5.4 °C
Saskaņā ar Valsts meža dienesta (VMD) aplēsēm augusta vētras radītais mežaudžu postījumu apmērs aptver vismaz 1800 hektārus. Pārvēršot šo platību koksnes kubikmetros, tās ir vismaz 100 000 mērvienības.
Klimata pārmaiņu rezultātā arī Latviju pēdējos gados arvien biežāk skar vētras un dabas stihijas, radot lielus postījumus un zaudējumus īpašumiem. Ne vienmēr tos sedz apdrošināšana.
Pat lielākie skeptiķi nenoliedz, ka tās ir klimata pārmaiņu sekas, ar kurām mums nākotnē būs jāsadzīvo. Lai mazinātu postījumu apmērus un zaudējumus, jau laikus ir jādomā par pareizu īpašuma uzturēšanu. Tas ir efektīvākais veids, kā samazināt dabas stihiju radīto zaudējumu risku.
No otras puses raugoties, mežam ir milzīga nozīme klimata pārmaiņu mīkstināšanā, kas ir papildu arguments, lai meža īpašnieki gādātu veselīgas mežaudzes veidošanu.
Zaudējumi mērāmi miljonos
Pēdējo gadu postošākā dabas stihija – spēcīga vētra un lielgraudu krusa – šovasar vissmagāk skāra Dobeles pusi. Taču pamatīgi postījumi konstatēti arī Vidzemē, kur plosījās spēcīgs vējš un lietus. Saskaņā ar Valsts meža dienesta (VMD) aplēsēmvētrainās dienas radītais mežaudžu postījumu apmērs aptver vismaz 1800 hektārus. Pārvēršot šo platību koksnes kubikmetros, tās ir vismaz 100 000 mērvienības.
Izvērtējot pēc skuju zāģbaļķu vidējās cenas šī gada vasarā, var secināt, ka kopējie vētras radītie zaudējumi mežu īpašniekiem ir vairāk nekā 7 miljonu eiro apmērā.
Protams, malka ir krietni lētāka, taču kurš meža īpašnieks, gādājot par savu mežu, cer iegūt tikai nevērtīgu koksni?!
Turklāt meža saimnieku zaudējumi neaprobežojas tikai ar nepārdotās koksnes ieņēmumiem – sagāztie koki ir arī jāizved no meža un mežs jāatjauno. Ja tas netiek paveikts laikus, pastāv augsts meža kaitēkļu izplatības risks. Šogad meža īpašnieku aprindās jau daudz runāts par egļu astoņzobu mizgrauža masveida savairošanos.
Šis kaitēklis īpaši iecienījis vēja nogāztos un arī novājinātos kokus. Interesants fakts: egļu astoņzobu mizgrauzis vienā piegājienā spēj nolidot vairākus desmitus kilometru, tomēr īpaši apdraudēta ir teritorija puskilometra rādiusā ap novājināto vai vēja nogāzto koku. Ar mizgrauzi cīnīties ir teju neiespējami – to nevar izķert, nepalīdz arī miglošana, un arī dabisko ienaidnieku tam ir maz. Vienīgais, ko atliek darīt – izcirst kaitēkļu skartās mežaudzes. Ja laikus neparūpējas par kritušo koku izvešanu no meža, var tikt apdraudētas lielas meža platības. Tāpat vēja lauztie, gāztie un izšūpotie koki var būt bīstami mežstrādniekiem un atpūtas mežā cienītājiem.
Kopts mežs mazina stihiju radītos zaudējumus
Efektīvākais veids, kā pasargāt savu mežaudzi no dabas stihijām, ir laikus un pienācīgi par to rūpēties. Tas ietver lietpratīgu, labai praksei atbilstošu meža kopšanu, savlaicīgu meža atjaunošanu pēc izstrādes darbiem, audzējot un iekopjot veselīgu, kvalitatīvu un produktīvu mežaudzi. Nekoptā un neaprūpētā mežā koki aug mazāk spēcīgi, un tādas dabas stihijas kā vējgāzes tos var skart daudz spēcīgāk.
Kā pareizi rīkoties, lai mazinātu dabas stihiju postījumu risku? Pirmkārt, ir jāielāgo, ka novēlota meža kopšana un nevienmērīgi veiktas kopšanas cirtes palielina vējgāžu risku. Tāpēc kopšanas cirtes vējam vairāk pakļautajās mežaudzēs ir ieteicams veikt biežāk, bet ar mazāku intensitāti.
Otrkārt, mežaudzēs ir ieteicams veidot tā dēvētās pārejas joslas starp apmežoto un klajumiem, kur ieskrienas vējš. To var paveikt vairākos veidos. Piemēram, mežmalā stādot lēnāk augošas koku sugas vai arī veikt koku stādīšanu šajās joslās vēlāk. Vēl viens variants ir veidot meža malu skrajāku jeb retāku nekā pārējo mežu. Jāuzsver, ka nav ieteicams veidot plašas kailcirtes spēcīga vēja ietekmei pakļautās vietās vai arī tur, kur jau kādreiz plosījušās vētras, izgāžot kokus.
Meža īpašniekam ir zināma rīcības brīvība nepaļauties uz likteni un savlaicīgi parūpēties par savu mežu un mazināt zaudējumu risku. Mērķtiecīgi ieguldot līdzekļus meža kopšanā, īpašnieks nākotnē var būt drošs, ka investīcijas atmaksāsies un nesīs augļus, ja ne pašiem, tad pavisam noteikti nākamajām paaudzēm. Vienlaikus tas mazinās lielu zaudējumu risku vētrās un dabas stihijās, kas var radīt lielus postījumus, ja mežs netiek savlaicīgi kopts.
Jāuzsver, ka ar gudru prātu apsaimniekotā mežā ražas laiks pienāk daudz ātrāk un koksnes tajā ir par 20–30% vairāk. Turklāt šādu koku audzes mazāk apdraud postošās dabas stihijas. Tāpēc ir svarīgi rūpīgi izsvērt jebkuru lēmumu un, ja nepietiek zināšanu, vaicāt pēc padoma.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
