23.9 °C
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija sola rudenī atgriezties pie jautājuma par alkohola iegādāšanās vecuma celšanu.
Saeima otrajā lasījumā atteicās no ieceres alkohola iegādāšanās vecumu palielināt līdz 20 gadiem, noraidot atbildīgajā komisijā atbalstīto priekšlikumu. Vairāki deputāti pieļāva iespēju, ka uz trešo lasījumu varētu vecuma slieksni dalīt atbilstoši alkohola stiprumam. Tādu priekšlikumu iesniedza deputāts Artūrs Butāns, piedāvājot alu, vīnu un raudzētos dzērienus atļaut pārdot personām no 18 gadu vecuma, savukārt pārējos alkoholiskos dzērienus atļaut pārdot personām no 20 gadiem. Pamatojot savu priekšlikumu, Butāns vakar komisijas sēdē pauda, ka viss alkohols ir kaitīgs, bet "labāk, lai patērē vieglo alkoholu nekā stipro". Politiķis uzsvēra nozīmi attālināt stipro alkoholu no jauniem cilvēkiem, kā arī, raugoties no tautsaimniecības viedokļa, vietējā alus un vīna nozares īpatsvars esot krietni lielāks nekā stiprā alkohola, kur dominē imports.
"Uzskatu, ka ar šo priekšlikumu iegūtu gan sabiedrības veselība, gan mūsu tautsaimniecības nacionālās intereses,"
sacīja parlamentārietis.
Latvijas Alkohola nozares asociācijas izpilddirektors Dāvis Vītols pauda iebildumus priekšlikumam, jo neesot zinātnisku pamatojumu alkohola dalījumam. Nav labāka vai sliktāka alkohola, norādīja Vītols. Asociācijas pārstāvis oponēja Butānam, sakot, ka arī 30% stiprā alkohola tiek ražots Latvijā. Asociācija solīja likuma grozījumu pieņemšanas gadījumā vērsties Satversmes tiesā.
Komisijas vadītājs Andris Bērziņš sacīja, ka personīgi atbalsta priekšlikumu, bet rosināja atgriezties pie tā rudenī, kad to varētu papildus izdiskutēt. Komisijas vadītājs pauda apņēmību grozījumus Alkoholisko dzērienu aprites likumā pieņemt vēl šajā Saeimas sesijā. Ja Saeima, izskatot priekšlikumus plenārsēdē, nelems citādi, tad no tā izrietēs, ka vēl tuvākajā nākotnē alkoholu varēs iegādāties no 18 gadu vecuma.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija vakar arī atlika un neskatīja priekšlikumu, kas paredz, ka alkoholiskie dzērieni izvietojami nodalītā tirdzniecības zāles pašapkalpošanās zonā vai izvietojami tā, ka pircēji alkoholu un to preču zīmes nevar redzēt. Komisija uzdeva Ekonomikas un Veselības ministrijām šo priekšlikumu vēl izdiskutēt.
Deputāte Ingrīda Circene pauda, ka priekšlikuma būtība ir norobežot alkoholu veikalos no pārējiem produktiem,
un nozares iebildes par to, ka tam ir nepieciešami milzīgi līdzekļi, neatbilstot patiesībai. Ekonomikas ministrijas pārstāve teica, ka priekšlikums ir saprotams pēc mērķa, taču ieviešana dzīvē nebūtu vienkārša, jo paver plašas iespējas interpretācijai, un ka piedāvājums ir ļoti sasteigts. Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Artjoms Uršulskis pauda atbalstu priekšlikumam, jo alkohola redzamības mazināšana esot viens no efektīvākajiem soļiem, kā samazināt alkohola patēriņu.
Latvijas Alus darītāju savienības valdes priekšsēdētājs Pēteris Liniņš uzsvēra, ka šobrīd tiekot piedāvāts "uzbūvēt sienas un no mazajiem veikaliem vispār izņemt alkoholu". Liniņš uzskata, pēc būtības tie ir neizvērtētu datu rezultātā radīti politiski priekšlikumi. Tāpat piedāvājums sadārdzināšot vietējo produkciju izmaksas un konkurētspēju.
