Anete Pallo: Skolās obligāti būtu jāmāca finanšu pratība

Ģimenēs, kur kāds no vecākiem ir aizrautīgs smēķētājs, pastāv līdz pat četrām reizēm augstāks risks, ka arī bērni pārmantos veselībai kaitīgo netikumu. Un ģimenēs, kurās vecāki netiek galā ar neizdevīgu kredītu atmaksāšanu, diemžēl arī bērni pēc pilngadības sasniegšanas neapdomīgi aizņemas naudu ar augstām procentu likmēm, tādējādi iedzenot sevi parādu jūgā.

Abus gadījumus vieno acīmredzams un loģisks fakts – bērni patstāvīgai dzīvei nepieciešamās iemaņas mācās no vecākiem. Un diemžēl vecāki var iemācīt tikai to, ko zina un prot paši.

Vairāk nekā desmit gadus strādājot finanšu un parādu pārvaldības nozarēs esmu sastapusies ar kliedzošiem finanšu pratības trūkuma gadījumiem. Mājsaimniecības, kas ik pēc dažiem mēnešiem uzņemas jaunas saistības, lai atmaksātu iepriekšējā neizdevīgā aizdevuma uzblīdušos ikmēneša maksājumus, nudien nav retums. Tās ir iestigušas nebeidzamā riņķa dejā, no kuras īsti nav izejas, jo ienākumi tiek novirzīti izdzīvošanai un procentu maksājumu nosegšanai. Vēl jo skumjāk, ka tūkstošiem bērnu redz vecāku nemitīgo cīņu, pierod pie tās un ar laiku pieņem, ka tā ir normāla prakse un ka bez nemitīgas parādu maksāšanas pieaugušo dzīve nemaz nav iespējama.

Vienlaikus jāatzīst, ka situācija kopumā šodien ir uzlabojusies – finanšu uzņēmumi daudz rūpīgāk izvērtē klientu maksātspēju, un regulējums ir kļuvis stingrāks, kas, manuprāt, ir pareizs virziens. Taču tas neatceļ realitāti: ja cilvēkam trūkst izpratnes par naudas lietām, arī sakārtotākā sistēmā viņš var pieņemt sev nelabvēlīgus lēmumus.

Trešdaļa parādnieku ir jaunieši

Novērojumus par jauniešu neapdomīgajiem aizņemšanās paradumiem apstiprina statistika. Aptuveni 30% no visiem parādu pārvaldības uzņēmuma Legal Balance pārziņā nonākušajiem līgumiem ir noslēgti ar jauniešiem vecumā līdz 30 gadiem. Tas nozīmē tikai to, ka pavisam nesen skolu pabeigušajiem Latvijas iedzīvotājiem finanšu pratības līmenis ir visnotaļ zems. Viņi pārvērtē savu maksātspēju un uzņemas saistības, ko nespēj finansēt.

Problēmu skaidrāk un skaudrāk iezīmē parādu profils. Jaunieši visbiežāk ir parādā sporta klubiem, telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējiem, kā arī banku un nebanku finansētājiem. Vienkārši runājot, šie cilvēki nav spējuši norēķināties par sporta kluba abonementu, viedierīces iegādi vai ikmēneša maksājumu par mobilajiem sakariem, kā arī nav spējuši atmaksāt patēriņa kredītu vai nosegt līzinga līguma maksājumu par automašīnas iegādi. Parādos iekrīt arī jaunieši, kuri ieguvuši augstāko izglītību, bet acīmredzot nespēj pārvaldīt finanses pietiekami prasmīgi, lai atmaksātu studiju kredītu. Nereti parāda summas nemaz nav lielas, kas signalizē gan par disciplīnas trūkumu regulārā maksājumu veikšanā, gan par nepietiekamu maksātspējas izvērtēšanu. Dažkārt jauniešiem šķiet, ka viņi šobrīd var atļauties uz nomaksu paņemt jaunāko "aifonu", taču pēc dažiem mēnešiem ienākumi mainās, uzkrājumu tikpat kā nav, un pat dažu desmitu eiro ikmēneša maksājums sagādā nopietnas grūtības. Vai pat vēl sliktāk – nauda ir, taču jaunietis parādu neuzskata par būtisku problēmu un izvēlas to tērēt izklaidei. Jaunieši bieži neapzinās parāda nemaksāšanas sekas, tāpēc mēdz ignorēt informāciju par saistībām. Taču ilgtermiņā tas nozīmē tikai vienu – parāds turpina pieaugt.

Nereti debitori pat neiedziļinās līgumu nosacījumos – paraksta, bet vēlāk brīnās, kāpēc radušās problēmas. Jauniešu vidū tas ir īpaši izplatīti. Situācijas nopietnību daudzi apzinās tikai tad, kad jau nākas saskarties ar parādu pārvaldības uzņēmumiem vai tiesu izpildītājiem.

Trūkst zināšanu naudas lietās

Latvijas Bankas veidotais kopējais finanšu pratības indekss, kas rāda iedzīvotāju zināšanas, uzvedību un attieksmi par finanšu jautājumiem, 2025. gadā bija 12,1 punkti no 20. Tas nozīmē, ka vidējais zināšanu līmenis valstī ir 60% apmērā no maksimāli iespējamā rezultāta. Pusaudžu zināšanas ir ļoti līdzīgas. 9. klases skolēnu finanšu pratības indekss ir 12,3 no 20 punktiem.

Pētījums arī apstiprina raksta sākumā izvirzīto tēzi, ka bērni finanšu pratību mācās ģimenē. Indekss rāda, ka vienmēr vai bieži ģimenē par naudas lietām uzzina 63% devītklasnieku, internetā informāciju gūst 46% skolēnu, no draugiem – 18%, bet skolā – tikai 9% aptaujāto audzēkņu.

Visi šie piemēri noved pie viena secinājuma – Latvijas jauniešu finanšu pratība ir nepietiekama un tā steidzami jāuzlabo. Pirmais solis jau ir sperts. «Finanšu pratības nedēļa 2026» ietvaros marta vidū 28 organizācijas ar Latvijas Banku priekšgalā parakstīja sadarbības memorandu, kurā nostiprina apņemšanos uzlabot Latvijas iedzīvotāju finanšu pratību. Tas paredz par prioritārajiem darbības virzieniem izvirzīt skolēnu un skolotāju finanšu pratības stiprināšanu, ieguldījumu kultūras uzlabošanu, atbildīgas aizņemšanās veicināšanu un finanšu grūtību risināšanu, kā arī finanšu pratības pētniecības veicināšanu.

Prasmes jāapgūst skolā

Tagad būtu ārkārtīgi svarīgi panākt, lai šis labās gribas memorands pāraug konkrētos, izglītības politiku ietekmējošos lēmumos. Patīk mums tas vai nē, kapitālistiskā iekārtā naudai ir ārkārtīgi liela loma. Tieši tādēļ prasmei apieties ar naudu, plānot ienākumus un izdevumus, izvērtēt kredītus, izsvērt nepieciešamību aizņemties un citas finanšu prasmes jāvērtē tikpat augstu kā gramatikas, valodu vai matemātikas zināšanas. Nebūtu pieļaujama situācija, ka jaunietis sasniedz pilngadību un sāk patstāvīgu pieaugušā dzīvi, neprazdams organizēt naudas lietas.

Tā kā daudzās ģimenēs finanšu pratība ir viduvējā līmenī un bērni no vecākiem nespēj iemācīties nepieciešamās prasmes un gūt pozitīvu piemēru, finanšu pratība būtu obligāti jāmāca skolās, un tas būtu jādara kvalificētiem finanšu speciālistiem. Jāmācās ne tikai ekonomikas teorijas, bet pavisam praktiskas lietas kā budžeta sastādīšana, izdevumu plānošana, aizdevumu salīdzināšana. Noderīgi būtu reāli eksperimenti, piemēram, iegādāties nedēļai nepieciešamo pārtiku par fiksētu summu vai iziet cauri visam lēmumu pieņemšanas procesam pirms lielāka pirkuma veikšanas, lai saprastu, vai prece patiešām ir nepieciešama, vai atrastais piedāvājums ir izdevīgākais un vai izvēlētais finansējuma veids ilgtermiņā nekļūs par nepanesamu slogu.

Izpratne par aizņemšanos, procentu likmēm un spontānu pirkumu riskiem pasargās jauniešus no nepārdomātiem finanšu lēmumiem un palīdzēs neiekrist parādu jūgā. Naudas lietās izglītoti cilvēki arī retāk kļūst par krāpšanas upuriem, piemēram, parakstot šaubīgus līgumus, kurus līdz galam neizprot.

Piedevām prasme plānot naudas plūsmu ļauj pieņemt gudrus finanšu lēmumus – saprast, kad izdevīgāk ir aizņemties, kad krāt, bet kad pirkumu labāk atlikt. Šāda pieeja veicina finansiāli stabilāku sabiedrību un ir būtisks solis ceļā uz augstākas labklājības valsti. Tādēļ naudas lietas jāapgūst jau skolā.