Žurnāla "Mājas Viesis" redaktora sleja: Latvijas laikmetu atspulgi

Pārfrāzējot pārgalvīgo Bosnijas apceļotāju Hariju, kura humora un brīnumu pilno rakstu lasiet nākamajās lappusēs, varu droši teikt: gluži kā dārzs vasaras vidū šis žurnāla numurs piebriedis ar pārsteidzošiem dzīvesstāstiem un notikumiem – dramatiskiem, prieka apņemtiem, kurioziem un arī gluži neticamiem.

Imants Lancmanis savās gleznās un vārdos atgādina, ka skaistums ir veids, kā uzrunāt ļaudis par traģiskām un baisām norisēm un stāties tām pretī. Viņa gleznās Latvijas ainava zied līdzās nāves dejai, bet Rundāles rožu dārzu harmonijā jūtama trauksmaina priekšnojauta par mūsu valsts nākotni. Dzīvojam kara priekškambarī, gleznotājs bilst un vienlaikus atgādina: kamēr spējam radīt, kopt un sargāt skaistumu, tikmēr neesam zaudējuši paši sevi.

Ceļojums vēl salīdzinoši nesen kara postītajā Bosnijā nav tikai iespaidu krājums par kalniem, mošejām, beķerejām un stipru kafiju. Tas ir stāsts par zemi, kur skaistums un sāpes joprojām dzīvo līdzās, kur zem mierpilnām ainavām vēl slēpjas kara rētas – nesprāgušas mīnas. Tam visam klāt – satikto cilvēku smeldzīgais un tomēr sirsnīgais skats uz pasauli.

Savukārt rakstniece un psihoterapijas speciāliste Ilze Graudiņa atgādina, ka cilvēka dvēsele ir kā sena māja – tajā ir istabas, kurās ieejam bieži, un tādas, kuru durvis gadiem paliek aizvērtas. Taču tieši tur nereti glabājas atbildes uz jautājumiem, kurus sev uzdodam visu mūžu. Rakstniece pati šķetinājusi savas dzīves epizodes grāmatā “Māsa. Brālis”.

Gaidis Graudiņš simtgades slieksnī joprojām apliecina, ka patriotisms nav skaļi saukļi, bet pacietīgs darbs visas dzīves garumā. Līdztekus ieskats Latvijas simts gadus senās vēstures norisēs, ko tagad tveram ar labsirdīgu ironiju – kā Latvija, iztērējot gan milzum daudz latu, tika pie zemūdenēm – tolaik modernākajiem ieročiem. Dronu taču vēl nebija!

Žurnālā atskatāmies arī uz pandēmijas baisāko vilni, kas pirms pieciem gadiem kā cunami pārklāja mūsu ikdienu un lika pārvērtēt tik daudz it kā pašsaprotamu lietu. Tagad šķiet – tas notika “citā dzīvē”. Ko laiks jau ir dziedējis un kas vēl sāp?

Mēs visi atstājam aiz sevis tikai stāstus: vieni tos uzglezno, citi uzraksta, vēl citi izstaigā, paši to nemaz nenojaušot. Laiks aiznes balsis, sejas un notikumus, bet ne jēgu. Tā paliek paveiktajā, izvēlēs un atmiņu atspulgos, ko nododam cits citam.

Jaunā žurnāla vāks.

Foto: Latvijas Mediji / Latvijas Mediji

Žurnālā "Mājas Viesis"- viedokļi, intervijas un raksti par aktuālo. Apskati par kultūras notikumiem, izklaides jaunumiem un personībām. Izcili cilvēki, saistoši dzīvesstāsti, receptes, ceļojumi un vērtīgas uzziņas. Katrā žurnālā – krustvārdu mīkla. Žurnāls iznāk reizi 2 nedēļās.

Abonē žurnālu šeit.