Stradiņa universitātes studente Rīgā uzdevusies par psiholoģi

"Esmu pārliecināta, ka izārstēt dvēseli un psihi ir aicinājums un nekādas augstākās izglītības diploms nespēs pārspēt dzīves pieredzi, patiesu aizrautību ar šo darbu un to pozitīvās atsauksmes, kas jau ar mani strādājuši. Es vienkārši redzu cilvēkiem cauri un netaisos slēpt savu talantu, kamēr pabeigšu augstskolu," tā sociālajos tīklos rakstīja Gloria Adelaida Balode, kas esot psiholoģijas studente Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) un vēl šovasar vietnē "Tik tok" reklamēja sevi kā "psihologu bez robežām, kas konsultē videozvanos".

Tagad, iespējams, "Latvijas Avīzes" intereses dēļ vismaz vietnē "Tik tok" G. A. Balode jau piedāvā sevi "tikai" kā garīgo pavadoni. G. A. Balode arī bija norādījusi, ka mācās trešajā kursā RSU programmā "Psiholoģija" un "esmu praktikants". Terapijas studente vadot pēc apzinātības terapeita un garīgā pavadoņa sertifikāta, kas esot iegūts, apgūstot Igora Kanifolska metodi un "citiem izietajiem kursiem psiholoģijas un garīguma sfērā". Pirmā terapija tika solīta bez maksas, kas liek domāt, ka tālāk gan terapeitei un garīgajai pavadonei jāmaksā, neraugoties uz to, ka pati atzīst, ka pagaidām ir studente un praktikante.

Patiesībā, lai Latvijā oficiāli varētu praktizēt kā psihologs un terapeits, ar dažādu kursu pabeigšanu nebūt nepietiek: ir nepieciešams iegūt ne tikai bakalaura, bet arī maģistra grādu psiholoģijā. 

Turklāt vismaz vienai no absolvētajām studiju programmām jābūt profesionālai.

Jāpiebilst, ka arī RSU tīmekļa vietnē norādīts: "Tiem absolventiem, kuri vēlas strādāt par psihologiem, jāturpina studijas maģistrantūrā, un tikai pēc tās pabeigšanas viņiem būs tiesības to darīt."

Pēc maģistra grāda iegūšanas jaunajam psihologam vēl vismaz gadu ir tiesības praktizēt tikai pieredzējuša psihologa pārraudzībā. Pieredzējušais kolēģis ievirza profesijā un sniedz metodisko atbalstu. Lai strādātu pilnīgi patstāvīgi, vēl jānokārto sertifikācijas eksāmens. Eksāmenu rīko un sertifikātu izsniedz Psihologu sertifikācijas padome, kas darbojas Izglītības kvalitātes valsts dienesta paspārnē.

Aicinājums svarīgāks par izglītību?

Visi, kam mūsu valstī ir tiesības praktizēt kā psihologiem, ir ierakstīti publiski pieejamā psihologu reģistrā. "Latvijas Avīze" pārliecinājās, ka Glorias Adelaidas Balodes šajā sarakstā nav.

"Latvijas Avīzei" ar šo terapeiti bez diploma un sertifikāta neizdevās sazināties: uz vēstuli, kas tika nosūtīta "Instagram" vietnē, kur G. A. Balode aicina pierakstīties uz viņas piedāvātajām terapijām, vairāku nedēļu laikā atbilde netika saņemta. 

Vietnē "Tik tok", runājot par izglītības nepieciešamību, viņa apgalvo, ka "laiks izkāpt no matricas un saprast, ka tai izdevīgi jūs turēt rāmjos". Tāpat no jaunietes paustā var secināt, ka, viņasprāt, aicinājums ir svarīgāks par izglītību.

Jautāju RSU, vai G. A. Balode patiešām studē šajā augstskolā un, ja jā, kā universitāte vērtē studentes aktivitātes. Taču RSU pārstāve Tīna Sidoroviča atbildēja, ka Datu aizsardzības likuma normas liedz izpaust, vai konkrētā persona studē RSU. Taču iespējams, ka kādas pārrunas ar "terapeiti" ir veiktas, jo vismaz tagad "Tik tok" vietnē viņa sevi piedāvā tikai kā garīgo pavadoni, kaut "Instagram" joprojām sevi sauc par terapeiti.

Ko darīt klientam

Psihologu sertifikācijas padomes priekšsēdētāja Rita Niedre sarunā ar "Latvijas Avīzi" iesaka katram potenciālajam psihologu klientam, pirms izvēlēties psihologu konsultācijām, psiholoģiskajai izpētei vai cita veida palīdzībai, pārliecināties, vai viņa vārds ir šajā reģistrā.

R. Niedre arī "Latvijas Avīzei" stāsta, ka regulāri saņem ziņas par personām, kas piedāvājot psihologa pakalpojumus, kaut tām nav tiesību to darīt. Par tādiem gadījumiem padome informē Patērētāju tiesību aizsardzības centru un Valsts ieņēmumu dienestu, kas jau tālāk vēršas pret pašpasludinātajiem psihologiem.

Savukārt par terapeitu, kā skaidro R. Niedre, sevi var saukt tikai ārstniecības persona, tātad ārsts. 

Tikmēr psihoterapijas joma šobrīd valstiski nav pilnībā regulēta: "Ir ārsti psihoterapeiti, kam tiešām saskaņā ar Ārstniecības likumu ir tiesības veikt psihoterapiju, bet ir arī dažādas personas, kas apguvušas dažādas psihoterapijas metodes, un viņi ir psihoterapijas speciālisti, kaut reizēm tiek saukti par psihoterapeitiem. Šo psihoterapijas speciālistu profesionālo darbību neviena valsts institūcija neregulē, kaut pašas valsts institūcijas un arī pašvaldības izmanto un iepērk šo speciālistu pakalpojumus. Psihoterapijas speciālisti tātad šobrīd Latvijā ir nereglamentēta profesija, bet viņiem arī ir sava biedrība un savs reģistrs. Kā nevalstiska organizācija viņi arī vēršas pret cilvēkiem, kas neatbilstoši piedāvā savus pakalpojumus."

"Latvijas Avīze" pārliecinājās, ka arī psihoterapijas speciālistu reģistrā, kā arī ārstu psihoterapeitu reģistrā G. A. Balodes nav.

Var nodarīt kaitējumu cilvēka garīgajai veselībai

Kādi ir riski, izmantojot šādu nesertificētu, pašpasludinātu terapeitu pakalpojumus? "Riski ir milzīgi!" attrauc R. Niedre. Vai tad tiešām tik traki? Pie psihologa taču iet tikai parunāties, tur nav, piemēram, ķirurģiskas iejaukšanās. "Var būt visdažādākie kaitējumi cilvēka garīgajai veselībai. Ja cilvēkam nav pat pamatizglītības psiholoģijā vai ārstniecībā, viņš nespēj sniegt kvalitatīvu pakalpojumu, jo viņam nav bāzes, uz kuras pamata attīstīt specifiskas psiholoģijas vai psihoterapijas metodes! 

Ja nav psihologa izglītības, tātad nav vispārēja priekšstata par to, kā darbojas cilvēka psihe. Pat ja ejam tikai parunāties, mums tomēr ir kāda problēma, ko gribam risināt ar profesionāļa palīdzību. Tikai parunāties varam ar draugiem."

Ar pabeigtiem kursiem psiholoģijas vai garīguma jomā vien nepietiek, lai konsultētu citus. R. Niedre teic, ka kursi, kas paredzēti psiholoģijas metožu apguvei, neuzņems personu, kam nav psihologa pamatizglītības. Savukārt, ja tie ir kādi interešu kursi, tie nedod tiesības praktizēt, pat ja to noslēgumā saņemts kāds sertifikāts. "Piemēram, var apgūt stresa pārvarēšanas metodes sevis izglītošanai, bet tas nenozīmē, ka spēsim palīdzēt citiem," teic R. Niedre.

Studentus brīvajā laikā nevar ietekmēt

RSU Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedras docētāja Aelita Vagale, vaicāta, vai RSU psiholoģijas studentiem skaidro, kādi ir riski, ja bez atbilstošas izglītības sniedz psihologa konsultācijas, atbildēja, ka jau pirmā kursa studentiem tas tiek izskaidrots. Turklāt par to runā daudzās lekcijās, kā arī diskutē par šiem tematiem. "Jautājums gan ir, cik lielā mērā studenti mūs dzird un ņem vērā. Jāsaprot, ka katram studentam ir savs brieduma līmenis. Mēs varam ietekmēt to, kas notiek universitātē, bet nevaram ietekmēt to, ko studenti dara brīvajā laikā," teic A. Vagale. Viņa secinājusi, ka no likuma puses viss ir sakārtots, lai nesertificētas personas nesniegtu psihologa pakalpojumus, bet realitātē esot pilns ar dažādiem, piemēram, koučiem, kuri nav sertificēti, bet māca citiem gan pareizu uzturu, gan sniedz psiholoģiskos padomus.

"Valsts ieņēmumu dienests faktiski ir vienīgā institūcija, kas var kaut ko darīt, jo var sodīt par nelikumīgu naudas saņemšanu. Bet profesionālās organizācijas neko nevar darīt, jo šiem cilvēkiem nav sertifikāta, ko atņemt," 

saka A. Vagale. Turklāt, ja ir kādi pārkāpumi, sertificēts psihologs to var zaudēt, kamēr nesertificēts terapeits bez diploma nevar zaudēt neko.

Tiesa, zaudējumi vismaz G. A. Balodes gadījumā var būt nākotnē: ja pēc gadiem viņa absolvēs maģistrantūru un vēlēsies iegūt sertifikātu, sertifikācijas padomē var nākties skaidroties par jaunībā sastrādāto. "Viss atkarīgs no tā, vai pats cilvēks būs sapratis savu kļūdu un vai pieredzējušais kolēģis, kura vadībā jaunais speciālists strādās, rekomendēs viņu sertificēšanai, tomēr skaidrs, ka šis notikums ietekmēs profesionālo karjeru," spriež A. Vagale.

Eiropas Savienības finansēts. Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autora(-u) personīgos uzskatus un ne vienmēr sakrīt ar Eiropas Savienības vai Eiropas Izglītības un Kultūras izpildaģentūras (EACEA) viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne EACEA nenes atbildību par paustajiem uzskatiem.

Foto: Latvijas Mediji