Rododendru kopšana skaistai un bagātīgai ziedēšanai

Lai rododendri labi augtu un katru gadu bagātīgi ziedētu, tie ne tikai jāeistāda katrai šķirnei piemērotā vietā, bet arī pietiekamā daudzumā ir jāapgādā ar barības vielām jeb jāsmēlo, kārtīgi jālaista un pēc ziedēšanas pareizi jāapgriež.

Rododendru mulčēšanas plusi un mīnusi

Pēc iestādītā auga apliešanas augsnes virskārtu ap augiem var nomulčēt. Plānā kārtiņā virs sakņu kamola var uzbērt sasmalcinātas mizas, šķeldu, priežu skujas un koku lapas. Ja rododendri ir veseli, tad nobirušās lapas un sīkie zariņi nav jāizgrābj un jāaizvāc, jo ar gadiem tie izveido dabisko mulčējumu, kas sadaloties veido organiskām vielām bagātu slāni. 

Tā kā rododendriem ir sekla sakņu sistēma, tad tie ļoti labi izmanto mulčējuma slānī esošās barības vielas. Kūdra ir laba kā augsnes sastāvdaļa, bet mulčēšanai tā nav tik noderīga. Kad kūdra izžūst, tā pārvēršas pulverī un tiek aizpūsta prom, tā netraucē arī nezāļu augšanai. Svaigi pļautu zāli par mulču nevajadzētu izmantot, jo tā var sakarst un rezultātā bojāt auga augšējās saknītes. 

Mulča samazina ūdens iztvaikošanu, karstā laikā saglabā saknes vēsumā, bet aukstā laikā pasargā tās no sala, kā arī ierobežo nezāļu augšanu. 

Tomēr mulčai ir arī savi trūkumi – mulča var traucēt lietus ūdenim nonākt augsnē, un tā ir laba paslēptuve dažādiem kukaiņiem, arī smecerniekam. Tāpat saknes dažreiz ieaug mulčā un kļūst neaizsargātas pret ziemas aukstumu. Mizas un šķelda sadaloties iztērē slāpekli, tāpēc vajadzīga papildu mēslošana. 

Mulčas slāņa biezumam nevajadzētu būt biezākam par 5 cm, un mulča nedrīkst pieskarties auga stumbram.

Ja rudenī aizsardzībai pret salu uzbērts papildu mulčas slānis,  pavasarī tas jāsamazina. Mulčējuma slāni gadu no gada pieaudzējot, sakņu kamols var nonākt tādā dziļumā, ka saknes sāk atmirt, bet augi līdz ar to  nīkuļot. Ir daudzi gadījumi, kad rododendri aizgājuši bojā no pārāk bieza mulčējuma. 

Ja rododendri ir lieli, it īpaši ja tos stāda zālienā pa vienam, tad, kamēr tie ieaugas, vēlams tos nostiprināt: iedzen slīpi augsnē mietu, vēršot to pretī valdošo vēju virzienam, un piesien iestādīto augu pie mieta. Kad augs ir ieaudzies, tad mietu izrauj.

Laistīšana

Tā kā rododendri ir augi ar seklu sakņu sistēmu, tie slikti pacieš sausumu. Rododendriem ir nepieciešams liels gaisa un augsnes mitrums, taču tajā pašā laikā tie necieš augstu gruntsūdens līmeni un pārpurvotas, slapjas augsnes ar stāvošu ūdeni. Ja augsne nav pietiekami mitra, rododendri jālaista, sevišķi ziedēšanas un jauno dzinumu augšanas laikā. Īpaši jutīgi pret izžūšanu ir rododendri pirmajā gadā pēc iestādīšanas. 

Pēc iestādīšanas rododendru aplej.

Foto: Gunita Riekstiņa / Latvijas Mediji

Laistāmais ūdens nedrīkst būt kaļķains ar augstu sāļu saturu un augstu pH. Ja ūdens ir sārmains, tad paskābināšanai var izmantot ūdens pH regulētājus, ko pārdod dārzkopības preču veikalos. Vislabāk rododendrus laistīt ar lietus ūdeni.

Sevišķi svarīgi ar ūdeni apgādāt mūžzaļos rododendrus rudenī, pirms sala, lai pasargātu tos no izžūšanas ziemā. 

Mēslošana

Lai rododendri labi augtu un katru gadu bagātīgi ziedētu, tie pietiekamā daudzumā ir jāapgādā ar barības vielām. No makroelementiem rododendriem visvairāk nepieciešami slāpeklis, kālijs un fosfors.

• Slāpeklis rododendriem, tāpat kā citiem augiem, īpaši nepieciešams pavasarī un vasaras pirmajā pusē, kad notiek intensīva jauno dzinumu un lapu veidošanās un augšana. 
• Kālijs rododendriem ir nepieciešams visā veģetācijas periodā, jo tam ir būtiska nozīme vielu transportēšanā pa augu. Kālijs veicina jauno dzinumu nobriešanu un paaugstina to izturību pret salu.
• Fosforam ir liela loma rododendru ziedēšanā, ziedpumpuru veidošanās procesā, un tas, līdzīgi kālijam, veicina ātrāku augšanas procesu pārtraukšanu rudeņos un augu sagatavošanos pārziemošanai. 
• Rododendriem, tiesa gan mazākā daudzumā, ir nepieciešami arī tādi makroelementi kā magnijs un kalcijs. Trūkstot magnijam, rododendriem parādās vecāko lapu hloroze, jo neveidojas vai arī vāji veidojas zaļais augu pigments hlorofils. Kalcijs uzlabo augsnes struktūru, ūdens režīmu un uzlabo mikrobioloģiskos procesus augsnē. Kalcijs arī ietekmē citu elementu uzņemšanu un izmantošanu augā. Trūkstot kalcijam, rododendriem veidojas vāja sakņu sistēma.
• Mikroelementi dzelzs, varš, bors, cinks, mangāns u.c. rododendriem nepieciešami nelielā daudzumā. Ja substrāts, kurā audzē rododendrus, sastāv ne tikai no kūdras, bet arī no minerālaugsnes, tad šajā substrātā atrodas arī rododendriem nepieciešamie mikroelementi.

Nepieciešamās barības vielas rododendriem varam sagādāt gan ar organiskajiem, gan arī neorganiskajiem mēslošanas līdzekļiem.

No organiskajiem mēslošanas līdzekļiem visnoderīgākie ir veci, sadalījušies vai žāvēti kūtsmēsli, ragu skaidas. Nepiemēroti ir svaigi kūtsmēsli, zirgu, cūku un nesadalījušies putnu mēsli, jo, nokļuvuši augsnē, tie dod sārmainu reakciju. 

Ja rododendru mēslošanai izmantojam minerālmēslus, tad labi noder dārzkopības preču veikalos nopērkamie kompleksie mēslošanas līdzekļi rododendriem, mellenēm, hortenzijām un citiem skābu vidi mīlošiem augiem, kuri satur ne vien nepieciešamos makroelementus vajadzīgajās proporcijās, bet arī daudzus tikpat nepieciešamus mikroelementus. Tos ražo dažādas firmas, tādēļ izvēle ir pietiekami liela. No populārākajiem var minēt Schultz, Greenworld, Substral, Biopon, Compo u. c. mēslošanas līdzekļus. 

Rododendrus mēslo divas reizes gadā. Pirmoreiz to dara agri pavasarī – martā, aprīļa sākumā, pēc sniega nokušanas. Līstot pirmajiem pavasara lietiem, minerālmēsli labi izšķīst, ieskalojas augsnē un kļūst pieejami augiem. 

Otrreiz mēslošanu veic jūnijā, tūlīt pēc rododendru noziedēšanas, kad sākas intensīva jauno dzinumu augšana. Mēslojumu otrajā reizē nedrīkst dot pārāk vēlu, jo tas var izraisīt augu otrreizējo augšanu un tā rezultātā jaunie dzinumi līdz ziemai nepaspēs nobriest, pārkoksnēties un sagatavoties sekmīgai pārziemošanai.

Jūnijā ir pēdējā rododendru mēslošanas reize. 

Ļoti ērti lietošanā ir mēslojumi ar ilgstošu iedarbību – 3 vai 6 mēnešu garumā. Izmantojot šī tipa līdzekļus, pietiek, ja stādījumus nomēslo tikai pavasarī. 

Pirms mēslošanas, ja augsne nav pietiekami mitra, rododendru stādījumi jāsalej tā, lai viss sakņu kamols būtu izmircis, tikai pēc tam drīkst dot mēslojumu. 

Stingri jāievēro lietošanas normas, kas norādītas uz iepakojuma, jo rododendru pārmēslošana var būt bīstamāka par nepietiekamu mēslošanu. Bieži nākas sastapties ar audzētāju pārlieku lielo centīgumu, kuri savus rododendrus pārmēslo, domājot, ka ar lielāku devu veicinās spēcīgāku augšanu. Rezultātā pārmēslotajiem augiem nobrūnē un atmirst lapu gali un lapu malas, bet, ja minerālmēslu koncentrācija ir pārāk liela, tad augs var aiziet bojā. 

Pirmajā mēslošanas reizē pavasarī parasti iesaka 40–60 g/m2, bet otrajā mēslošanas reizē, pēc ziedēšanas, mēslojuma deva ir 30–50 g/m2. Zemajiem sīklapu rododendriem nepieciešama tikai puse no norādītā mēslojuma daudzuma. 

Mēslojot jāņem vērā auga lielums:

Vienā saujā ir apmēram 35–40 g mēslojuma. 

Svarīgi ir mēslojumu uzbērt vienmērīgi, plānā kārtā zem lapu vainaga ārējās trešdaļas un viegli ierušināt augsnē.

Latvijas vecākais rododendrs Tumē.

Foto: Gunita Riekstiņa / Latvijas Mediji

Attēlā - vecākais rododendrs LAtvijā ir iestādīts Tumes pagasta Ķīļu jeb Vecmoku kapos. Tas ir Katavbas rododendrs, kas ap 1860.gadu tika atvests no Vācijas. Krūms 145 gadu laikā bija sasniedzis 2,5 m augstumu un ļoti labi ziedēja. Diemžēl 2015.gada 5.janvāra vētrā tam uzkrita priede, kas nolauza to un izgāza ar saknēm. Nolauztā rododendra stumbru nozāģēja 30 cm augstumā, bet sakņu kamolu iestādīja vecajā vietā. 17 gadu laikā rododendrs ir ataudzis un izveidojies par skaistu un kuplu krūmu.

Nezāļu apkarošana

Rododendru stādījumi nav pasargāti no nezālēm. Tā kā rododendri tiek audzēti skābās augsnēs, tad to stādījumos parasti aug skābām augsnēm raksturīgās nezāles: sūrenes, kosas, skābenes, tīteņi, vārpata, kazrozes, bieži sastopama arī gārsa. 

Sevišķi nepatīkamas nezāles ir gārsa, tīteņi un sūrenes, jo tās intensīvi vairojas ne tikai ar sēklām, bet arī ar sakneņiem un pat ar nelieliem to gabaliņiem. Visas nezāles jācenšas rūpīgi izravēt pēc iespējas ātrāk, jo vēlāk, it īpaši tad, kad nezāļu sakneņi jau caururbuši rododendru sakņu kamolu, to izdarīt ir daudz grūtāk. 

Lai nebojātu rododendru seklo sakņu sistēmu, nav vēlams rakt un kaplēt rododendru stādu tiešā tuvumā. 

Kad un kā apgriezt rododendrus?

Atšķirībā no citiem dekoratīvajiem kokiem un krūmiem rododendri pēc iestādīšanas parasti nav jāapgriež. Augot optimālos apstākļos, tie paši veido labas formas krūmus. Tomēr dažreiz ir jāiejaucas krūmu veidošanas procesā, piemēram, ja augi ir izauguši pārāk lieli, aizsedz logus vai arī uzauguši celiņiem un takām. Augus nākas apgriezt arī tad, ja tie cietuši salā vai ziemā aplauzti no smagā sniega. Apgriešanu var veikt agri pavasarī vai arī tūlīt pēc noziedēšanas.

Ja rododendru krūmi ir pārlieku izstīdzējuši un to apakšējā daļa ir kaila, bez zariem, tie jāatjauno apgriežot. Parasti apgriež līdz vietai, kur dzinumi ir 3–4 cm diametrā vai arī 10–30 cm no zemes virskārtas. Aptuveni pēc 4–6 nedēļām mostas snaudošie pumpuri un augs sāk atjaunoties. 

Ja apgriešanu izdara agrā pavasarī, tad rudenī jaunie dzinumi jau sasniedz 3–5 cm garumu, bet nākamajā gadā izveidojas skaists, labi sazarots krūms. Ja negribam rododendru krūma atjaunošanu veikt tik radikāli, to var darīt arī pakāpeniski – divos gados. Pirmajā gadā apgriežam vienu pusi, bet nākamajā gadā – otru. 

Spēcīgi apgrieztos krūmus nedrīkst pārstādīt, kamēr tie nav atauguši. 

Atjaunojošā apgriešana.

Foto: Gunita Riekstiņa / Latvijas Mediji

Lai palīdzētu apgrieztajiem augiem atjaunoties, tie veģetācijas perioda laikā jāmēslo un bagātīgi jālej. 

Noziedējušo ziedkopu izlaušana

Rododendri ziedēšanas un sēklu veidošanās laikā patērē ļoti daudz barības vielu, tādēļ to ziedēšanā ir novērojams it kā periodiskums – vienu gadu tie zied ļoti bagātīgi, bet nākamajā gadā stipri mazāk. 

Lai to novērstu, augi regulāri jāmēslo, un, ja nav nepieciešamība ievākt sēklas, tad pēc noziedēšanas ziedkopas jāizlauž. Tad barības vielas netiks izmantotas sēklu veidošanai, bet gan jauno dzinumu augšanai un ziedpumpuru attīstībai, kas nodrošinās bagātīgu ziedēšanu nākamajā gadā. 

Lai izlauztu noziedējušo ziedkopu, ar īkšķi un rādītājpirkstu satver ziedkopu pie pamatnes, paliec uz sāniem, un tā viegli nolūst. Šādi izlauzt ziedkopas ir daudz vienkāršāk un ērtāk nekā izgriezt ar dārznieka šķērēm. 

Ja ziedēšanas laikā ir parādījušies jaunie dzinumi, tad noziedējušās ziedkopas jāizlauž ļoti uzmanīgi, lai vienlaikus nenolūztu arī trauslie dzinumi.

Ja pēc noziedēšanas rododendru ziedkopas tiek izlauztas, tad parasti dzinuma galos attīstās 2–3 jauni dzinumi ar ziedpumpuriem galos. Rezultātā iegūstam kuplāku, blīvāku krūmu un bagātīgu rododendru ziedēšanu nākamajā gadā. 

Noziedējušo ziedkopu izlaušana.

Foto: Gunita Riekstiņa / Latvijas Mediji

Ja ziedkopas netiek izlauztas, bet tiek atstātas, līdz ienākas sēklas, tad parasti izaug un attīstās tikai viens dzinums ar veģetatīvo pumpuru galā, kurš nākamajā gadā turpinās augšanu, bet neziedēs.