Kaitēkļi augļu un ogu dārzos jūnijā

Jūnijam jātiek galā ar iepriekšējos mēnešos notikušo dabas kaprīžu sekām. Aprīļa siltums nedēļas garumā paātrināja veģetācijas gaitu, maija sala nedēļa dažviet pamanījās neatgriezeniski iznīcināt siltās saulītes izvilinātos pumpurus. Lielākam sala apdraudējumam bija pakļauta krūmogulāju, saldo ķiršu un agro plūmju raža. Būtu labi, ja salā līdz ar ziedpumpuriem kļūtu mazāk arī kaitēkļu, bet tie ir pietiekami norūdījušies, pielāgojoties svārstīgajām pārziemošanas perioda temperatūrām (tiesa, daļa ziemo citā attīstības stadijā, nekā tie atrodas maija sākumā)

Jūnijā augļu dārzos ir visplašākais iespējamais kaitīgo organismu klāsts. Pirmajām attīstībai nepiemērotos laikapstākļus jau maijā nācās pārciest jāņogu sarkanpangu laputīm jāņogulāju lapu apakšpusē. Jūnijā šie kaitēkļi tur vairs neatradīsies, jo būs pārvietojušies uz citiem barības augiem. 

Lielākas nepatikšanas sagādā jāņogu stiklspārnis. Labi pamanāmais postījums jāņogu, upeņu, ērkšķogu stādījumos – ar visām lapām, ziediem vai ogām vīstošu krūmogulāju zari – ir pazīme, ka zars neatgriezeniski iet bojā. Serdē barojas kaitēkļa kāpurs, tādēļ vīst sākušie zari pēc iespējas zemu jānozāģē un nekavējoties jāsadedzina. Tādējādi ogulāju bojātājs būs noķerts nozieguma vietā. Nenoķertie drīz vien pārvērtīsies par pieaugušiem stiklspārņiem, kuru vīrišķos īpatņus dārzā var sagaidīt ar speciāli viņiem paredzētajām feromonu lamatām.

Arī aveņu stādījumi no kaitēkļu puses nepaliks bez ievērības. Tie darbosies, gan ietekmējot šāgada ogu ražu, gan rūpējoties par jaunajiem dzinumiem. Aveņu ziedu smecernieks, kas pirmo darba cēlienu būs pabeidzis zemeņu stādījumos, žigli sameklēs avenājus, to ziedpumpuros dējot olas. 

Aveņu rūsa.

Foto: Autores foto / Latvijas Mediji

Pēc tam ziedpumpuru liktenis būs tieši tāds pats kā zemeņu laukā – tie nobirs neizplaukuši. Smecernieku neskartajos ziedos olas dēs avenāju vabole – tās kāpuri gandrīz mēnesi barosies ogās, radot patērētājiem nepatīkamu produkciju. Vaboļu ierobežošanai stādījumā var izvietot baltos līmes vairogus. Ja stādījumā vērojami jaunie dzinumi, kas vīst bez redzama iemesla, tad tajos barojas aveņu dzinumu mušas kāpuri, un, rūpīgi aplūkojot avenāju, atrodama arī bojājuma vieta. Dzinumi izgriežami ar visiem kāpuriem. 

Vieglāk pamanāmas ir aveņu dzinumu pangodiņa un aveņu pangodiņa barošanās vietas. Abi kaitēkļu kāpuri jūnijā veidos pangas uz dzinumiem – tie izgriežami, negaidot rudeni, lai nepalielinātu pangodiņu populāciju. Jāņem vērā, ka kaitēkļi turpina attīstību arī izgrieztajos dzinumos, tādēļ tie jāsadedzina.

Eiropas ķiršu mušām jeb ķiršu raibspārnmušām ziemošanas periods augsnē beidzas maija vidū. Tas nozīmē, ka pieaugušās mušas arī jūnijā turpinās izlidot no augsnes, lai lidotu augšup ķiršu vainagos un, ķiršogām sākot krāsoties, zem ogu mizas dētu olas. Mušai ir maz spēka, tādēļ sausos laikapstākļos, kad augsne sakaltusi, izlidošana un kāpuru invāzija ogās būs mazāka. Lidošanas laiks ir pietiekami ilgstošs, lai invāzijai būtu pakļauti arī vēlāk ziedošie skābie ķirši, tādēļ jebkurā ziedošā vai nesen noziedējušā ķiršu kokā ķiršu mušas populācijas ierobežošanai var iekārt dzeltenos līmes vairogus.

Plūmju ziedēšanas laikā no augsnes bija gatavi izlidot plūmju zāģlapseņu tauriņi. Jūnijā daļā jauno auglīšu būs redzams apaļš melns caurums, kas nesveķojas – tur zāģlapsenes kāpurs, barojoties ar vēl mīksto plūmes kauliņu, veicinās ogas nobiršanu. 

Ideālā variantā bojātās ogas vajadzētu savākt un kopā ar kāpuriem iznīcināt, bet to realizēt var vienīgi mazdārziņā.

Lidošanas maksimums sagaidāms jūnijā, jo kaitēklim olu dēšanai vajadzīgi jaunie augļi. To var konstatēt, izvietojot plūmju vainagos feromonu lamatas – tās pievilinās kaitēkļa vīrišķos īpatņus. Tikai jāraugās, lai uz līmes grīdiņas vienmēr pietiktu vietas un tā būtu lipīga – pretējā gadījumā plūmes vainagā sapulcēsies visi tuvākās apkaimes tinēju tauriņi. Tinēja invadētās ogas būs atpazīstamas pēc agrākas nogatavošanās pazīmēm un sveķošanās.

Kauleņkoku vainagos veidosies kāpuru ligzdas – kāpuri pirms iekūņošanās aktīvi barosies ar lapām. Nereti lapu vietā vērojami tikai tīklojumi ar kaitēkļiem – gan kāpuri, gan kūniņas. Visbiežāk tā ir augļu koku tīklkodes invāzija, bet līdzīgos veidojumos attīstību turpina arī plūmju tīkllapsene. Ja dabiskie ienaidnieki nav spējuši minētās populācijas ierobežot, tad tīklojumi no dārza izvācami mehāniski un iznīcināmi.

Plūmju zāģlapseņu bojājumi.

Foto: Autores foto / Latvijas Mediji

Laiks pievērst uzmanību ābolu tinēja iespējamai izplatībai. Par pirmo īpatņu klātbūtni dārzā iespējams uzzināt, izvietojot zaros mājiņas ar katrai sugai speciāli sagatavoto feromonu. Pirmie ielidojušie kaitēkļi parasti dēvējami par izlūkiem, bet tas norāda, ka, iestājoties siltākam laikam, tinēju mātītes sāks olu dēšanu uz jaunajiem auglīšiem un lapām. Ņemot vērā, ka viena mātīte izdēj vairāk nekā 100 oliņu, no kurām, pat atrēķinot dabīgo atbirumu, izšķilsies liels kāpuru pulciņš, varētu būt vērts dārzā izlaist olu parazītus – trihogrammas. 

Tinēji olas dēj ilgstoši, tādēļ spožlapsenīšu pakalpojumus iesaka izmantot divas reizes ar vismaz nedēļas starplaiku, lai tās paspētu sabojāt pēc iespējas vairāk oliņu.

Pīlādžu tīklkodes tauriņi ir sīkāki par tinēja tauriņiem. Kāpuri, kas auglī ir vairāki, veido sīku eju tīklu – šīs aktivitātes padara ābolus rūgtus. Arī par šā kaitēkļa klātbūtni dārzā var spriest pēc tīklkodei paredzēto feromonu lamatu izvietošanas. Ja dārza tuvumā aug ievas vai pīlādži, tad sastapties ar tīklkodi ir lielākas cerības, jo tā ir minēto koku kopējais kaitēklis.

Laputis, kuru kolonijas jau aprīlī bija vērojamas, saritinot tikko saplaukušās upeņu lapas, jūnijā pilnveidosies savā dažādībā. Neatkarīgi no nosaukuma tās sūc augu sulu, radot augu daļu deformācijas, un tās ātri vairojas. Plūmju, krūmogulāju, aveņu lapu apakšpusē, jauno lapiņu rozetītēs veidojas blīvas, visbiežāk zaļu nokrāsu laputu kolonijas. Ābeļu zaļās laputs koloniju veidošanās kavēs jauno dzinumu augšanu gan stādaudzētavās, gan ražojošos stādījumos. Melnās ķiršu–madaru laputis turpinās invadēt ķiršu lapas, bet ļoti lielas invāzijas gadījumā sabojās arī ogu ražu.

Katru gadu uzmanību piesaista dārza vaboļu izlidošana no augsnes. Par kaitēkļiem tās dēvējamas visai nosacīti, jo tās sastopamas vien īsu mirkli un pārsvarā lidinās virs pilsētās gludi nopļautajiem mauriņiem. Protams, to bioloģija ļauj tām dzīvoties arī augļudārzā. Tad var novērot, ka vaboles barojas ar jaunajiem auglīšiem, kādu no tiem arī bojājot, bet tās ir visēdājas un augus nedala ēdamos un neēdamos. Nedaudz ieturējušās, tās drīz vien dēs olas augsnes virskārtā. Kāpuri attīstīsies augsnē, barojoties ar zālaugu saknēm, tie ir laba barība atsevišķām putnu sugām un ežiem, kuri tos izrok no zemes.

Ogulāju kausiņrūsa.

Foto: Autores foto / Latvijas Mediji

Arī bumbieru stādījumos netrūks tikai bumbierēm piederošo kaitēkļu. Uz zariem būs atrodamas bumbieru lapu blusiņas pieaugušie īpatņi un nimfas. Būs atrodami arī lapu koku tinējsmecernieku vaboļu no lapām satītie cigāri. Tinējsmecernieks starp lapu kārtām iedēs oliņas un aizgrauzīs lapu kātiņu ar aprēķinu, ka, attīstoties kāpuram, lapu veidojums nokritīs zemē, lai kāpurs varētu iekūņoties. Lapu tinumus vismaz aizsniedzamības robežās vajadzētu novākt un iznīcināt, lai samazinātu kaitēkļa populāciju. Savācot bojātos augļus, var samazināt arī bumbieru pangodiņa izplatību. Diezgan izplatīta jau no maija ir bumbieru lapu pangērču klātbūtne lapās. Kaitēkļi barojoties veido daudz sīku pangu, tāpēc lapas ātri nomelnē un nespēj pildīt savas funkcijas.

Bumbieru stādījumi vairāk nekā ābeles cieta no maija sala, jo, pirmā siltuma mudināti, tie uzziedēja straujāk un agrāk. Tādēļ izdzīvojušie rūpīgāk jāturpina aizsargāt no sekundārās kraupja infekcijas, kas izplatīsies no jaunajām slimības pazīmēm – vecās inficētās lapas vairs nebūs nepieciešamas. Protams, aizsardzība pret kraupi jāturpina saņemt arī ābeļu stādījumiem.

Sagaidāmas arī pirmās bumbieru–kadiķu rūsas pazīmes uz bumbieru lapām. Silts un mitrs laiks jūnijā veicinās ogulāju kausiņrūsas izplatību uz upeņu un jāņogulāju lapām un ērkšķogu Amerikas miltrasas attīstību uz ērkšķogu lapām. Slimības bojā gan lapas, gan ogas – tās kļūst patēriņam nederīgas. Ābeļu miltrasa būs novērojama ābeļdārzos, kur tā sabojā ābeļu lapas un jaunos dzinumus. Ražojošos stādījumos tā sastopama retāk, slimības nozīmība nav liela, novērots, ka tā iecienījusi atsevišķas šķirnes. Turpretī stādaudzētavās inficētie stādi kļūst nederīgi, jo samazinās pieaugums, un slimības ierosinātājsēne turpat inficēto dzinumu pumpuros pārziemos. Šā iemesla dēļ ieteicams izgriezt un iznīcināt bojātos dzinumus arī ražojošā dārzā.

Kauleņkoku pelēkās puves jeb ķiršu mēra infekcijas bojātie zari jūnijā būs sajaucami ar maija salā cietušajiem, tomēr inficētajiem mēdz būt mazāk lapu un ziedu, tie sakalst, bet nenobirst. Tie arī neatjaunosies, tādēļ izgriežami un sadedzināmi.

Persiku un aprikožu lapas jūnijā turpinās inficēties ar persiku lapu čokurošanos. Sēnes attīstībai gan labāk patīk vēss un mitrs pavasaris, arī ierosinātājus no slimā koka uz veselajiem pārnēsā vējš un lietus.

VAAD mājaslapā sadaļā noverojumi.vaad.gov.lv katru dienu papildināsies informācija par aktuālāko nekarantīnas slimību un kaitēkļu izplatību un attīstību, kā arī kultūraugu attīstības stadijām sējumos un stādījumos.