Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības konsultanti, veicot ziemāju sējumu novērtēšanu jūlijā, secina – laika apstākļu ietekme šogad bijusi īpaši nevienmērīga, un ražas potenciālu būtiski ietekmējis atšķirīgais mitruma nodrošinājums dažādos Latvijas reģionos.

Reklāma

Kā informē LLKC augkopības konsultants Andris Skudra, pārmērīgā mitruma apstākļu rezultātā lielākajā daļā valsts ražas vākšana uzsākta vēlāk nekā ierasts. Ziemas miežu kulšana pakāpeniski norit visos reģionos. 

Ražas līmenis ziemas miežiem visos reģionos tiek prognozēts labs, izņemot Latgali, kur daļā sējumu novērota liela nezāļainība un pārlieku lielā mitruma rezultātā augu saknēm trūkt gaisa, kā rezultātā tie nevar uzņemt augu barības vielas un izveidojušās īsākas vārpas. 

Ziemas kviešiem un tritikālei laba raža tiek prognozēta Zemgalē, Kurzemē un Vidzemē, kur sējumiem bija optimāls augsnes mitrums, barības vielu nodrošinājums un ierobežoti kaitīgie organismi. Savukārt Vidzemes un Latgales reģionos, kur ilgstošo lietavu ietekmē pārmērīgi piemirkušajos laukos potenciālo ražu būtiski ietekmē nezāles, un izslīkušās vietās kviešiem izveidojies melnais sodrējums un graudi vārpā nav attīstījušies. Tā kā pārmitros laukos nebija iespējams savlaicīgi veikt sējumu kopšanas darbus, lauki ir nezāļaini, it īpaši izplatījusies rudzusmilga, lāčauza. 

Ziemas rudzu ražas līmenis augstākais ir Zemgalē, bet Vidzemē un Latgalē tas ir zemāks, tā kā vērojama veldre, ko veicināja biežās lietusgāzes. 

Ziemas rapsis Zemgalē un Kurzemē nogatavošanās stadijā, kur agrākās šķirnes jau tiek kultas. Zemgalē un Vidzemē augi labi sazarojušies un sēklas rupjas, bet laukos, kur konstatēti stublāju un sēklu smecernieka bojājumi, sēklas veidojas sīkākas. Centrālam dzinumam kaitēkļu un salnu ietekmē neizveidojās pākstis. Kurzemē sausie laikapstākļi un stublāju smecernieki ietekmējuši rapša sēklu rupjumu, vietām sējumi nezāļaini. Vidzemē un Latgalē rapsis nogatavošanās sākuma stadijā. Tā kā tas cieta maija salnās, stublājs ir izlocījies un līdz ar to rapsis atpalicis attīstībā, bet veidojot vairāk zaru, nedaudz kompensējis salnas bojājumu sekas. 

Kartupeļu ražas potenciālu būtiski ietekmē klimatiskie apstākļi, kas Latgales un Vidzemes reģionos aizkavēja stādīšanas laiku, kā arī pārliecīga mitruma apstākļos stādāmais materiāls sapuva un stādījums izretojās, kā arī aizkavējās augu attīstība, bumbuļiem veidojās puve. Atkārtotajos stādījumos augi ir mazi un tos ietekmē kartupeļu lapgrauzis.

Kopumā pakāpeniski uzsākta ziemāju novākšana, taču Vidzemes un Latgales reģionos to nav iespējams veikt un bažas rada pārmērīgais augsnes mitrums.

Jūlijā notikušās laukaugu ražas prognozēšanas apkopotie rezultāti liecina, ka pašlaik vidēji Latvijā ziemas kviešu ražība varētu būt – 5,4 t/ha, ziemas miežiem – 4,9 t/ha, rudziem un tritikālei – 5,0 t/ha, savukārt ziemas rapsim – 2,6 t/ha, kartupeļiem – 19 t/ha. Ražu līmeņi atšķiras pa reģioniem (dati uz 25. 07. 2025).