Zaļā Latvija

Reklāma

Zaļā Latvija

Uzņēmuma "SKF un partneri" valdes loceklis Normunds Aizkalns: "Mums ir plāns, kā Cirīša ūdenskrātuvē attīstīt zivsaimniecību. Lai to īstenotu, nepieciešami prāvi ieguldījumi, izmantojot gan spēkstacijā saražoto elektrību, gan piekrastē mūsu uzceltos un atpūtai paredzētos viesu namus."

Zaļā Latvija: Ezeru apsaimniekošanā valda improvizācija

Viens no aizsargājamiem augiem, kura augšanas apstākļi, atjaunojot aizsargājamās dzīvotnes, ir tikuši uzlaboti, ir meža silpurene.

Zaļās norises. Vai jau dzīvojam zaļi?

Ansis Bogustovs nedomā, ka savu desmitgadīgo "VW e-up!" kādreiz pārdos. Viņš iecerējis auto drīzāk izjaukt, lai tā baterijas kļūtu par akumulatoriem, kurās uzkrāt saules paneļu saražoto enerģiju.

Zaļā Latvija: Elektroauto stereotipi brūk kā kāršu namiņš

Karstais laiks daudzus mudinājis netipiski agri atklāt peldsezonu.

Zaļās norises. Agrā vasara: dažiem prieks, citiem – galvassāpes

Madonas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Zigfrīds Gora atklāj, ka pašvaldība labprāt redzētu jaunu skatu torni Gaiziņkalna virsotnē un būtu gatava rīkoties, tiklīdz šī zemes gabala dāvinājums tiktu juridiski noformēts. Fonā – koka dekorācija, kas iezīmē Gaiziņkalna virsotni. Kad te varētu pacelties jauns skatu tornis, skaidrības joprojām nav.

Zaļā Latvija: Zaļāks tūrisms — kopīgiem centieniem

Reklāma

2023. gadā kopumā tika pieteiktas 1339 talkas vietas: 894 publiskās atkritumu savākšanas un 445 labiekārtošanas talkas, kā arī 183 solotalkas. Attēlā – pagājušā gada Lielā talka Bauskas novadā.

Zaļās norises. Uzmanības centrā — talka un zivis

"Ceļš uz elli pilsētās bieži vien bruģēts ar betona klucīšiem," stāsta uzņēmuma "Labie koki" īpašnieks Edgars Neilands, demonstrējot Piņķu centrā nogāzušos vairākus simtus gadu vecu liepu. "Droši vien gājēju celiņa veidotājiem, kas lika betona bruģi, nekādu sliktu nodomu nebija, bet šī gājēju celiņa veidošana bojājusi koka saknes, tādēļ tas arī nogāzies. Pozitīvi vērtējams gan tas, ka Babītes novada pašvaldība ļāvusi šim kritušajam kokam eksistēt arī turpmāk, organiski iekļaujot to bērnu rotaļlaukumā."

Koks pilsētā simtreiz vērtīgāks par koku mežā. Saruna ar arboristu Edgaru Neilandu

"Neste" atklāj pirmo atjaunojamās elektrības uzlādes staciju.

Zaļās norises: Jo saulaināk, jo zaļāk

RTU Būvniecības un mašīnzinību fakultātes tenūrprofesore Diāna Bajāre: "Līdz šim neizmantotos kaņepju augu kātiņus sasmalcinot smalkās skaidās un sajaucot tās ar kaļķi un ūdeni, tiek iegūts ļoti izturīgs kaņepju betons. Ar trīsdimensiju betona drukāšanas iekārtu palīdzību var izgatavot dažādu veidu kaņepju betona konstrukcijas."

Zaļā Latvija: Māju būvniecībā atgriežas dabiskais

LIFE-IP "LatViaNature" invazīvo sugu eksperte Aiva Bojāre rāda agresīvās svešzemnieces vārpainās korintes (Amelanchier spicata) audzi Ragakāpas dabas parkā Jūrmalā, kuras iznīcināšana šogad tiks turpināta.

Zaļā Latvija. Pieteikta cīņa invazīvajām sugām

Lai arī Eiropas Savienības direktīvās noteikts, ka tekstila izstrādājumu atkritumu šķirošanas sistēma dalībvalstīs jāievieš no 2025. gada, Latvija ir viena no pirmajām, nosakot sistēmas darbības sākumu pašvaldībās no 2023. gada sākuma, savukārt ražotāju atbildību – no 2024. gada 1. jūlija.

Zaļās norises. Laiks iemācīties vides vērtību

Reklāma

Reklāma