10.3 °C
Lieldienas vēsta par pavasara tuvošanos. Kādam Lieldienas ir garīgs pārdzīvojums, citam tikai papildu brīvdienas izklaidei vai mājas sakopšanai. Lai kādas tās arī būtu – galvenais, lai esam kopā ar saviem mīļajiem!
Pats dīvainākais ir tas, ka visas tradīcijas – kristīgās, senču, dažādu kultūru un ģimeniskās – mēs, latvieši, esam iemanījušies adaptēt un sajaukt tādā pavasara kokteilī, kas patīk visiem.
Minimums, kas šajā laikā jāizdara: jāšūpojas, jānomazgā mute tekošā ūdenī un jākrāso olas. Katrs pats var izdomāt savu simboliku – vai gribas būt skaistam vai veselam, vai gribas šajā gadā ģimenes pieaugumu, vai pavisam pieticīgi – negribas, lai odi dzeļ, un negribas arī melot.
Lai būtu laimīgs, Lielās dienas rītā jākāpj augstā kalnā, kur saules stari dejo. Bet, ja gribas būt veselam un skaistam ar sārtiem vaigiem, Lieldienas rītā jāapēd divpadsmit dzērvenes.
Lai pavasarīgi!
Kopīgas brokastis, pusdienas vai vakariņas, bet galdam šajā dienā jābūt pēc iespējas pavasarīgāk noformētam. Ameriku neatklāsim, un Kaucmindes saimnieču padomi ir vislabākie.
Ideju impulsi ir visapkārt, lai tos liktu lietā, un katras saimnieces radošums iepriecinās visus. Citātos saglabāts tālaika smeķis rakstībā un izteiksmes veidā.
Sevišķi liela uzmanība jāpievērš brokastu galda klāšanai, jo tas dod visai dienai svētku noskaņu. Vispār pieņemts, ka brokastu galdu klāj tāpat kā pusdienas galdu – ar baltu galda segu.
Dekorēšanai ņem pūpolīšus, plaukstošus bērza vai lazdas zarus, krokusus, tulpes, izplaucētos ceriņus un pirmos pavasara ziediņus, sliktākajā gadījumā – staipeknīšus un mētras.
Krāsotas olas, glīti sakārtotas groziņos vai šķīvjos, kuros diedzēta labība vai vienkārši saliktas zaļas sūnas, piedod galdam Lieldienu noskaņu.
