu vairāk pievērsties Eiropas valodām, piemēram, vācu, franču vai spāņu. Tās paver plašākas iespējas ceļošanai, mācībām un darbam nākotnē."

Viktorija, kuras bērni mācās Gulbenes novada vidusskolā: "Pirms vairākiem gadiem vecākie bērni izvēlējās krievu valodu. To apgūs līdz 9. klasei. Uzskatām, ka, mūsu reģionā dzīvojot, šī valoda ir jāzina. Vecākajai meitai, kura mācās jau 9. klasē, ar valodas apguvi iet normāli, bet dēlam, kurš mācās 7. klasē, neiet tik labi, jo nav ar ko runāt un vēlmes papildus lasīt literatūru krievu valodā nav. Trūkst motivācijas šo valodu mācīties. Bet mēs, vecāki, kad vajag, varam palīdzēt. Pirms diviem gadiem jaunākā meita izvēlējās franču valodu līdzās vācu valodai, jo patīk šī valoda. Viņa ir lasījusi par Franciju, un kopā ar vairumu savu klasesbiedru izvēlējās šo valodu. Ļoti motivē klases audzinātājas pērn izvirzītais mērķis klasei – ja visi labi mācīsies, tad 9. klasē dosies uz Parīzi. Mēs, vecāki, gan nevaram neko palīdzēt pie šīs valodas apguves. Jaunākais dēls, beidzot 3. klasi, izvēlējās vācu valodu, jo bija to sācis apgūt jau pirms pusgada ar aplikācijas "Duolingo" starpniecību. Un arī klases lielākā daļa izlēma par labu vācu valodai. Tā kā tikai 5. klasē būs reāla šīs valodas apguve skolā, tad šobrīd viņš katru dienu kādas desmit minūtes velta "Duolingo" valodas nodarbībām."

Marina, kuras meita mācās Gulbenes novada vidusskolā: "Pagājušajā gadā meita kā otro svešvalodu izvēlējās franču valodu. Domāju, ka viņa izdarīja pareizu izvēli. Ar valodas apgūšanu gan iet dažādi. Franču valoda ir svešvaloda, kas jāapgūst no nulles. Viss ir jauns. Ikdienā bērnam nav bijusi saskarsme ar šo valodu atšķirībā no citām svešvalodām, kuras dzirdēja jau no mazotnes."

MAF 2024

Foto: #sif_maf2024

Publikācija tapusi projektā "Sarežģītā Latvija: no valsts līdz novadam", kurā "Latvijas Avīze" sadarbojas ar laikrakstiem "Staburags", "Dzirkstele", "Zemgales Ziņas", "Bauskas Dzīve", "Alūksnes un Malienas Ziņas" un "Ziemeļlatvija".

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Par publikāciju saturu atbild "Latvijas Avīze".