Starptautiskie vidutāji, tostarp ASV prezidents Donalds Tramps, pirmdien Ēģiptes kūrortpilsētā Šarm eš Šeihā parakstīja deklarāciju par pamieru Izraēlas un palestīniešu teroristu grupējuma "Hamās" karā Gazas joslā.
Izraēlā, palestīniešu vidū un arī arābu valstīs šo soli apsveica ar ovācijām, jo pamiera priekšnoteikumi arī prasīja no "Hamās" atlikušo 20 izraēliešu ķīlnieku un attiecīgi no Izraēlas ap 2000 palestīniešu cietumnieku atbrīvošanu. Taču attiecībā uz pamiera ilgtspēju un Gazas palestīniešu teritorijas attīstības izredzēm novērotāju vidū valda skepse. Līdz vakardienai nebija arī publiski izpausts, kas Šarm eš Šeihas dokumentā īsti teikts. Tramps vienīgi izteicies, ka "dokuments ir visaptverošs".
Starptautiska pārvalde
Cik zināms no agrāk izklāstītā ASV 20 punktu Gazas miera plāna, tad pārejas posmā uz vēl nedefinētu statusu divu gadu kara laikā sagrautā Gazas anklāva un pilsētas pārvaldi uzņemsies starptautiska, tehnokrātiska "miera padome", kuru vadīs pats Tramps un kurā viens no dalībniekiem būs Lielbritānijas ekspremjers Tonijs Blērs. Blēram ir pieredze Tuvo Austrumu jautājumos. Padome lems par "aizraujošām attīstības idejām". Tām Gaza no posta zemes jāpārvērš speciālā ekonomiskajā zonā ar izdevīgiem nodokļu noteikumiem. Jau tas vien, ka vairums būvju Gazas teritorijā šobrīd ir drupās un 90% no agrākajiem aptuveni diviem miljoniem iedzīvotāju devušies bēgļu gaitās, rada jautājumus par ātru ieceres realizāciju. No otras puses, ASV ir panākušas, ka Izraēla vairs neuztur spēkā idejas par visu Gazas palestīniešu pārvietošanu un zemes pievienošanu Izraēlai.
"Miera padomes" uzdevumos ir "iedrošināt cilvēkus palikt un piedāvāt tiem iespējas veidot labāku Gazu".
"Hamās" radikāļi, kas pretnostata sevi Mahmuda Abbasa vadītajai un starptautiski atzītajai Palestīniešu pašpārvaldei Jordānas rietumkrastā un valdīja Gazā kopš 2007. gada, turpmāk teritorijas pārvaldei pielaisti netiks. Kustības dalībniekiem jānoliek ieroči un tad jāseko viņu amnestijai un "mierīgai līdzāspastāvēšanai" ar tiesībām brīvi ieceļot un izceļot no Gazas.
Kamēr stāvoklis kara izpostītajā zemē normalizēsies, tajā, iespējams, izvietos starptautiskus "stabilizācijas spēkus" galvenokārt no arābu un musulmaņu valstīm. Gatavību piedalīties jau agrāk ir paudusi Indonēzija. Starptautiskie spēki nodarbotos arī ar vietējo drošībnieku apmācīšanu.
Par Gazas statusu nākotnē spriest vēl pāragri, taču Trampa plāns neizslēdz iespēju, ka teritorija kaut kad administratīvi pievienojas palestīniešu autonomijai Rietumkrastā, par spīti pašreizējās Benjamina Netanjahu Izraēlas valdības iebildēm. Tas būtu loģiski, ņemot vērā, ka daudzas valstis jau atzinušas Palestīnas valstiskumu vai grasās to darīt.
"Hamās" nav iznīcināta
Plānam gan netrūkst "šauro vietu", kas var traucēt īstenošanai. Piemēram, rietumnieku vadītā Gazas pagaidu "miera padome" un īpaši brits Tonijs Blērs reģionā daudziem atgādina koloniālisma laikus. Galu galā Palestīna līdz 1948. gadam bija Lielbritānijas pārvaldīta teritorija. Nav pazīmju, ka pagaidu pārvaldes orgānā grasītos iekļaut arī kādu personību no pašas Gazas. Savukārt prezidents Abbass, kurš vada palestīniešu autonomiju jau 20 gadu, ir ļoti nepopulārs palestīniešu vidū pat viņa pārvaldītajā Rietumkrastā, jo tā arī nav spējis sarūpēt tautiešiem stabilu un gana pārticīgu dzīvi. Daži pat uzskata Abbasu par Izraēlas "marioneti".
Vairāku palestīniešu problēmām veltītu grāmatu autore, Londonas Universitātes koledžas Tuvo Austrumu speciāliste Anna Īrfana intervijā aģentūrai AFP aizrādījusi, ka "Hamās" pagaidām nav ne piekritusi atbruņoties, ne arī vispār atteikties no politiskās varas Gazā. To nevar pilnībā izslēgt no kādas lomas spēlēšanas Gazas pārvaldē nākotnē. "Ciktāl zināms, Izraēlai nav sekmējies ar uzstādīto mērķi iznīcināt "Hamās". Jau fakts, ka grupējums piekrita pamieram, liecina par zināmu varas saglabāšanu Gazā. Vismaz šobrīd "Hamās" joprojām ir daļa no sarunām," atgādina Īrfana. Un nav jau arī skaidrs, kā turpmāk uzvedīsies Izraēlas karaspēks, kas nesteidzas aiziet no Gazas.
Daudzi komentētāji norāda, ka gaziešu pirmā interese šobrīd ir ātras un pietiekami apjomīgas humānās palīdzības piegādes. Gazā nepieciešams viss – pajumtes sagrauto mājokļu vietā, teltis, pārtika, medikamenti.
Izraēla līdz šim devusi atļauju 190 tūkstošu tonnu humānās palīdzības piegādēm. Pēc starptautisko struktūru aplēsēm, Gazas jaunuzbūve prasīs ap 53 miljardus dolāru. Tos varētu dot Arābijas bagātās naftas valstis, taču skaidrs, ka tās prasīs pretī garantijas par Palestīnas valsts izveidošanu, kas atkal nozīmēs politiskus sarežģījumus un tirgošanos. Tāpēc bieži tiek minēts, ka tālākā Tuvo Austrumu miera atslēga būs dalībnieku spējās atrast vidusceļu. "Pašreizējais pamiers ir apsveicama un jēgpilna, taču trausla pauze. Tagad jautājums ir, vai tas pilnībā sabruks un kalpos tikai kā iespēja abām pusēm pārgrupēties vai būs atspēriena punkts progresam šajos jautājumos. Tas būs atkarīgs no tā, cik ļoti prezidents Tramps un citi dalībnieki, ar kuriem viņš koordinē savu darbību, pieturēsies pie plāna," Vašingtonā bāzētās domnīcas "Middle East Institute" līdzstrādnieci Lūsiju Kurceri-Elenbogenu citē ziņu aģentūra AP.
Aptauja
Vai turpini sekot līdzi Izraēlas un "Hamās" karam?
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu