Saskaņā ar CSDD datiem pirmās divas elektroautomašīnas, kas varēja pārvietoties arī pa koplietošanas ceļiem Latvijā, 2011. gada vasarā reģistrēja AS "Latvenergo".
Elektromobilitāte pirms 15 gadiem pie mums vēl bija eksperiments ar atsevišķiem pilotprojektiem – tādi bija arī "Latvenergo" reģistrētie "Fiat Fiorino Elettrico", ko rūpnieciski vēl nemaz neražoja, bet pārbūvēja un pielāgoja. Tagad elektromobilitāte jau ir ieguvusi stabilu vietu uzņēmuma autoparkā un pierādījusi arī savu piemērotību praktiskiem ikdienas darbiem.
Kādas Latvijā ir jaunās transporta ēras aizsācēju galvenās atziņas tagad un domas par nākotnes perspektīvām – divas sarunas. Pirmā ar AS "Latvenergo" transporta nodrošinājuma direktoru Andri Valdemāru.
Ekonomiski pamatotai ikdienas ekspluatācijai
"Energokompānija "Latvenergo" iegādājusies divus elektroautomobiļus, ko izmantos ikdienas darbā. Vairāk nekā trešdaļu auto vērtības veido akumulators, Doma laukumā izrādot jaunās automašīnas, norādīja energokompānijas pārstāvji. Ja jaunās automašīnas izrādīsies piemērotas ikdienas darba funkciju veikšanai un Latvijas klimatiskajiem apstākļiem, sekos to skaita palielināšana. Uzņēmums vēlas pārbaudīt automašīnu darbību dažādos sektoros, tās varētu izmantot gan elektroenerģijas pārdevēji, gan darbinieki infrastruktūras uzturēšanas darbos." Šī ziņa un citi fakti pirms 15 gadiem visai plaši izskanēja Latvijas medijos 2011. gada jūnijā.
Valdemāra kungs, laikam jau nebūs pārspīlēts, ja teiktu, ka notikums Doma laukumā pirms 15 gadiem vēsturē paliks kā nozīmīgs pagrieziena punkts ne tikai jūsu uzņēmuma, bet visas Latvijas transporta attīstībā. Vai tagad var teikt – cerības attaisnojušās?
A. Valdemārs: Galvenā iegūtā atziņa ir, ka šobrīd un faktiski jau vismaz pēdējos piecus gadus elektroauto ikdienas ekspluatācija Latvijā ir iespējama un arī ekonomiski pamatota. Komercdarbībā īpaši efektīvi elektromobiļi ir braukšanai pilsētā, kad jāveic nelieli attālumi un notiek biežas apstāšanās. Savukārt no privātā lietotāja viedokļa raugoties, visizdevīgākā ekspluatācijai ir lēnās (cenā izdevīgākās) uzlādes pieejamība dzīvesvietas tuvumā vai darbā, un arvien pieaugošā jauno modeļu tehniskā veiktspēja, kas iet roku rokā ar paradumu maiņu – kamēr auto netiek lietots, tas ir jālādē.
Vēl viena svarīga atziņa: ja uzreiz jānopērk ievērojams skaits elektromašīnu, tas tomēr ir dārgi. Tagad cenas gan ir ievērojami zemākas, taču iepriekš, kad sākām iepirkt elektroauto, tās vēl bija diezgan augstas. Tādēļ posmā līdz 2020. gadam autoparka elektrifikācijai piegājām diezgan piesardzīgi, kaut arī jau tad bija gūta pirmā pieredze, ka elektroautomobilis ekspluatācijā sevi atpelna 5–7 gados vai ātrāk, ja ar to brauc intensīvi, neskatoties uz cenu, kas tomēr ir augstāka nekā mašīnām ar iekšdedzes dzinējiem.
Kā tas viss sākās?
2011. gadā jau atnāca pirmās reālās mašīnas, bet idejas par to iegādi sākās vēl dažus gadus agrāk. Transporta struktūrvienības inženieri acis un ausis turēja vaļā, skatījāmies, kas autorūpniecībā pie ražotājiem notiek. Ziņas pamatā bija tādas, ka kaut kas jauns tikai vēl tuvojas. Ārpus Latvijas populāras sāka kļūt dažādas garāžas, kurās parastos auto pārbūvēja par elektriskajiem.
13.1 °C











































































































































































































































