Lauksaimniekiem būs pieejams lielāks marķētās dīzeļdegvielas daudzums

Valdība atbalstījusi likumā "Par akcīzes nodokli" noteiktā marķētās dīzeļdegvielas daudzuma palielināšanu lauksaimniekiem, tāpat vienlaikus – lai nodrošinātu neitrālu fiskālo ietekmi uz valsts budžetu – atbalstīja priekšlikumu palielināt minimālo ieņēmumu apmēru, kas noteikts kā kritērijs, lai saņemtu marķētās dīzeļdegvielas daudzumu.

Zemkopības ministrija (ZM) bija saņēmusi lauksaimnieku nevalstisko organizāciju priekšlikumus ar lūgumu palielināt likumā noteikto marķētās dīzeļdegvielas daudzumu ar argumentāciju, ka pašlaik tas neatbilst reālajai vajadzībai. Šī bija arī viena no lauksaimnieku 2023. gada protestu prasībām, tādējādi iniciatīva veikt grozījumus likumā nāk no pašiem lauksaimniekiem.

ZM kopā ar lauksaimniekiem izstrādāja vairākus likumā noteiktā dīzeļdegvielas daudzuma palielināšanas variantus, no kuriem divi ietverti informatīvajā ziņojumā. 

Valdība lēma palielināt lauksaimniekiem paredzētās marķētās dīzeļdegvielas daudzumu atkarībā no audzējamās kultūras, attiecīgi palielinot noteikto litru skaitu:

•  augļkopībā – no 130 līdz 180 litriem par hektāru,
•  dārzeņkopībā – no 130 līdz 290 litriem par hektāru,
•  konvencionālajām zālāju platībām – no 130 līdz 180 litriem par hektāru,
•  bioloģiskajām zālāju platībām – no 130 līdz 145 litiem par hektāru,
•  bioloģiskajām zālāju platībām, par kurām lauksaimnieks nodrošina konvencionālām platībām noteikto ieņēmumu un dzīvnieku blīvuma prasību – no 130 līdz 180 litriem par hektāru.

Lai minētās izmaiņas stātos spēkā, ZM virzītais priekšlikums vēl jāpieņem Saeimā kā grozījumi likumā Par akcīzes nodokli. 

Plānots, ka marķētās dīzeļdegvielas daudzuma palielinājums stāsies spēkā ar 2025./2026. saimniecisko gadu.

Paralēli likumprojektam Grozījumi likumā Par akcīzes nodokli ZM ir jāsagatavo un jāiesniedz izskatīšanai valdībā grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 14. aprīļa noteikumos nr. 194 – Kārtībā, kādā piemēro samazināto akcīzes nodokļa likmi iezīmētai (marķētai) dīzeļdegvielai (gāzeļļai), ko izmanto lauksaimniecības produkcijas ražošanai, lauksaimniecības zemes apstrādei un meža vai purva zemes apstrādei, kurā kultivē dzērvenes vai mellenes, kā arī zemes apstrādei zem zivju dīķiem, paredzot konvencionālajām saimniecībām minimālo ieņēmumu prasību 450 eiro no hektāra un bioloģiskajām saimniecībām – 270 eiro no hektāra.