9.3 °C
"Pagājušais un šis gads koncernam "Latvenergo" īpaši nozīmīgs ir ar to, ka sākam nodot iepriekš rūpīgi gatavotos mājasdarbus saviem klientiem, ko viennozīmīgi uzskatām arī par saviem prasīgajiem skolotājiem.
Mūsu zīmola "Elektrum" preču zīmes patērētāju skaits ne tikai Latvijā, bet visā Baltijā ir pieaudzis līdz 914 000, no kuriem apmēram 300 000 klientu ir Lietuvā un Igaunijā. Pērn 45% no "Elektrum" enerģijas pārdota ārpus valsts robežām, un līdz ar to varam teikt, ka šī mūsu koncerna preču zīme kļuvusi par vienu no vadošajām Latvijas eksportā," ar lepnumu stāsta Dmitrijs Juskovecs, AS "Latvenergo" komercdirektors un valdes loceklis.
Kādēļ "Elektrum" izvēlas arī klienti ārpus Latvijas, kādēļ tas mums ir svarīgi un izdevīgi, kādi ir nākotnes plāni strauji mainīgajā vidē arī enerģijas ražošanā un tirdzniecībā – par šiem un citiem ar enerģijas jomu saistītiem jautājumiem šajā sarunā.
Juskoveca kungs, vai aizvadītais un šis gads kaut kā īpaši izcelsies arī AS "Latvenergo" finanšu rādītājos?
D. Juskovecs: Ja runājam par finansēm, tad patiesībā aizvadītie 3–4 gadi ir bijuši ļoti labi, tomēr šoreiz es ne tik daudz gribētu izcelt apgrozījumu vai peļņu, jo enerģētikas uzņēmumam ar peļņu ir tā, ka to nopelna uz kāda cita rēķina, kas ne vienmēr ir veselīgi tautsaimniecībai kopumā. Ja atceramies kaut vai 2022. gadu, Krievijas uzsākto karu Ukrainā un sekojošo krīzi energoapgādē – domāju, ka ikvienam iedzīvotājam daudz svarīgāka ir visu dzīvei nepieciešamo lietu, enerģiju ieskaitot, iegāde par stabilu un prognozējamu cenu.
Mūsu reģionā to varam panākt, tikai investējot jaunās enerģijas ģenerēšanas ražotnēs, jo visas Baltijas valstis joprojām ir enerģijas importa jeb deficīta pozīcijā. Tādēļ to darām arī mēs un tagad jau plašākai publikai varam parādīt rezultātus, ko devušas investīcijas atjaunīgajos resursos. Runājot precīzāk – saules un vēja parkos. Tos sākām projektēt 2022. un 2023. gadā, būvēt – 2024. un 2025. gadā. Tagad pakāpeniski nododam ekspluatācijā. Kopumā projektēšanas un izbūves stadijā mums ir 1,1 GW atjaunīgās jaudas. Precīzāk 1144 MW, kas ir vairāk par Pļaviņu HES un Rīgas TEC1 jaudām kopā. Starp citu, vēlos atzīmēt, ka Pļaviņu HES ir otrā lielākā hidroelektrostacija Eiropā, pati lielākā atrodas Norvēģijā.
Ar šo gribu pateikt, ka pēdējos divos gados faktiski papildus ir uzbūvēta vēl puse no enerģijas ražošanas jaudām, kas "Latvenergo" bija izveidota iepriekšējā gadsimta laikā. Šis tad nu tiešām ir fakts, ko uzskatu par vēsturisku pagrieziena punktu ģenerācijas jaudu diversifikācijā. Vēl par nenoliedzami pozitīvu faktu uzskatu to, ka pērn kā enerģijas ražotāji un tirgotāji esam sasnieguši 45% pārdošanas apjomu eksporta tirgos.
Taču tā nav tikai veiksme – būtībā likumsakarīgs rezultāts ceļam, ko "Latvenergo" iet jau kopš 2012. gada, kad piedzima "Elektrum" zīmols.
Kurš drosmīgais tad pieņēma šo lēmumu startēt eksporta tirgos, jo valsts uzņēmumos vadība parasti ir konservatīvi piesardzīga?
Tādu lēmumu diktēja situācija enerģijas tirgū, jo tajā laikā arī Baltijā tas sāka pāreju no stingri regulēta tirgus uz atvērtu konkurenci. Notika enerģijas tirgus deregulācijas process. Regulētā tirgū bija viens spēlētājs, cenu noteica un saskaņoja vienreiz gadā, tā nesvārstījās un konkurences nebija. Baltijā katrā valstī bija viens nacionālais enerģijas ražošanas un tirdzniecības uzņēmums. Taču 2012. gadā tas fundamentāli mainījās – enerģiju varēja piedāvāt jebkurš komersants, sākās konkurence. Pakāpeniski deregulējās arī Lietuvas un Igaunijas tirgi, un tas bija īstais brīdis, lai tur sāktu konkurēt ar viņu vadošajiem mājas uzņēmumiem.
