5.2 °C
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija sola rudenī atgriezties pie jautājuma par alkohola iegādāšanās vecuma celšanu.
Saeima otrajā lasījumā atteicās no ieceres alkohola iegādāšanās vecumu palielināt līdz 20 gadiem, noraidot atbildīgajā komisijā atbalstīto priekšlikumu. Vairāki deputāti pieļāva iespēju, ka uz trešo lasījumu varētu vecuma slieksni dalīt atbilstoši alkohola stiprumam. Tādu priekšlikumu iesniedza deputāts Artūrs Butāns, piedāvājot alu, vīnu un raudzētos dzērienus atļaut pārdot personām no 18 gadu vecuma, savukārt pārējos alkoholiskos dzērienus atļaut pārdot personām no 20 gadiem. Pamatojot savu priekšlikumu, Butāns vakar komisijas sēdē pauda, ka viss alkohols ir kaitīgs, bet "labāk, lai patērē vieglo alkoholu nekā stipro". Politiķis uzsvēra nozīmi attālināt stipro alkoholu no jauniem cilvēkiem, kā arī, raugoties no tautsaimniecības viedokļa, vietējā alus un vīna nozares īpatsvars esot krietni lielāks nekā stiprā alkohola, kur dominē imports.
"Uzskatu, ka ar šo priekšlikumu iegūtu gan sabiedrības veselība, gan mūsu tautsaimniecības nacionālās intereses,"
sacīja parlamentārietis.
Latvijas Alkohola nozares asociācijas izpilddirektors Dāvis Vītols pauda iebildumus priekšlikumam, jo neesot zinātnisku pamatojumu alkohola dalījumam. Nav labāka vai sliktāka alkohola, norādīja Vītols. Asociācijas pārstāvis oponēja Butānam, sakot, ka arī 30% stiprā alkohola tiek ražots Latvijā. Asociācija solīja likuma grozījumu pieņemšanas gadījumā vērsties Satversmes tiesā.
Komisijas vadītājs Andris Bērziņš sacīja, ka personīgi atbalsta priekšlikumu, bet rosināja atgriezties pie tā rudenī, kad to varētu papildus izdiskutēt. Komisijas vadītājs pauda apņēmību grozījumus Alkoholisko dzērienu aprites likumā pieņemt vēl šajā Saeimas sesijā. Ja Saeima, izskatot priekšlikumus plenārsēdē, nelems citādi, tad no tā izrietēs, ka vēl tuvākajā nākotnē alkoholu varēs iegādāties no 18 gadu vecuma.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija vakar arī atlika un neskatīja priekšlikumu, kas paredz, ka alkoholiskie dzērieni izvietojami nodalītā tirdzniecības zāles pašapkalpošanās zonā vai izvietojami tā, ka pircēji alkoholu un to preču zīmes nevar redzēt. Komisija uzdeva Ekonomikas un Veselības ministrijām šo priekšlikumu vēl izdiskutēt.
Deputāte Ingrīda Circene pauda, ka priekšlikuma būtība ir norobežot alkoholu veikalos no pārējiem produktiem,
un nozares iebildes par to, ka tam ir nepieciešami milzīgi līdzekļi, neatbilstot patiesībai. Ekonomikas ministrijas pārstāve teica, ka priekšlikums ir saprotams pēc mērķa, taču ieviešana dzīvē nebūtu vienkārša, jo paver plašas iespējas interpretācijai, un ka piedāvājums ir ļoti sasteigts. Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Artjoms Uršulskis pauda atbalstu priekšlikumam, jo alkohola redzamības mazināšana esot viens no efektīvākajiem soļiem, kā samazināt alkohola patēriņu.
Latvijas Alus darītāju savienības valdes priekšsēdētājs Pēteris Liniņš uzsvēra, ka šobrīd tiekot piedāvāts "uzbūvēt sienas un no mazajiem veikaliem vispār izņemt alkoholu". Liniņš uzskata, pēc būtības tie ir neizvērtētu datu rezultātā radīti politiski priekšlikumi. Tāpat piedāvājums sadārdzināšot vietējo produkciju izmaksas un konkurētspēju.
Aptauja
Par kādu saturu LASI.LV būtu gatavs maksāt?
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg "Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet \"Lejasvēveri\" un \"Jaunvēveri\" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē \"visit.cesis.lv\" teikts: \"Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties \"Mērnieku laikiem\" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī.\"")
