10 °C
Latvijā graudkopības nozare patlaban atrodas īpaši trauslā un kritiskā situācijā, teikts Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotā informatīvā ziņojuma par šā gada nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu radītajiem zaudējumiem lauksaimniecības nozarē, kuru otrdien pieņēma zināšanai valdība.
ZM norāda, ka šogad 5. augustā valdība nolēma izsludināt ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā visā Latvijas teritorijā līdz otrdienai, jo kopš 2025. gada maija Latvijā ilgstoši valdošie nokrišņi daudzviet izraisīja sējumu un stādījumu applūšanu, būtiski samazinot gan ražību, gan kvalitāti vai pilnībā iznīcinot daļu ražas.
Ministrijā uzsver, ka Lauku atbalsta dienestā (LAD) līdz septembra beigām lauksaimnieki iesnieguši informāciju par šā gada nelabvēlīgajos laika apstākļos cietušajām platībām 87 307 hektāru apmērā, un kopējie provizoriskie zaudējumi lēsti 100,124 miljonu eiro apmērā.
Lietavu postījumos cietuši 84 987 hektāri lauksaimniecības kultūraugu platību - graudaugu, eļļas augu, tauriņziežu, zālāju, augļu un dārzeņu, tostarp neapsētās platības aizņem 6533 hektārus. Visvairāk pēc platības cietuši ziemas kvieši, ilggadīgie zālāji, auzas, zirņi un vasaras kvieši.
Savukārt pavasara salnās cietuši 2320 hektāru augļkopības kultūraugu platību. Tostarp visvairāk cietuši upeņu, ābeļu, krūmmelleņu, smiltsērkšķu un bumbieru stādījumi.
Vienlaikus ZM uzsver, ka jāņem vērā ne tikai lietavās cietušo platību apmēru, bet arī iegūtās produkcijas kvalitāti un ražošanas resursu izmaksas. "Graudkopības nozare Latvijā šobrīd atrodas īpaši trauslā un kritiskā situācijā, ko veido vairāku faktoru kopums," ziņojumā secinājusi ministrija.
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra speciālistu veiktās labību, rapša un kartupeļu ražas prognozēšanas rezultāti par situāciju šogad 23. septembrī liecina, ka kopražas rādītāji tiek prognozēti būtiski zemāki, nekā sākotnēji tika lēsts šogad jūnijā.
ZM norāda, ka graudaugu kopraža varētu samazināties par 13%, salīdzinot ar jūnija prognozēm, kas norāda uz plaši izplatītiem ražas zudumiem, kas skar gan ziemas, gan vasaras kultūras.
Tostarp lielākais kritums - par 29% - novērojams griķiem, seko ziemas rapsis ar 19% samazinājumu, kukurūza ar 18% samazinājumu un rudzi ar 16% samazinājumu.
