15.3 °C
Investīciju veicināšanai lauksaimniecībā vairākām atbalsta programmām plānots piešķirt 26,5 miljonus eiro. To paredz valdības apstiprinātie Zemkopības ministrijas (ZM) grozījumi Valsts un Eiropas Savienības (ES) atbalsta piešķiršanas kārtībā. Grozījumi bija jāveic, lai nodrošinātu atbalstu lauksaimniekiem arī 2023. gadā.
Ļaus turpināt
ZM pārstāvji norāda, ka šis finansējums nodrošinās atbalstu jau sāktajiem pasākumiem nozaru konkurētspējas stiprināšanai, investīciju veicināšanai lauksaimniecībā kopumā un investīcijas zemkopības materiālās bāzes pilnveidošanai. Tāpat tiks nodrošināta ZM pasūtīto pētījumu izstrāde valsts vajadzībām – ar to palīdzību paredzēts veicināt nozares attīstību un konkrētu lauksaimniecības problēmu risināšanu.
Paredzēts, ka atbalstam kredītprocentu daļējai dzēšanai šogad primārajiem lauksaimniecības produkcijas ražotājiem un tām kooperatīvajām sabiedrībām, kurām piešķirts atbilstības statuss, tiks atvēlēti 16,5 miljoni eiro.
To skaitā piecu miljonu eiro finansējums paredzēts no Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.–2020. gadam pasākuma "Ieguldījumi materiālajos aktīvos" līdzekļiem.
No materiālo aktīvu naudas kredītprocentu daļējai dzēšanai pasākumā "Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās" paredzēti 4,8 miljoni eiro, bet pasākumā "Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē" – 200 tūkstoši eiro. Savukārt 3,5 miljoni eiro paredzēti 2022. gadā sākto atbalsta pasākumu izpildes finansējumam kredītprocentu daļējai dzēšanai. Tāpat no šī gada plānots piešķirt atbalstu ne tikai zvejniecības nozarei un zvejniecības produktu apstrādei, bet arī akvakultūras nozarei un akvakultūras produktu apstrādei.
Tajā pašā laikā lauksaimniecībā izmantojamiem zinātnes pētījumiem un lauksaimniecības zinātnisko institūciju materiāli tehniskās bāzes pilnveidošanai paredzēti 7,7 miljoni eiro, selekcijas materiāla izstrādei, lai veicinātu konvenciālo, integrēto un bioloģisko lauksaimniecības kultūraugu audzēšanas tehnoloģiju, – divi miljoni eiro.
Attīstīs platformu
Savukārt digitālās platformas "Novadu garša" izmantošanas iespēju attīstībai un paplašināšanai visā pārtikas ķēdē plānots atvēlēt 276 tūkstošus eiro.
Zemkopības ministrija skaidro, ka finansējums digitālās platformas izmantošanas iespēju attīstībai un paplašināšanai paredzēts tieši produktu izsekojamības palielināšanai, tā saucamo profesionālo pircēju jeb B2B sektora pieprasījumu moduļa izveidošanai un citiem uzlabojumiem.
Nauda paredzēta arī ceļakartei vienotas pārtikas produktu piegāžu un sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu nodrošināšanai zaļajam publiskajam iepirkumam (ZPI) atbalsta sistēmas izveidē un papildināšanai ar citiem digitālajiem risinājumiem. ZM ieskatā šī izsekojamība noņemtu administratīvo barjeru lauksaimniekiem, startējot ZPI, kā arī pašvaldību darbiniekiem atvieglotu iepirkumu procedūru zemsliekšņa iepirkumos. Profesionālo pircēju jeb B2B sektora pieprasījumu moduļa izveidošana nodrošinās iespēju ražotājiem un pircējiem sadarboties tieši un bez starpniekiem, saīsinot ķēdi gan starpnieku, gan attāluma ziņā un pastarpināti arī mazinot negatīvo ietekmi uz vidi. Jau patlaban digitālajā platformā iestrādāta funkcionalitāte, ar ko šo darījumu var novest līdz galam, jo ražotājs var izveidot rēķinu un klients var norēķināties par produktiem e-tirgus sadaļā. Šāda moduļa izveide ražotājiem došot iespēju analizēt tirgus pieprasījumu un identificēt deficīta produktus, skaidro ZM eksperti. Pilnveidojot platformu, sistēma došot iespēju iegūt nepieciešamo informāciju īsākā laikā. Ar ceļakarti vienotas ZPI atbalsta sistēmas izveidē plānots turpināt kataloga attīstību atbilstoši izvirzītajiem mērķiem. Digitālo platformu paredzēts papildināt ar tādiem digitālajiem risinājumiem, lai atzīto uzņēmumu identificēšana un datu verificēšana ar Pārtikas un veterinārā dienesta un Valsts augu aizsardzības dienesta un citiem reģistriem būtu efektīvāka. Jāpiebilst, ka šāda veida ieguldījumiem nav plānots 2021.–2027. gada plānošanas perioda ES fondu finansējums.
