Lielākajā daļā jeb divās trešdaļās izglītības iestāžu pāreja uz mācībām tikai latviešu valodā noris atbilstoši plānam, bet trešdaļā skolu konstatētas būtiskas grūtības, liecina Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) ziņojums.

Reklāma

Galvenie izaicinājumi šajās skolās esot saistīti ar vadības nespēju īstenot pārmaiņu vadību, pedagogu nepietiekamām zināšanām darbam lingvistiski neviendabīgā vidē, ilgstošām pedagogu un atbalsta personāla vakancēm, kā arī nepietiekamu kompetenču pieejas ieviešanu.

IKVD vēsta, ka "izglītības iestādēm ir izaicinoši nodrošināt latvisku vidi, jo valodas apguvei nepietiek vien ar latviešu valodas stundām". Nepieciešama arī ikdienas saziņa latviski gan starp pedagogiem, gan skolēniem un vecākiem, kā arī mācību materiāli, kas atbalsta valodas prasmju paplašināšanu.

Izglītības kvalitātes valsts dienesta vērojumi liecina, ka tikai 10% izglītības iestāžu pielāgo mācību programmu skolēnu reālajam latviešu valodas zināšanu līmenim, savukārt 80% stundu netiek izmantotas efektīvas valodas pilnveides metodes. 

Mācību stundās joprojām redzams, ka daļai pedagogu, kuru dzimtā valoda nav latviešu valoda, ir izteiksmes grūtības un valodas kļūdas.

Vairums apmeklēto izglītības iestāžu apliecinājušas, ka to rīcībā ir nepieciešamie resursi, lai kvalitatīvi īstenotu pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā. 2024./2025. mācību gadā no valsts budžeta izglītības iestādēm šim mērķim tika piešķirti papildu 2,04 miljoni eiro, lai piesaistītu pedagogu palīgus, logopēdus un pagarinātās dienas grupas pedagogus.

Šonedēļ visai plašu ievērību izpelnījās vēstures skolotāja Edvarta Krusta ieraksts sociālajos tīklos, kurā viņš paziņoja, ka pametis darbu Rīgas 13. vidusskolā, kuras mācību valoda iepriekš bija krievu, jo secinājis, ka pāreja uz "vienoto skolu" praksē nenotiek. "Pakāpeniskā pāreja uz izglītību tikai latviešu valodā nav izdevusies sekmīgi, jo absolūti visās klasēs, ar kurām strādāju, vairumā gadījumu skolēnu latviešu valodas zināšanas ir nepietiekamas mācību procesa nodrošināšanai," sprieda Krusts, atzīmējot, ka noraidoša attieksme pret latviešu valodu šajā skolā esot gan pašiem bērniem un viņu vecākiem, gan daļai pedagogu.

Aptauja

Kādu valodu jūs kā vecāki saviem bērniem izvēlētos par otro svešvalodu skolās krievu valodas vietā, ja izvēles iespējas būtu neierobežotas (pedagogi būtu pieejami)?

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.

Foto: Publicitātes

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

  • Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
  • Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
  • Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
  • Gata Šļūkas karikatūru
  • Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu