Atopiskais dermatīts – ar to jāsadzīvo

Manai meitai ir 20 gadu. Pirms pāris gadiem delnas āda vietām kļuva sausa, niezēja, parādījās apsārtums, vēlāk sāka zvīņoties. Meita izmēģināja visādus krēmus un smēres, bet nepalīdzēja, tāpēc viņa aizgāja pie dermatologa, kurš noteica diagnozi: atopiskais dermatīts. Kas tā ir par slimību? Jautā Valda Sabiles pusē. Konsultējusi SIA "Derma Clinic Riga" dermatoloģe-rezidente Alise Matuzala.

Kas ir atopiskais dermatīts

Tā ir hroniska, niezoša, iekaisīga ādas slimība. Atopisks – attiecina uz slimību grupu, kas saistās ar iedzimtību un alerģiju. Atopiskas vainas ir arī astma, alerģisks rinīts jeb alerģiskas iesnas, kuras izsauc, piemēram, ziedputekšņi, bronhiālā astma. Savukārt ar dermatītu apzīmē ādas iekaisumu.

Tā ir jauna slimība – par atopiskā dermatīta rašanās laiku var uzskatīt XIX gadsimta sākumu – laiku, kad dzīve kļuva arvien stresaināka, sadzīvē ienāca arvien vairāk ķīmijas. Šī slimība nevar izzust, jo, kā jau minēts, ir hroniska. Līdz ar to slimību var tikai nobremzēt, sadziedēt, taču risks, ka tā atgriezīsies, saglabājas.

Visbiežāk skar bērnus

Atopiskais dermatīts var parādīties jau zīdaiņa vecumā: ap mutīti, galvas matainajā daļā uzrodas sarkani, sausi plankumi. Vēlāk tie var parādīties arī roku un kāju locītavu ādas ielocēs. Pētījumi liecina, ka lielākajai daļai pacientu slimības simptomātika mazinās līdz 10 gadu vecumam. 

Tomēr jāatceras, ka ārējās vides faktori, stress, nepareizs uzturs un neveselīgs dzīvesveids var rosināt slimības jaunus uzliesmojumus.

Maziem bērniem atopiskā dermatīta gadījumā primārā palīdzība ir ādas kopšana ar mitrinošiem, ādas aizsargfunkciju stiprinošiem līdzekļiem, kuri satur lipīdus un keramīdus, kas neļauj ādai izžūt. Atopiskai ādai paredzētus krēmus – gan maziem, gan lieliem pacientiem – var nopirkt aptiekās. Visi šie līdzekļi ir bez smaržas, krāsvielām un parabēniem, lai neizraisītu lieku ādas kairinājumu. 

Krēmu lieto 2 reizes dienā, nepieciešamības gadījumā arī biežāk. Vislabāk problemātiskās vietas ar krēmu ieziest pēc mazgāšanās uz mitras ādas.

Neatbildētu jautājumu vairāk nekā atbildētu

Uz jautājumu, kas izraisa atopisko dermatītu, nav tiešas atbildes. Tā ir kompleksa slimība – to var mantot ģenētiski – bērniem ar vienu atopisku vecāku ir 2–3 reizes lielāks risks saslimt, kā arī var izraisīt nepilnības ādas barjerfunkcijā jeb ādas imunitātē.

 Kā ļauj pieņemt pētījumu rezultāti, nepilnības ādas imunitātē izraisa mutācijas filagrīna gēnā, kas nosaka ādas stingrību, caurlaidību. Ja tās notikušas un ādas virsējā slāņa aizsardzība kļuvusi viegli caursitama, ādā iekļūst viss, no kā virsējam slānim to vajadzētu aizsargāt.

Slimības diagnozi visbiežāk nosaka pēc ārējām pazīmēm, kuras vislabāk redzamas saasinājumu brīžos. Situācijās, kad pēc klīniskās ainas diagnoze ir neskaidra, jāveic ādas biopsija – tiek paņemts audu gabaliņš un nosūtīts uz laboratoriju diagnozes precizēšanai. Laboratoriski gan mutācijas filagrīna gēnā nevar noteikt. 

Bet, ja rudenī, ziemā uz rokām metas ekzēma, āda ir izteikti sausa pat pēc ikdienišķas mazgāšanās, ja tā reaģē uz katru jaunu pārtikas produktu, ķermeņa kopšanas līdzekli, tas jau ir signāls par mutāciju iespējamību.

Tiem, kam bērnībā bijis atopiskais dermatīts, bet vēlāk simptomi izzuduši, saglabājas augsts risks dzīves laikā attīstīties dažādām ekzēmām, alerģiskiem kontaktdermatītiem un alerģiskām izpausmēm gan uz iekšējiem, gan ārējiem kairinātājiem. Tas izskaidrojams ar to, ka gēnu mutācijas neizzūd, bet vairs neizpaužas tik aktīvi, jo imūnā sistēma ir pietiekami adaptējusies un iemācījusies kontrolēt procesus ādā. 

Stress, ārējā vide, sadzīvisku ieradumu maiņa ir tie faktori, kas nomāc ādas imūnsistēmu, rezultātā slimība atkal var izpausties.

Ādu var kairināt un slimības attīstību provocēt arī sadzīves ķīmija, kosmētika, izteikti smaržīgas ziepes un citi ķīmiskie mazgāšanas līdzekļi. Slimības paasinājumus visbiežāk novēro rudenī un ziemā, un tas saistīts ar krasām temperatūras svārstībām, kā arī apkures sezonā, kad telpās gaiss kļūst daudz sausāks.

No pārtikas produktiem atopisko dermatītu var provocēt govs piens, rieksti, olas, soja, zivis, izteikti cukurotie ēdieni un dzērieni.

 Tomēr jebkurā gadījumā visi šie iespējamie ādas kairinātāji ir tikai slimību pastiprinoši, bet ne izraisoši faktori. Alerģiska tipa izsitumi var izskatīties līdzīgi atopiskā dermatīta izsitumiem, tādēļ, lai precizētu ādas problēmas cēloni, nereti nepieciešama alergologa konsultācija.

Bērna imūnā sistēma jātrenē

Ja vēl nesen uzskatīja, ka āda ļoti mīl tīrību, arvien vairāk pierādās, ka ādas imūnās tolerances attīstībai bērnam pirmajos dzīves gados jāļauj iepazīt, saskarties ar dabīgu vidi, kas nav pārāk sterila – tajā teju vienmēr ir kāds potenciāls alerģiju izraisošs elements. 

Tātad trīs reizes dienā dzenājot katru puteklīti, bez vajadzības bērnam mazgājot rokas un muti, ikreiz sterilizējot uz grīdas nokritušu knupīti, neļaujot pagaršot produktus, kas it kā varētu izsaukt alerģiju, vecāki savam bērnam izdara lāča pakalpojumu. 

Bērna imūnā sistēma ir jātrenē – lai varētu pret kaut ko cīnīties, pretinieks ir jāiepazīst, un pamats labai imūnsistēmai tiek ielikts tieši bērnībā. Būtībā tas notiek, bērnam vēl mātes miesās esot. Tāpēc grūtniecei jādzīvo normāla dzīve, jo grūtniecība nav slimība, bet dabisks stāvoklis sievietei. Fakti liecina, ka daudzbērnu ģimenēs, kur vecākiem nav laika pārmērīgi rūpēties par kārtību mājās, alerģijas ir daudz retākas. 

Vēl mazāk alerģiju ir lauku bērniem, jo viņi dzīvo dabiskākā vidē, saskarsmē ar mājdzīvniekiem.

Kā slimību nobremzēt, ārstēt

Katrs gadījums jāskata individuāli, ne visiem atopiskā dermatīta pacientiem der vieni un tie paši ādas kopšanas līdzekļi, iekšķīgi lietojami medikamenti. Ārstēšanu nozīmē ādas ārsts, un tai jābūt kompleksai atkarībā no slimības pakāpes, ilguma, pacienta vecuma, slimības uzlabošanās un uzliesmojuma periodiem.

Atopiskā dermatīta gadījumā nedrīkst nodarboties ar pašārstēšanos.

Ja ar ādas kopšanas līdzekļiem nepietiek, jāraugās pēc recepšu medikamentiem. Piemēram, slimības saasinājuma gadījumā iesaka lietot kortikosteroīdus, jo tie lieliski mazina iekaisumu. Parasti saasinājums ilgst pāris nedēļu, tad pacientam vēlams ierasties pie ārsta kontroles vizītē. Nozīmētie medikamenti jālieto strikti pēc speciālista ieteikuma, jo pārāk ilga to lietošana var izraisīt blaknes – ādas atrofiju, kad āda kļūst plānāka, līdz ar to vieglāk ievainojama, veidojas izteiktāks kapilāru zīmējums. 

Bet tas, ka kortikosteroīdi ir bīstami veselībai, ir mīts – caur ādu medikaments neuzsūcas tik daudz, lai lielā koncentrācijā nonāktu asinīs. Tātad, ja tiek lietots pareizi, medikaments ir pilnīgi drošs un pat nepieciešams veiksmīgai atopiskā dermatīta ārstēšanai.

Vienlaikus slimniekam jāseko līdzi ādas stāvoklim, mēģinot noskaidrot, kas izraisa slimības uzliesmojumu, un attiecīgi jākoriģē savs dzīvesveids:

• jānoskaidro, kādi produkti izraisa alerģisku reakciju,
• pastiprināti jādzer ūdens, jo tas mitrina ādu no iekšpuses,
• nav vēlams lietot alkoholu, jo tas sausina organismu,
• nevajag pārspīlēt ar ūdensprocedūrām – ilgstoša atrašanās ūdenī sausina ādu. Saasinājuma laikā nedrīkst apmeklēt baseinu un pirti. Citā laikā to drīkst darīt, bet jāielāgo, ka baseina ūdens satur ādu kairinošus dezinfekcijas līdzekļus, pirtsslotas – ēteriskās eļļas,
• atopiskai ādai netīk svīšana, tāpēc saasinājuma laikā jāiepauzē ar sportošanu,
• atopiskai ādai ir tīkams apģērbs no dabīgiem audumiem: kokvilnas, zīda. Diemžēl vilna var kairināt ādu. Aptiekās var nopirkt arī speciālu, nekairinošu apģērbu gan maziem, gan lieliem pacientiem: krekliņus, veļu, zeķes. Gan aptiekās, gan internetā var pasūtīt speciālu sudraba šķiedru saturošu apģērbu, kas mazina iekaisuma procesu.

Zināšanai

Pētījumi apliecina, ka pacienti, kuriem ir vidēji smags vai smags atopiskais dermatīts, īpaši, ja to pavada sāpes un nieze, izjūt pastāvīgu diskomfortu, līdz ar to viņu dzīves kvalitāte ir samazināta.

Atopiskais dermatīts nav lipīgs.

Ievēro

Atopiskais dermatīts ir jauna slimība, kas radās XIX gadsimta sākumā, kad dzīve kļuva arvien stresaināka, sadzīvē ienāca arvien vairāk ķīmijas. Šī slimība nevar izzust, jo tā ir hroniska. Līdz ar to slimību var tikai nobremzēt, sadziedēt, taču risks, ka tā atgriezīsies, saglabājas.