Latgales tūrisma atbalstam paredzēti 1,5 miljoni eiro

Latgales tūrisma industrijas stiprināšanai plānots no Ekonomikas ministrijas (EM) līdzekļiem pārdalīt apmēram 1,5 miljonus eiro, trešdien intervijā Latvijas Radio sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Viņš minēja, ka atbilstoši ar nozari saskaņotajām metodēm EM pārdalīs apmēram 1,5 miljonus eiro, lai ar dažādām aktivitātēm stiprinātu tūrisma industriju Latgalē, tostarp plānots atbalstīt braucienus uz dažādām tūrisma izstādēm un specifiskām konferencēm, lai piesaistītu tūrisma pasākumu rīkotājus.

"Protams, summa varētu būt vēl lielāka, bet mēs šobrīd esam savas ministrijas ietvarā raduši iespēju ietaupīt un pārdalīt 1,5 miljonus eiro šai aktivitātei," sacīja Valainis.

Tāpat viņš pauda, ka valstij ir jānodrošina investīciju drošība Latgalē. "Ir jāparūpējas par skaidru sistēmu, kādā veidā investīcijas tiek pasargātas," sacīja ministrs.

Pēc Valaiņa teiktā, valdības izbraukuma sēdes laikā Latgalē šogad 27. jūnijā paredzēts apstiprināt algoritmu, kādā veidā uzņēmējiem un privātpersonām tiek atlīdzināti zaudējumi, kas radušies saistībā ar Latvijā no ārvalstīm ielidojušajiem droniem. "Jābūt skaidrai valsts atbildei par to, kādā veidā tiek pilnībā kompensēti zaudējumi, ja tādi ir radušies. Tādiem jābūt gan privātpersonām, gan uzņēmējiem," sacīja ekonomikas ministrs.

Šogad maija beigās

Latgales tūrisma pakalpojumu sniedzēji norādīja uz kritisku situāciju nozarē saistībā ar dronu ielidošanu un biežiem šūnapraides paziņojumiem.

Latgales tūrisma asociācija (LTA) atklātā vēstulē vērsās pie augstākajām valsts amatpersonām, ministrijām un Saeimas, norādot uz kritisku situāciju nozarē. Tūrisma pakalpojumu sniedzēji norādīja, ka pēdējā laika notikumi Latvijas austrumu pierobežā — atkārtoti bezpilota lidaparātu incidenti, regulāri gaisa telpas apdraudējuma brīdinājumi, šūnapraides trauksmes paziņojumi, NATO iznīcinātāju aktivizēšana un publiskajā telpā dominējošā krīzes komunikācija — ir radījuši smagas sekas Latgales tūrisma nozarei.

"Šīs sekas jau ir katastrofālas, jo ārvalstu tūristi un tūroperatori masveidā atsaka rezervācijas, jau šobrīd atteikto rezervāciju skaits sasniedz 60%," rakstīja LTA, piebilstot, ka tiek atcelti arī korporatīvie pasākumi un skolēnu ekskursijas.

Organizācija arī ir secinājusi, ka Latvijas iedzīvotāji izvēlas neapmeklēt Latgali drošības baiļu dēļ, kā rezultātā viesnīcas, viesu mājas, kempingi, restorāni un tūrisma objekti piedzīvo dramatisku rezervāciju kritumu tieši pirms vasaras sezonas. Rezervāciju skaits, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, samazinājies par 40%.

LTA vērtējumā šie faktori rada priekšnoteikumus Latgales reģiona tūrisma un viesmīlības nozares uzņēmumu bankrotam vai darbības apturēšanai un darbinieku atlaišanai.

Tāpat ziņots, ka plānots pieņemt Austrumu pierobežas teritorijas attīstības likumu, kurā paredzēts noteikt īpašu valsts atbalsta politiku uzņēmējdarbības un investīciju piesaistē, sociālās aprūpes un veselības pakalpojumu pieejamībā, civilajā aizsardzībā un citās jomās. Tāpat likumprojekta autori iecerējuši tajā noteikt, ka valstij ilgtermiņā jāpiešķir budžeta finansējums pierobežas pašvaldībām pamatfunkciju izpildei.

Ar šādu likumu plānots definēt, ka Austrumu pierobeža ir Latvijas teritorija gar Eiropas Savienības ārējo robežu ar Krieviju un Baltkrieviju, kas ietver Latgales plānošanas reģiona pašvaldības un Alūksnes novadu.

Plānots, ka likums noteiktu pierobežas īpašu tiesisko statusu, lai stiprinātu valsts drošību, nodrošinātu sociālekonomisko attīstību, kā arī atbalstītu reģiona apdzīvotību un sabiedrības noturību.

Likuma uzdevums būtu "izveidot institucionāli organizatorisko sistēmu, kas nodrošinātu Austrumu pierobežas mērķtiecīgu attīstību, tai skaitā mazināt depopulāciju un stiprināt sabiedrības noturību un labklājību, paredzot ilgtermiņa valsts budžeta finansējuma piešķiršanu pierobežas pašvaldībām pamatfunkciju izpildei, atbalstīt uzņēmējdarbību, īpaši mazo un vidējo uzņēmumu attīstību". Tāpat tā uzdevums būtu reģiona infrastruktūras attīstība, tostarp ceļu, tiltu un citu duālās lietošanas infrastruktūras objektu savienojamība ar TEN-T tīklu.

Likuma mērķis būtu arī radīt nosacījumus un atbalsta mehānismus investīciju piesaistei un aizsardzībai, kā arī drošas un aizsargātas dzīves vides radīšana, tai skaitā nodrošinot pieejamus un kvalitatīvus sociālos pakalpojumus un veselības aprūpi, kvalitatīvas izglītības iespējas, profesionālo skolu un augstskolu pieejamību, nodrošinot atbilstošu finansējumu izglītības pieejamības un kvalitātes kāpināšanai. Kā uzdevums tiek minēta arī Latgales kultūrtelpas saglabāšana un attīstīšana.