1915. gada 15. oktobrī. Pirms 110 gadiem, piedaloties ļaužu tūkstošiem, Rīgā notika atvadīšanās no pirmajiem trīs frontē kritušajiem latviešu strēlniekiem, kurus arī pirmos apbedīja tikko ierādītajos Brāļu kapos starp Meža kapiem un Rīgas–Mīlgrāvja dzelzceļa līniju.

Reklāma

Tie bija 19 gadus vecais Jēkabs Voldemārs Timma un 20 gadus vecie Andrejs Stūris un Jānis Gaveins (Gavenas). Visi trīs bija zaudējuši dzīvību latviešu strēlnieku bataljonu ugunskristībās 1915. gada 12. oktobrī (25. oktobrī pēc jaunā stila), kad 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljona divas rotas Tīreļpurva apkaimē pie Kraslovsku mājām iesaistījās kaujās ar vācu izlūkvienību, atsitot tās uzbrukumu. Pirmā strēlnieku kaujas vieta mūsdienās iezīmēta dabā Kara muzeja Ziemassvētku kauju muzeja teritorijā Jelgavas novada Valgundes pagastā.

Izvadīšana notika no Rīgas Latviešu biedrības nama. Pēc tam gājiens, kas patriotiskajā pacēlumā ieguva līdz tam Rīgā neredzētas, klusas tautas manifestācijas raksturu, cauri visai pilsētai pa Aleksandra (Brīvības), tad Miera ielu devās uz kapiem. Mirušos veda trīs greznos katafalkos, un zārkus klāja ziedu kalni. Garajam gājienam pa priekšu strēlnieki nesa sēru vainagus. Brāļu kapos runāja strēlnieku virsnieki Rūdofs Bangerskis un Frīdrihs Briedis, kā arī Latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komitejas pārstāvji. 

Absolūtais pavadītāju vairums droši vien nebija kritušos ne pazinuši, ne arī zināja viņu vārdus, taču uzskatīja par savu pienākumu ierasties, lai arī tā bija darba diena.

Viens no retajiem laikrakstiem, kas vēl iznāca piefrontes pilsētā Rīgā, "Jaunākās Ziņas", reportāžā notikumu raksturoja kā "tautas sēru svētkus".

Nākamajiem kritušajiem tik greznas ceremonijas vairs netika noturētas, bet Brāļu kapu teritoriju kara gaitā nācās palielināt. Līdz 1916. gada jūnijam tajā bija apbedīti jau 136 karavīri, bet, kad sākās 1916./1917. gada uzbrukuma kaujas, Brāļu kapos Rīgā apglabāto skaits sasniedza 900. Protams, tas bija nieks, salīdzinot ar tiem kopumā apmēram pieciem tūkstošiem strēlnieku, kuri kara gaitā krita Rīgas frontē un tika apglabāti kopējos kapos turpat pie frontes līnijas.

"Brīvā Zeme", 1925. gada 15. oktobrī

Vai Latvijā akmeņu trūkums? No lauksaimnieku aprindām raksta: Pēdējā laikā dažu pilsētu, piemēram, Rīgas pašvaldības ieved no ārzemēm akmeņus ielu bruģēšanai un citām vajadzībām. Būtu jādomā, ka Latvijā trūkst akmeņu, bet patiesībā tā nav; dažos mūsu apgabalos akmeņu tik daudz, ka tie traucē pat lauksaimniecību. Par nožēlošanu, akmeņu rūpniecībai, resp., apstrādāšanai, pie mums piegriež pārāk maz vērības. Ja Latvijas akmeņu bagātību pienācīgi izmantotu, to imports pilnīgi atkristu un mūsu ārējā tirdzniecība, bez šaubām, paliktu aktīvāka.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.

Foto: Publicitātes

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

  • Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
  • Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
  • Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
  • Gata Šļūkas karikatūru
  • Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu