Varakļānu novads ir vienīgā pašvaldība, kuras apvienošana ar kādu no kaimiņu novadiem bija palicis neatrisināts jautājums 2021. gadā valdības realizētās administratīvi teritoriālās reformas gaitā.
Pēc garām politiķu debatēm un iedzīvotāju protestiem varakļāniešiem pašnoteikšanos un patstāvību izdevās nosargāt. Tiesa gan – pagaidu statusā. Varakļānos viesojos dienā, kad Saeimas sēdē ar 55 par balsīm Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijai deputāti nodeva tālākai izskatīšanai valdības sagatavotos grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, kas Varakļānu novadu paredz apvienot ar Madonas novadu. Vai politiķu strīdi un iedzīvotāju protesti sāksies no jauna? Par to un citām aktualitātēm šobrīd mūsu valsts mazākajā pašvaldībā saruna ar Varakļānu novada domes priekšsēdētāju Māri Justu.
Jūsu vadītais novads tagad piedzīvo pēdējos patstāvības brīžus?
M. Justs: Ne gluži. Reālā apvienošana notiks pēc nākamajām pašvaldību vēlēšanām, kas būs 2025. gada pavasarī. Līdz tam Madonas un Varakļānu novada administrēšana paliek līdzšinējā.
Kādēļ tad tagad atkal visa tā runāšana un ņemšanās vispirms valdībā un tagad Saeimā?
Var teikt, ka varakļānieši pie tā jau pieraduši.
Mūsu novads Saeimas politiķu un dažādu cīņu administratīvi teritoriālās reformas kontekstā ir jau vairāk nekā četrus gadus.
Ja laiku patinam atpakaļ – ar ko saistīts Varakļānu novada īpašais stāsts?
Sagatavojot pēdējo reformas karti un plānojot reformas virzību, Varakļānu novadu sākotnēji pievienoja Madonas novadam. Mūsu gadījumā šī karte atgādināja bijušā Madonas rajona karti, kur no pagājušā gadsimta 60. gadiem Varakļāni arī bija. Taču tad sekoja dažādu notikumu kaskāde, kuras dēļ Saeima mūs nolēma pievienot nevis Madonas, bet Rēzeknes novadam.
Tad tagad valdības iesniegtais priekšlikums bija arī paša novada iniciatīva?
Nebija. Taču, lai saprastu kontekstu, nepieciešams atskats pāris gadu senā notikumu gaitā. Par pēdējās reformas nepieciešamību sāka runāt sen, taču plāns parādījās 2019. gadā, tas paredzēja, ka Varakļānu novadu pievienos Madonas novadam. Arī Ērgļu, Cesvaines un Lubānas novadu, kas faktiski bija atgriešanās agrākajās Madonas rajona robežās.
Par šo karti bija arī nobalsots gan attiecīgajā Saeimas komisijā, gan arī Saeimas sēdē likumprojekta 1. lasījumā. Uz Varakļāniem brauca no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) un
stāstīja, kā mēs atkal labi dzīvosim Madonas novadā. Iedzīvotāju attieksme tolaik bija samērā neitrāla. Jāpievienojas? Nu labi…
Reizē ar reformu sakrita kovida laiks. Darba organizācija mainījās arī Saeimā. Kad notika reformas likumprojekta 2. lasījuma apspriešana, pēkšņi Saeimas sēdē tika atbalstīts priekšlikums Varakļānus pievienot nevis Madonas, bet Rēzeknes novadam. Faktiski no tā brīža sākās lielas debates un arī strīdi.