Pērn tehnisko pakalpojumu cenas augušas vidēji par 25%

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Ekonomikas nodaļa apkopojusi tehnisko pakalpojumu cenas par 2022. gadu. Cenu apkopojums veikts, pamatojoties uz konsultantu iesūtīto informāciju par 45 dažādu tehnisko pakalpojumu cenām visos Latvijas reģionos aizvadītajā gadā.

Cenu kāpums saistīts ar resursu sadārdzināšanos

2022. gads esot jāvērtē kā unikāls, jo visiem apkopojumā iekļautajiem tehniskajiem pakalpojumiem cenas augušas. Vidēji pakalpojumu cenas palielinājušās par 25%. Tas bijis saistīts gan ar degvielas, gan citu resursu cenu kāpumu. 

Vidējā dīzeļdegvielas cena Latvijā 2021. gadā bija 116,3 centi par litru, bet 2022. gadā – vidēji 167,2 centi par litru.

Lielākais cenu palielinājums bijis lauku darbiem ar lēnu darba tempu un lielu degvielas patēriņu. Piemēram, cenas frēzēšanai pieauga par 49,81%, dziļirdināšanai – par 48,65%. 

Liels kāpums bijis arī ekskavatoru pakalpojumiem. Miniekskavatoriem stundas izcenojums kāpis par 45,71%, bet ekskavatoriem ar masu 3,1–8 tonnas – par 49,37%. Būtisks pieaugums bijis arī graudu malšanas pakalpojumam – no 20,46 līdz 30,50 eiro/tonnā (49,06%). 

No 45 apkopojumā iekļautajiem pakalpojumiem cena 20% robežās pieaugusi 18 pakalpojumiem, bet virs 20% – 27 pakalpojumiem.

Mazākais cenu pieaugums bijis smidzināšanai (1,46%), šļūkšanai (7,56%), graudu tīrīšanai (8,67%) un pievelšanai (9,68%).

Visdārgākie pakalpojumi kā allaž – Pierīgā

Reģionu līmenī vidēji viszemākais populārāko pakalpojumu cenu līmenis ir Latgalē, visaugstākais – Pierīgas reģionā, kas izcenojuma ziņā ir līderis jau vairākus gadus pēc kārtas.

Arī viena pakalpojuma cenas reģionos krasi atšķiras. Vislielākās cenu atšķirības bijušas: zāles pļaušanai (Latgalē – 33,64 eiro/ha; Pierīgā – 53,13 eiro/ha); vālošanai–ārdīšanai (Latgalē – 26,25 eiro/ha; Zemgalē – 38,33 eiro/ha); graudaugu sēšanai ar kombinēto agregātu (Latgalē – 50 eiro/ha; Pierīgā – 68 eiro/ha); aršanai (Kurzemē – 53,33 eiro/ha; Pierīgā – 71,43 eiro/ha).

Atšķirība tehnisko pakalpojumu cenās reģionos pastāv vairāku iemeslu dēļ. 

Pirmkārt, cenu līmeni var ietekmēt lauksaimniecības specializācija reģionā. Otrkārt, tā var būt pakalpojumu piedāvājuma un pieprasījuma attiecība konkrētai tehniskajai operācijai. Ja pakalpojuma piedāvājums reģionā ir lielāks nekā pieprasījums, tad pakalpojuma tirgus cena būs zemāka, un otrādi.

Vēl tehnisko pakalpojumu cenas ir atkarīgas no tā, cik liels darba apjoms jāveic – cik liela platība vai produkcijas apjoms jāapstrādā. 

Jo mazāka platība vai produkcijas daudzums jāapstrādā, jo pakalpojuma cena par vienu vienību ir lielāka. Dažkārt var rasties situācija, ka, sniedzot pakalpojumu mazu platību apstrādāšanai, ilgāks laiks paiet pārbraucienā un tehnikas sagatavošanā darba veikšanai nekā pašam veicamajam darbam. 

Šādos gadījumos arī sniegto pakalpojumu cenas būs augstākas, nekā apstrādājot lielas platības. Šā iemesla dēļ arvien vairāk pakalpojumu sniedzēju izvēlas sniegt pakalpojumus, piemērojot stundas tarifa likmi. 

Reģionos atšķiras arī augsnes granulometriskais sastāvs; arot mālainu augsni, darba temps ir krietni zemāks, nekā arot smilšu augsni.

Tehnisko operāciju izmaksas

Tehnisko operāciju veikšanas izmaksas aprēķinājis LLKC Inženiertehniskās nodaļas vadītājs Jānis Kažotnieks. Pašizmaksas pozīcijas ir: tehnikas nolietojums, darbaspēka izmaksas, degvielas izmaksas, remontu un apkopju izmaksas (atkarībā no tehnikas veida 3–6% no tehnikas vērtības).

Tehnikas nolietojums aprēķināts, pamatojoties uz vidējo tehnikas tirgus cenas un lietotas tehnikas pārdošanas vērtības starpību. Tehnikas izmantošanas laiks ir pieņemts 6–7 gadi. Darbaspēka izmaksas aprēķinātas, izmantojot darbaspēka stundas bruto tarifa likmi – 10 eiro/h. 

Dīzeļdegvielas patēriņš piemērots šādi: aršanai – 21 l/ha, kultivēšanai – 20 l/ha, graudaugu sējai ar kombinēto agregātu – 34,5 l/ha, smidzināšanai – 13 l/ha, minerālmēslu izkliedel/ha, pļaušanai – 14 l/ha, presēšanai – 17 l/ha, kulšanai – 47 l/ha. 

Zinot darba ražīgumu, šo visu iespējams pārrēķināt arī uz hektāriem. Piemēram, ja graudaugu kulšanas gadījumā ar 6,8 m hederi stundas laikā nokuļam 2,8 ha, tātad degvielas patēriņš uz hektāru ir 47/2,8=16,8 litri. Smidzināšanai attiecīgi – 13/4,8=2,7 litri, rēķinot uz hektāru.

Izmantojot minētos datus, iegūtā tehnisko pakalpojumu pašizmaksa liecina, ka lielākajai daļai tehnoloģisko pakalpojumu tirgus cena ir lielāka nekā pašizmaksa. Bet ir arī pakalpojumi, kuriem cena ir zemāka nekā pašizmaksa. Šāda situācija ir radusies, jo pašizmaksas aprēķinā ir pieņemta jaunas tehnikas tirgus vērtība – tāda, kāda tā bija 2022. gadā, bet tehniskos pakalpojumus daudzi vēl sniedz ar veco tehniku. 2022. gadā salīdzinājumā ar 2021. gadu lauksaimniecības tehnikas cena kāpusi par vidēji 20%. Tas nozīmē, ka, lai arī patlaban dažiem pakalpojumiem cena ir zemāka nekā tehniskās operācijas pašizmaksa, nākotnē tas mainīsies.

Tehniskās operācijas, kurām šobrīd pašizmaksa ir augstāka par pakalpojuma cenu, ir: graudaugu kulšana, graudaugu sēja ar kombinēto agregātu un aršana. 

Aršanai izmaksu starpība ir niecīga – -0,34 centi/ha; graudaugu kulšanai – -25,80 eiro/ha; graudaugu sējai ar kombinēto agregātu – -24,76 eiro/ha. 

Naudas izteiksmē būtiskākās atšķirības ir presēšanai rituļos – vidējā pakalpojuma cena 1 ha apstrādei par 22,88 eiro pārsniedz pašizmaksu; kultivēšanai – par 17,42 eiro pārsniedz pašizmaksu; smidzināšanai – par 13,46 eiro pārsniedz pašizmaksu.