Lauksaimnieki: Konflikts Tuvajos Austrumos var veicināt minerālmēslu un pārtikas cenu kāpumu

Konflikts Tuvajos Austrumos var veicināt minerālmēslu cenu kāpumu, kā arī radīt papildu riskus piegāžu ķēdēm, kas savukārt var palielināt pārtikas ražošanas izmaksas un ietekmēt pārtikas cenas, atzina aptaujātie lauksaimnieki un eksperti.

Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus un tiešā atbalsta departamentā skaidroja, ka Latvija tieši nepaļaujas uz Persijas līča valstu mēslojuma eksportu, taču globālā tirgus saspringums, energoresursu cenu kāpums un loģistikas traucējumi var izraisīt negatīvu ietekmi uz importētā mēslojuma cenu un pieejamību.

Latvija minerālmēslus importē no dažādām Eiropas Savienības (ES) valstīm, tādēļ patlaban nav iespējams prognozēt būtiskus pieejamības traucējumus. Tomēr ilgstoši loģistikas traucējumi globālajos tirgos var ietekmēt cenu dinamiku arī Eiropā. Ilgstoša konflikta gadījumā tā ietekme uz pasaules tirgiem un piegādes ķēdēm tikai pieaugs, radot arvien būtiskākus traucējumus, minēja ZM.

Lai gan Latvija kopumā tieši neimportē lielus apjomus no Persijas līča valstīm, izņemot kālija mēslojumu no Jordānijas, globālais mēslojuma tirgus ir cieši integrēts, un Tuvajos Austrumos notiekošais karš var būtiski ietekmēt minerālmēslojuma pieejamību un tā cenu, norādīja ministrijā, piebilstot, ka Hormuza šauruma blokāde un militārās darbības reģionā ir izraisījušas būtisku pārvadājumu traucējumu risku un draudus mēslojuma globālajam piedāvājumam.

Papildu risku rada tas, ka fosfātu piegādes ķēdē pasaulē nozīmīga loma ir tieši Persijas līča valstīm. Šo valstu piedāvājuma samazināšanās nozīmē pieaugošu spiedienu uz alternatīvajām piegādes valstīm, tostarp Maroku, kas jau tagad ir Latvijas lielākais fosfātisko mēslojumu piegādātājs, uzsvēra ministrijā.

ZM skaidroja, ka Latvijas minerālmēslu imports 2025. gadā rāda skaidru atkarības struktūru no atsevišķām ES dalībvalstīm un trešajām valstīm, kas ir globālie līderi mēslojumu ražošanā, piemēram, Maroka.

Slāpekļa mēslojums 2025. gadā visvairāk tika importēts no Lietuvas - 35% no kopējā slāpekļa mēslojuma importa apmēra, seko Uzbekistāna ar 14%, Nīderlande un Beļģija katra ar 13%, kā arī Somija un Polija katra ar 7%.

Fosfātu mēslošanas līdzekļi pamatā pērn Latvijā tika importēti no Marokas - 81% no kopējā fosfāta mēslojuma importa apmēra, kamēr no Lietuvas ieveda 16%, bet no Polijas - 2%.

Kālija mēslojumi Latvijai visvairāk tika piegādāti no Vācijas - 33% no kopējā kālija mēslojuma importa, seko Jordānija ar 24%, Beļģija ar 19% un Uzbekistāna ar 9%.

Savukārt kompleksie mēslojumi lielākoties tika importēti no Marokas - 30% no kopējā kompleksā mēslojuma importa apmēra, seko Lietuva ar 29%, Kazahstāna ar 14% un Somija ar 10%.

ZM norādīja, ka tādējādi Latvijas galvenie partneri mēslojumu importā 2025. gadā bija Lietuva, Maroka, Vācija, Beļģija, Somija, Nīderlande, Kazahstāna, Uzbekistāna, kā arī, īpaši kālija segmentā, Jordānija, kas ieņem stabilu vietu Latvijas kālija mēslojuma importa struktūrā.

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības "Latraps" Lauksaimniecības daļas vadītājs un valdes loceklis Ģirts Ozols sacīja, ka minerālmēslu ražotāji, ar kuriem sadarbojas "Latraps", galvenokārt atrodas Eiropā, tādēļ piegādēs pārsvarā tiek izmantoti sauszemes vai Baltijas jūras ceļi.

Ozols informēja, ka patlaban minerālmēsli tirgū ir pieejami un liela daļa lauksaimnieku pirmajiem pavasara darbiem bija nodrošinājušies vēl ziemas mēnešos.

Vienlaikus, starptautiskajos tirgos pieaugot spriedzei, ir palielinājusies mēslojuma cena, kas potenciāli var ietekmēt situāciju sezonas laikā. Tomēr patlaban vēl ir pāragri spriest, vai un cik lielā mērā tas atspoguļosies tirgū - to, visticamāk, varēs skaidrāk novērtēt tuvākā mēneša laikā, sacīja Ozols.

Viņš rezumēja, ka pašreizējā ģeopolitiskā situācija ir radījusi izaicinājumus loģistikas un piegāžu ķēdēs, vienlaikus būtiski pieaugot pieprasījumam. Šie faktori ietekmē biržas cenas, kas attiecīgi atspoguļojas arī degvielas cenās gan vairumtirdzniecībā, gan mazumtirdzniecībā.

Biedrības "Zemnieku saeima" priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre norādīja, ka konflikts Tuvajos Austrumos tirgu ietekmēs pavisam tieši. Minerālmēslu ražošana ir ļoti energoietilpīga un to ražošanas procesā ir augsts dabasgāzes patēriņš. Līdz ar to, jo dārgāka ir dabasgāze, jo dārgāki ir minerālmēsli, jo augstāka ir pārtikas pašizmaksa. Tomēr pārtikas ražošanas pašizmaksu neietekmēs tikai dabasgāzes cenas kāpums vien.

Dzelzkalēja-Burmistre atzīmēja, ka konflikts ir izraisījis arī ļoti strauju naftas cenu kāpumu, līdz ar to jau patlaban ir vērojams, ka strauji kāpj dīzeļdegvielas cenas. Tas negatīvi ietekmēs pārtikas ražošanas pašizmaksu, jo neatkarīgi no degvielas cenas tā būs jāpērk - lauki joprojām būs jāapstrādā, jāsēj, jānovāc, būs jāgatavo lopbarība un katrs no šiem procesiem ir ar lielāku vai mazāku dīzeļdegvielas patēriņu. Novāktā raža ir jātransportē vispirms uz pārstrādes uzņēmumiem un tālāk līdz patērētājam. Arī transporta izmaksas pieaug, kas atspoguļosies gala cenā.

Viņa sacīja, ka atsevišķiem mēslošanas līdzekļiem, kurus pērnā gada rudenī varēja iegādāties par aptuveni 250 eiro par tonnu, cena patlaban jau ir pieaugusi līdz 450 eiro par tonnu.

Dzelzkalēja-Burmistre arī atzīmēja, ka papildus tam, "ES, šķietami, ir pieņēmusi lēmumu piebeigt ražošanu", jo no 2026. gada 1. janvāra tiks aprēķināts un potenciāli būs jāmaksā papildu "klimata tarifs" par katru ES ievesto tonnu, kas minerālmēslus varētu sadārdzināt vēl par 150 eiro par tonnu. Tiesa, patlaban Eiropas līmenī steidz šo regulējumu pārskatīt, taču lēmumi vēl nav pieņemti.

Latvijā mēslojuma cenas kāpj ne tikai minētā konflikta dēļ, bet arī tāpēc, ka ES iepriekšējais, zaļā kursa iespaidā pieņemtais regulējums papildu mākslīgi sadārdzina Eiropas rūpniecības galvenās izejvielas - tēraudu, alumīniju, minerālmēslus un citas. Tas nav tikai Latvijas jautājums, bet ir visas Eiropas konkurētspējas un rīcībpolitikas jautājums, un risinājumi meklējami Eiropas līmenī, skaidroja Dzelzkalēja-Burmistre.

Hormuza šaurums ir viens no svarīgākajiem pasaules enerģijas un izejvielu tranzīta koridoriem, un tas ir nozīmīgs arī mēslojuma tirgum, uzsvēra Dzelzkalēja-Burmistre, piebilstot, ka caur šo maršrutu tiek pārvietota būtiska daļa pasaules slāpekļa minerālmēslu izejvielu un sēra eksporta, tāpēc piegāžu traucējumi jau ir veicinājuši cenu kāpumu un palielinājuši pieejamības riskus.

Viņa rezumēja, ka Latvijai tas, visticamāk, nenozīmētu absolūtu fizisku neiespējamību nopirkt mēslojumu - piedāvājumi Latvijas tirgū būs, taču tie, visticamāk, būs par tādu cenu, kuru lielākā daļa nevarēs atļauties.

Papildu spiediens var rasties arī caur degvielu un kuģošanu - ceļas naftas, kuģošanas, apdrošināšanas un transporta izmaksas, un tas atkal ietekmē gala cenu, ar kādu mēslojums un energoresursi nonāk Eiropā un Latvijā. Tāpēc, ja kuģošana šaurumā tiktu apturēta, Latvijā mēslojuma iegāde kļūtu dārgāka, riskantāka un mazāk prognozējama, informēja Dzelzkalēja-Burmistre.

Viņa norādīja, ka saimniecības biežāk atliek pirkumus, samazina mēslojuma devas vai izvēlas piesardzīgāku mēslošanas stratēģiju, ja mēslojums kļūst dārgāks un piegādes mazāk drošas. Tas savukārt var novest pie mazākas ražas, vai zemākas produkcijas kvalitātes.

Dzelzkalēja-Burmistre akcentēja, ka lauksaimniekiem vairs nav vietas, kur atkāpties, jo pēdējo divu trīs gadu laikā slikto finansiālo rādītāju dēļ mēslojuma normas jau ir samazinātas par 20-30%. Vēl tālāka mēslojuma mazināšana uz ražas apmēru un kvalitāti atsauksies ļoti būtiski. Resursu sadārdzinājums nāk brīdī, kad lauksaimniekiem, ņemot vērā jau tā pēdējos smagos gadus nozarei, tas ir papildu slogs un var atspoguļoties pārtikas cenās.