Rozi mēdz dēvēt par ziedu karalieni. Skaistuma dēļ, protams. Bet, ja par to vēl var lauzt šķēpus, jo “vienam patīk karaliene, citam pieticīga kalponīte”, toties rožu ziedlapiņu dziednieciskuma dēļ tās droši ieņem vietu uz augstākā goda pjedestāla.

Par rožu ziedlapiņu dziednieciskajām īpašībām zināms jau izsenis. Slavenais persiešu ārsts, zinātnieks un filozofs Avicenna vienu no savām daudzajām grāmatām par medicīnu veltījis tieši to aprakstam, viņš arī bijis pirmais, kas sācis izgatavot rožūdeni. Persiešu un arābu sievietes jau IX–X gadsimtā to lietojušas sejas atsvaidzināšanai, noskaņojuma uzlabošanai, vīriešu dzimumtieksmes uzlabošanai, tāpēc gājušas vannā, kuras ūdenim pievienots rožūdens, kaisījušas rožu ziedlapiņas laulības gultā. Savukārt senie romieši uzskatījuši, ka tās palīdz pret 32 kaitēm.

Kad novāc un kā uzglabā

Rožu ziedlapiņas ieteicams vākt agri no rīta, kad uz tām daudz rasas, vai arī pēc lietus. Tad nogriež zaļgani dzeltenīgās pamatnes maliņas, jo tās mēdz būt rūgtas. Dziednieciskiem nolūkiem izmanto gan svaigas, gan žāvētas ziedlapiņas. Žāvēšanai paredzētās izklāj uz balta papīra vai lina, kokvilnas auduma un žāvē siltā, ēnainā vietā, kur ir caurvējš.

Kas ziedlapiņās vērtīgs

Rožu ziedlapiņas satur C, E, K, PP vitamīnu un B grupas vitamīnus, ēteriskās eļļas, kalciju, dzelzi, tanīnu, glikozīdus, karotīnu un daudzas citas vērtīgas vielas. Zinātnieki stāsta, ka tajās atrodama praktiski visa Mendeļejeva ķīmisko elementu tabula.