16.1 °C
Vēlētos iegādāties aitas, lai noganītu īpašumā esošo pļavu, taču vienlaikus gribu tajā saglabāt bioloģisko daudzveidību. Cik aitu drīkst būt uz vienu hektāru? Jautā Juris Kandavā.
“Ir ieteikums turēt piecas sešas aitas uz hektāru pļavas. Taču vislabākā metode, ko praktizējam savā saimniecībā, ir aitu ganīšana nelielos aplokos, kas aprīkoti ar elektrisko ganu, un regulāra pārdzīšana uz jauniem,” skaidro aitkope Anna Gintere no Suntažu Kaltiņiem.
Saimniecībā aitas tiek ganītas bioloģiski vērtīgos zālājos, tāpēc ir svarīgi tos saglabāt.
Ganības regulē
Aitas tiešām var izmantot kā plaujmašīnas, uzskata aitkope, taču to pārvietošanos vajag regulēt.
Ja aitām ļauj ilgstoši uzturēties vienā vietā vai savā vaļā, tās izbradās takas zālē, izēdot tikai to, kas pašām vislabāk garšo, rezultātā nekāda glītā pļaviņa neveidosies. Turklāt pāraugušās liela auguma nezāles un to sēklotnes ieķersies aitu vilnā, kas pazemina tās kvalitāti.
Saimniecībā aitu noganīšanai atvēlētas pļavas un meža pļavas, kas siena pļaušanai ir mazvērtīgas.
Lai aitas ēstu gardu muti un pļavā saglabātos bioloģiskā daudzveidība, ganāmpulku izdevīgi turēt nelielā aplokā un pārdzīt ik pēc dienas.
Lielā saimniecībā, kāda ir "Kaltiņi", vairāk nekā 100 aitu vienā aplokā uzturas ilgāk – 3–4 dienas, jo pārdzīšana nav tik vienkārša.
To, cik ilgi ļaut aitām ēst vienā vietā, nosaka, aplūkojot zāles stāvokli. Tas atkarīgs arī no tā, cik liela un jūtīga ir izvēlētā teritorija. Piemēram, mežiņā, kur ir labas sēņu vietas, aitas gana īsāku laiku, lai līdz gaileņu laikam audzes spēj atjaunoties.
Aitas pārdzen tālāk, kad vairums zāles apēsts un piemīdīts, bet aitas vēl ēd ar apetīti, nevis tikai vēro, kad nāks saimnieki. Ja aploks pārāk ilgi atrodas vienā vietā, aitas var pašas doties pēc svaigas zāles un pat saraut žogu.
Veido shēmu
Saimniecībā ir četri pārvietojamie žogi (2 x 400 un 2 x 600 m), un aploku shēma veidota tā, lai vienu varētu ērti transformēt nākamajā. Otrreiz sezonā parasti aitas neatgriežas noganītajās vietās.
Aitām garšo arī jaunās krūmu atvasītes, tāpēc tās ierobežos arī kārklu audzes.
Ganību sezonu sāk maija beigās, kad zāle izaugusi ap 15 cm gara, beidz oktobra beigās.
Veidojot elektrisko ganu aplokus, svarīgi nodrošināt stabilu savienojumu ar elektrības impulsu ģeneratoru. Ja strāva žogā zudīs, aitas to drīz vien izmantos, lai dotos brīvsolī.
Vislabāk, ja aplokos noganīšanu var miksēt ar liellopiem: govīm, zirgiem, kurus ganīt atālā, kas ataudzis pēc aitu ganīšanas.
Šādi ganot, ir sugu rezistence pret parazītiem. Arī tā ir viens no veidiem, kā regulēt to kontroli, kā dēļ aitas nevar visu laiku ganīties vienā aplokā.
Padoms
Noganītajā pļavā, kur daļa zāles apēsta, daļa nobradāta, tā ataug daudz leknāka nekā pēc pļaušanas un siena novākšanas, kur paliek tikai stiebri un mitrums saglabājas sliktāk.
