Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pagājušajā nedēļā no bruņoto spēku virspavēlnieka amata atcēla ģenerāli Valēriju Zalužniju, kura vietā stājies līdzšinējais sauszemes spēku komandieris Oleksandrs Sirskis.

Amatos nomainīti arī vairāki citi bruņoto spēku augstākie virsnieki. Tās ir lielākās pārmaiņas Ukrainas bruņoto spēku vadībā kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma 2022. gada 24. februārī. Zalužnija atcelšana no amata nav negaidīta, jo par viņa domstarpībām ar Zelenski tika runāts jau vairākus mēnešus.

Sola sargāt karavīru dzīvību

"Es tikos ar ģenerāli Zalužniju, izteicu viņam pateicību par diviem dienesta gadiem virspavēlnieka amatā," ceturtdienas vakarā paziņoja Zelenskis. Viņš arī pavēstīja, ka virspavēlnieka amatā iecēlis ģenerālpulkvedi Sirski, kuru raksturoja kā "pieredzes bagātāko Ukrainas komandieri". Zalužnijs tikmēr norādīja, ka viņam bijusi "nozīmīga un nopietna saruna" ar prezidentu un viņš ir gatavs pārmaiņām. "2022. gada uzdevumi atšķiras no 2024. gada uzdevumiem. Tāpēc ikvienam ir jāmainās un jāpielāgojas jaunajai realitātei," paziņoja Zalužnijs. Stājoties amatā, Sirskis solīja, ka viena no viņa prioritātēm būs "skaidra un detalizēta plānošana". 

Viņš arī atgādināja, ka karavīru "dzīvība un veselība" vienmēr ir bijusi Ukrainas armijas galvenā vērtība, pieminot arī nepieciešamo karavīru rotāciju no frontes līnijām.

Virspavēlnieks arī solīja "jaunu tehnoloģisko risinājumu ieviešanu" bruņotajos spēkos.

Sirska vietā sauszemes spēku vadību uzņēmies ģenerālleitnants Oleksandrs Pavļuks, kurš līdz šim bija aizsardzības ministra vietnieks. Zelenskis nomainījis arī vairākus citus augstākos komandierus, tostarp ģenerālštāba priekšnieku un Teritoriālās aizsardzības karaspēka komandieri, vēsta laikraksts "Kyiv Independent". Ukrainas prezidents jau iepriekš bija runājis par plašākām izmaiņām valsts politiskajā un militārajā vadībā, ne tikai viena cilvēka atcelšanu no amata. Ziņas par Zelenska un Zalužnija domstarpībām pirmo reizi parādījās pagājušā gada novembrī pēc bruņoto spēku virspavēlnieka esejas izdevumā "Economist", kurā viņš norādīja, ka kara gaitā draud iestāties strupceļš. Šādu raksturojumu Zelenskis pēc tam noraidīja. Zalužnija atcelšana no amata nav populārs solis, ņemot vērā viņa lomu Krievijas iebrukuma apturēšanā un turpmākos Ukrainas panākumos. Arī pēc pagājušā gada Ukrainas pretuzbrukuma, kurā cerētos panākumus gūt neizdevās, Zalužnija popularitāte nav mazinājusies. 

Nesen publiskotā aptaujā 90% ukraiņu pauduši uzticēšanos Zalužnijam bruņoto spēku virspavēlnieka amatā, bet 72% aptaujā decembrī iebilda pret viņa iespējamo atcelšanu. 

Lai arī ir izskanējušas runas par piecdesmit gadus vecā Zalužnija iespējamām politiskām ambīcijām, pats ģenerālis par šo jautājumu nekad nav runājis. Zināms, ka Zelenskis iepriekš ir informējis Vašingtonu par Zalužnija atcelšanu. Baltais nams oficiāli ir uzsvēris, ka Ukrainas bruņoto spēku personāla jautājumos neiesaistīsies.

Pretrunīgi vērtēts komandieris

Piecdesmit astoņus gadus vecais Sirskis ir pretrunīgi vērtēts komandieris. Viņš ir dzimis Krievijā un uz Ukrainu pārcēlies pusaudža gados. Militāro izglītību Sirskis ieguvis akadēmijā Maskavā, bet pēc tam dienējis padomju armijā kā artilērijas virsnieks. Pēc Ukrainas neatkarības iegūšanas viņš nonāca tās bruņotajos spēkos. Pirms Krievijas agresijas sākuma Ukrainā 2014. gadā Sirskis bija atbildīgs par sadarbību ar NATO un Ukrainas bruņoto spēku tuvināšanu alianses standartiem. Pēc kara sākuma Donbasā viņš tika iecelts par Ukrainas pretteroristiskās operācijas komandiera vietnieku, bet vēlāk arī par tās komandieri. Kopš 2019. gada viņš ir sauszemes spēku komandieris. Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā viņš bija viens no Kijivas aizsardzības plānošanas arhitektiem, bet tā paša gada rudenī vadīja operāciju, pēc kuras Ukrainas bruņotajiem spēkiem izdevās atbrīvot plašas teritorijas Harkivas apgabalā. Šos panākumus pieminēja arī Zelenskis, kad paziņoja par Sirska iecelšanu virspavēlnieka amatā, norādot, ka ģenerālpulkvedim ir bijuši panākumi gan aizsardzības, gan arī uzbrukuma operācijās. 

Neviennozīmīgu vērtējumu izpelnījies Sirska lēmums ilgstoši censties noturēt Bahmutu, kuru Krievijas spēki ieņēma pagājušā gada maijā. 

Kritiķi norāda, ka šajās kaujās nevajadzīgi tika zaudēti Ukrainas karavīri. Apskatnieki norāda, ka Sirskis karavīru vidū nav pārāk iecienīts. Viņš bieži tiek raksturots kā padomju stila komandieris, kurš nesaudzē padotos. Pēdējos mēnešos Sirskis komandēja Ukrainas spēkus Kupjanskas apkaimē Harkivas apgabalā. Sirska iecelšana virspavēlnieka amatā nav negaidīta. Viņš tika pieminēts starp potenciālajiem kandidātiem, īpaši ņemot vērā to, ka jaunajam virspavēlniekam ir labas attiecības ar prezidenta administrāciju, norāda "Kyiv Independent". Analītiķi ir pieļāvuši, ka šī iemesla dēļ militārajā plānošanā varētu parādīties arī politiskie apsvērumi.

Sirskis bruņoto spēku virspavēlnieka amatā stājas Ukrainai ļoti sarežģītā brīdī. Pēdējos mēnešos uzbrukumā iet Krievijas spēki, bet Ukraina izjūt karavīru un artilērijas šāviņu trūkumu. Ukrainas panākumi ir atkarīgi arī no starptautiskās palīdzības. Lai arī Eiropas Savienība spēja vienoties par papildu palīdzību Ukrainai 50 miljardu eiro apmērā, ASV Kongresā diskusijas joprojām turpinās. Tikmēr Ukrainā uz priekšu virzās jaunais mobilizācijas likumprojekts, ar kura palīdzību plānots palielināt karavīru skaitu.

KONTEKSTS

2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā. 

Ukrainas atbalstītāji nezaudē ticību, ka ukraiņi vēl ir ceļā uz uzvaru un agri vai vēlu Krievijas okupantu armijai nāksies atkāpties no Ukrainas zemes.