Šāgada 24. jūnijā Luksemburgā notika Eiropas Savienības lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksme, kur cita starpā bija iecerēts vienoties par svarīgākajām nostādnēm ES lauksaimniecības nozares darbībai nākamajā ES plānošanas periodā 2028.–2034. gadā. Zemkopības ministrija (ZM) ziņo, ka dalībvalstu pārāk atšķirīgo viedokļu dēļ tomēr nebija vienprātības jautājumā par tiešo maksājumu izlīdzināšanu, kas ir vissvarīgākā Latvijas prioritāte.
Lauksaimniekiem un ekspertiem vaicājām, kā vērtējams fakts, ka ES dalībvalstis aizvien nevar vienoties jautājumā par vienlīdzīgiem tiešmaksājumiem.
Jānis Sietiņsons, Drabešu pagasta ZS "Kalna Smīdes 1" saimnieks:
Fakts, ka ES dalībvalstis nevar vienoties par vienādiem tiešmaksājumu nosacījumiem, ir saprotams. Tā sauktās vecās ES dalībvalstis piedalījās KLP gatavošanā, un tām ir savas intereses. Varam modelēt līdzīgu situācija, ka ES iestāsies jaunas dalībvalstis un Latvijai no sava valsts budžeta tās būs jāatbalsta. Mēs arī nepiekristu šādam uzstādījumam. Kopš 2004. gada, kad Latvija pievienojās ES, savas ultimatīvās prasības izvirzīt nevarējām.
Tiešmaksājumi saimniekiem pēc iestāšanās ES no 15 latiem par hektāru palielinājušies vairākas reizes. Tomēr Latvijas politiķiem aizvadītajos 20 gados šis tiešmaksājumu izaicinājums bija biežāk jāiekļauj dienaskārtībā. Zemkopības ministrijas vēstījumā pēc Luksemburgā notikušās sanāksmes es vēlējos atrast norādi, kā uz notikušo reaģēja mūsu kaimiņi Lietuva un Igaunija, kur lauksaimnieki arī saņem par ES vidējo rādītāju mazākus tiešmaksājumus.
Ja vēlamies sasniegt ES vidējo rādītāju, svarīgi ir atrast domubiedrus, sabiedrotos. Nav neviena precedenta, ka ES līmeņa lēmumu pieņemšanā savu ieceri būtu īstenojusi viena dalībvalsts. Ir jāsaslēdzas, jāveido iespējami lielāka valstu koalīcija.
Noteikti no malas ir viegli dot padomus, un ir arī daudz demagoģijas.
Mūs, lauksaimniekus, interesē rezultāts. Un tas ir tāds, kādu patlaban redzam – ES kopējā lauksaimniecības tirgū ir nevienlīdzīga konkurence, un iemesls ir atšķirīgie atbalsta maksājumi dalībvalstīs.
Jānis Ločmelis, KS ''Piena loģistika'' padomes priekšsēdētājs:
Vienīgais, ko varam darīt, ir veidot redzamāku un profesionālāku lauksaimnieku pārstāvību kooperatīvu un nevalstisko organizāciju statusā, plašos jautājumos piesaistot kaimiņus. Es ieteiktu katram lauksaimniekam kritiski izvērtēt savu dalību lauksaimnieku organizācijās un izvēlēties sev vispiemērotāko, kurā iesaistīties. Vēlams nekļūt tikai par statisku biedru sarakstā, bet gan iesaistīties organizācijas darbībā ar savām idejām.
-5.9 °C
