Kā jūtas vietējo uzņēmēju mazie un vidējie veikali tirgū, kurā dominē trīs starptautiskas lielveikalu ķēdes, un ko gaidīt no Ekonomikas ministrijas centieniem mazināt pārtikas cenas? Par to saruna ar veikalu tīkla "LaTS" pārvaldītāju SIA "Latvijas Tirgotāju savienība" valdes priekšsēdētāju Raimondu Okmani.
Sabiedrībā jau ilgāku laiku rūgst neapmierinātība par augstajām pārtikas cenām, kas pēc inflācijas pīķa atkāpjas visai negribīgi. Kā jūs prognozējat, kas šogad notiks ar cenām Latvijas veikalos?
R. Okmanis: Nedomāju, ka gaidāms kāds nozīmīgs cenu pieaugums, jo principā pircēju maciņš cenas celt vairs neļauj. Un mazajiem veikliem ir ļoti grūta situācija, jo kopumā Latvijā izaugsme ir sabremzējusies un pircēju paradumi ir mainījušies.
Cenas celt vairs nevaram, jo pircējs vairs nepērk vai izvēlas citu veikalu. Esam nonākuši situācijā, ka, ceļot cenu, pircēju skaits pieaug, taču sarūk vidējais pirkuma apjoms. Tas nozīmē, ka cilvēki vienkārši biežāk nāk uz veikalu un pērk mazāk, tikai nepieciešamāko – pienu, olas, krējumu, maizi un tamlīdzīgi. Tāpēc arī uzskatu, ka turpmāk cenu kāpums būs ļoti ierobežots. Vienlaikus sagaidāms, ka mazumtirdzniecībā saasināsies konkurence.
Ja veikals vairs nevar celt cenu un apgrozījums rūk, tad tas automātiski sāk strādāt ar zaudējumiem, bet tas ir ceļš uz bankrotu. Tāpēc pastiprināsies cīņa par pircēju.
Vai šīs cīņas rezultātā cenām nevajadzētu atkāpties?
Es teiktu, ka cenas stabilizēsies. Vēl vairāk tiks ieguldīts lielveikalu reklāmās un būs agresīvākas cenu akcijas. Tajā pašā laikā līdzās akciju produktiem veikalā būs preces ar salīdzinoši augstu piecenojumu. Lielveikali atradīs veidu, kā paņemt naudu no cilvēka.
Vai tirgotāji jau tā nav pārāk negausīgi?
Veikalniekus vaino nepamatoti. Mediji stāsta, ka veikali sacēluši cenas, uzliekot milzīgus piecenojumus. Tas tā nav. Varu konkrēti runāt par tiem gandrīz 500 maziem un vidējiem "LaTS" tīkla veikaliem. Ļoti labi zinu, kā tie dzīvo, un šie veikalu piecenojumi nav lieli. Produktiem, kas ātri bojājas, pamatā piecenojums ir ap 20%, nepārtikas precēm tas ir lielāks, jo tā nav mūsu pamata produkcija.