8.4 °C
ASV prezidents Donalds Tramps šodien Baltajā namā uzņem Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, kas ir jau piektā abu līderu tikšanās kopš Trampa atgriešanās prezidenta amatā šā gada janvārī.
Pēdējo reizi abi prezidenti klātienē apspriedās 23. septembrī ANO Ģenerālās asamblejas laikā Ņujorkā. Zelenskis Vašingtonā ieradies pēc Baltā nama uzaicinājuma. Vizīte iezīmē abu līderu attiecību uzlabošanos, īpaši jau salīdzinot ar bēdīgi slaveno sarunu Baltajā namā šā gada februārī, kas noveda pie ASV militārās palīdzības apturēšanas Ukrainai.
Neskaidrība par "Tomahawk"
Atbildot uz žurnālistu jautājumu par gaidāmajā sarunā apspriežamajiem jautājumiem, Tramps trešdien pavēstīja, ka citu tematu vidū tiks apspriesta arī Ukrainas vēlme "pāriet uzbrukumā" tās karā pret Krieviju. "Viņi grib iet uzbrukumā," ASV prezidents pavēstīja reportieriem Ovālajā kabinetā, piebilstot, ka "mums par to būs jālemj". Tramps gan nepaskaidroja, ko viņš domāja ar došanos uzbrukumā, tomēr iepriekš viņš ir runājis par ASV ražojuma spārnoto raķešu "Tomahawk" nonākšanu Ukrainas rīcībā. Kā to paredz ASV un to sabiedroto vienošanās, citas NATO dalībvalstis pašlaik iegādājas ASV bruņojumu, kuru pēc tam piegādā Ukrainai. Domājams, ka šāda kārtība tiktu piemērota arī tad, ja Vašingtona piekristu "Tomahawk" raķešu piegādēm Ukrainai. Uzņēmuma "Raytheon" ražotās raķetes ASV bruņotie spēki lielākoties palaiž no karakuģiem un zemūdenēm, tomēr ir iespējams tās palaist arī no iekārtām uz sauszemes. Tieši no sauszemes "Tomahawk" nāktos palaist arī Ukrainai, ja tā tās saņemtu, norādījuši militārie eksperti. Šādu raķešu nonākšana Ukrainas rīcībā sniegtu tai papildu iespējas dot triecienus dziļāk Krievijas teritorijā izvietotai nozīmīgai militārai infrastruktūrai.
Vašingtonā bāzētais Kara pētniecības institūts (ISW) aplēsis, ka "Tomahawk" variants ar rādiusu 1600 kilometri spēj sasniegt 1655 Krievijas militāros objektus, bet variants ar 2500 kilometru rādiusu – 1945 militāros objektus.
Abu variantu sniedzamības zonā ir arī Maskava. Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs paziņojis, ka "Tomahawk" iespējamās piegādes Ukrainai rada "ārkārtīgas bažas". Viņš arī piebilda, ka šīs raķetes var aprīkot arī ar kodolgalviņām. Krievijas diktators Vladimirs Putins savukārt izteicies, ka "Tomahawk" nonākšana Ukrainas rīcībā nozīmēs "jaunu eskalācijas pakāpi", kā arī apgalvoja, ka šīs raķetes nevar tikt izmantotas bez tiešas ASV militārā personāla iesaistes.
Spiediens uz Krieviju
Tramps iepriekš ir izteicis, ka grib zināt, ko tieši Ukraina ar šīm raķetēm grasās darīt, pirms piekrīt to nodošanai. Reportieriem trešdien viņš atklāja, ka Vašingtona "izskata arī citas iespējas", tomēr par tām sīkāk neko neteica. ASV prezidents arī kārtējo reizi apšaubīja Krievijas militāro spēku, kā arī aicināja Putinu slēgt mieru. "Tas ir karš, kurā viņam vajadzēja uzvarēt vienā nedēļā, un viņš karo jau ceturto gadu," paziņoja Tramps, vienlaikus piebilstot, ka "mēs esam gatavi vienoties". Viņš arī atgādināja par augusta vidū Aļaskā notikušo tikšanos ar Putinu. "Es domāju, ka mēs bijām vienojušies," piebilda ASV prezidents, runājot par sarunu ar Krievijas vadoni.
Raķešu iespējamās piegādes šonedēļ komentējis arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. "Mēs redzam un dzirdam, ka krieviem ir bail no "Tomahawk" nonākšanas Ukrainas rīcībā," paziņoja Zelenskis, piebilstot, ka šāds "spiediens varētu palīdzēt panākt mieru". Apskatnieki ir pieļāvuši, ka Tramps par "Tomahawk" piegādēm Ukrainai ir sācis runāt, lai izdarītu spiedienu uz Putinu, kurš līdz šim nav gribējis piekrist ASV prezidenta aicinājumiem sēsties pie sarunu galda. Tīmekļa ziņu vietne "Axios", atsaucoties uz informētu avotu, vēstīja, ka ceturtdien – dienu pirms sarunas ar Zelenski – Tramps bija ieplānojis telefonsarunu ar Putinu. Tuvojoties Trampa un Zelenska sarunai Baltajā namā, saņemti dažādi pretrunīgi signāli, tostarp trešdien augstas Ukrainas amatpersonas Savienotajās Valstīs tikās ar bruņojuma ražošanas uzņēmumu vadītājiem. To vidū bija arī "Tomahawk" ražotāja "Raytheon" pārstāvji.
Aicina ieguldīt vairāk
Briseli trešdien apmeklēja ASV aizsardzības ministrs Pīts Hegsets, kurš tikās ar citu NATO valstu aizsardzības ministriem. Beļģijas galvaspilsētā tomēr par "Tomahawk" piegādēm runāts netika, norāda telekanāls CNN. "Tas ir divpusējs jautājums," paziņoja NATO ģenerālsekretārs Marks Rite, vēršot uzmanību uz Vašingtonas un Kijivas sarunām. Hegsets apspriedes laikā brīdināja Krieviju un aicināja to nekavēties ar kara izbeigšanu.
"Ja īstermiņā nebūs ceļa uz mieru, tad Savienotās Valstis kopā ar sabiedrotajiem spers visus nepieciešamos soļus, lai sodītu Krieviju par agresijas turpināšanu,"
paziņoja ministrs.
Hegseta teiktais ievērojami atšķiras no viņa pirmās uzrunas NATO galvenajā mītnē februārī, secina izdevums "Politico". Tolaik Hegsets lika saprast, ka ASV ir svarīgākas prioritātes par Eiropu, kurai par savu drošību būtu jāgādā pašai. Viņš trešdien mudināja ASV sabiedrotos NATO aktīvāk ieguldīt līdzekļus ASV bruņojuma iepirkšanā un tā piegādēs Ukrainai. Saskaņā ar šo augustā ieviesto mehānismu – Prioritāro Ukrainas prasību sarakstu (PURL) – NATO dalībvalstis jau apņēmušās atvēlēt divus miljardus eiro Ukrainas atbalstam, paziņoja Rite. Komentējot sabiedroto sarunas, Zviedrijas aizsardzības ministrs Pols Jonsons secinājis, ka Eiropas un ASV skatījums uz Krievijas karu Ukrainā ir tuvinājies. Gan ASV, gan Eiropa "uzskata, ka Putins nav ieinteresēts sarunās un ka viņš noteikti nerunās, ja vien neizjutīs lielāku spiedienu", intervijā CNN norādīja ministrs. "Ceļš uz mieru Ukrainā prasa lielākas sankcijas Krievijas ekonomikai un lielākas ieroču piegādes Ukrainai," piebilda Jonsons. Ukrainas aizsardzības ministrs Deniss Šmihaļs sanāksmē pavēstīja, ka Ukrainas aizsardzībai nākamgad būs nepieciešami 120 miljardi dolāru. Pusi no šīs summas Ukraina varēs segt pati. "Mēs aicinām partnerus pievienoties mums, sedzot otru pusi," paziņoja ministrs.
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
