Kāda ir saimnieku gatavība pavasara sējai?

Gatavošanās otrajai pavasara sējai kopš kara sākuma Ukrainā graudaudzētajiem ir atnesusi pārsteigumus. Daļai saimnieku priecīgus, daļai – mazāk iepriecinošus. Tomēr marta beigās visi aptaujātie saimnieki ziņoja par gatavību sākt sējas darbus un darīt visu vajadzīgo kvalitatīvas ražas audzēšanai. Saimniekiem vaicājām par šīs sezonas pavasara sējas īpatnībām un izaicinājumiem.

Esam optimisti!

Rita Dzenovska, Varakļānu pagasta ZS "Dzenīši" saimniece:

Darbojamies ar bioloģiskajām metodēm, mums rūpju ir daudz mazāk nekā konvencionālajiem ražotājiem. Esam optimisti. 

Rita Dzenovska.

Foto: No "Agro Tops" arhīva / Latvijas Mediji

Bijām jau gatavi sējas darbiem marta pēdējā nedēļā, tomēr aukstuma vilnis ieceru īstenošanu pārcēla uz vēlāku laiku. Ja augsne ir gatava, nelīp, paņemot saujā un saspiežot, agra sēja ir ļoti svarīga. Pirms pieciem gadiem auzas sējām 4. aprīlī, pērn – maija beigās. Agri sēto auzu raža, tās kvalitātes rādītāji, tostarp tilpummasa, bija nesalīdzināmi labāka nekā pērn sētajām auzām, kuras pat smidzinājām ar bioloģisko AAL, tomēr derēja vien lopbarībai.

Zinām par konvencionālo saimnieku rūpēm par minerālmēsliem. Arī bioloģiskais ražotājs lieto mēslojumu. Mēs mēslojam ar Lietuvas "Bio Industry" un Latvijas uzņēmuma "Bioefekts" mēslojumu, kas gan kļuvis dārgāks. Mēslojuma pirkums ir laimes spēle. Un, iespējams, nevajag domāt vien par iespējami lielāku peļņu.

Priecājos, ka valsts šajā gadā ar atbalsta mehānismu rosina veikt augsnes analīzes. Ir ļoti svarīgi zināt augsnes sastāvu, lai, dodot mēslojumu, augi spētu uzņemt vajadzīgās barības vielas.

Latvijā svarīgi ir izveidot sistēmu, kur iepirkumos pirktu vietējos, vēlams, ar bioloģiskajām metodēm audzētus produktus. Ir pašā saknē jāmaina esošā kārtība!

Viss ir līdzsvarā!

Jānis Kudliška, Ābeļu pagasta ZS "Jaunkraukļi" saimnieks:

Noskaņojums pirms sējas laika ir pozitīvs, optimistisks. Pērn minerālmēslus pirkām par lēto cenu, bet graudus pārdevām par ļoti labu cenu. Savukārt šāgada sezonai minerālmēslus jau pirkām, maksājot dārgo maksu. Viss ir līdzsvarā, neiespringstam.

Jānis Kudliška.

Foto: No "Agro Tops" arhīva / Latvijas Mediji

Pērn minerālmēslus netaupījām graudaugu sējumiem, tomēr tos pietaupījām zālāju mēslošanai. Arī šajā sezonā darbosimies pēc tāda paša principa. Svarīgi ir augus pabarot, lai tie no augsnes neiznes visas barības vielas.

Uz laukiem, turklāt vien uz smilšainākajiem, tiksim ne ātrāk kā aprīļa pirmajā nedēļā. Neredzu vajadzību sasteigt došanos uz lauka, man nepatīk rises. Par lēmumu pareizību secinājumus var izdarīt vien pēc sezonas. Mēs to darām. Un neiespringstam par lietām, kuras nevaram ietekmēt.

Darbojamies un viss notiek

Sergejs Virts, Zaņas pagasta ZS "Rubuļi" saimnieks:

Lauksaimniecībā nav vienādu gadu. Ir pārāk mitri un pārāk sausi, ir gadi, kad cenas ir pārāk lētas un citā sezonā pārāk dārgas. Pērn pirku dārgos minerālmēslus un arī graudus pārdevu par labu cenu. Nauda maizei un sviestam palika. Arī šai sezonai pirkām dārgos minerālmēslus. Kas rudenī varēja pateikt, ka pavasarī tie maksās būtiski lētāk? Bet darbojamies taču lauksaimniecībā.

Sergejs Virts.

Foto: No "Agro Tops" arhīva / Latvijas Mediji

Aizvien kolēģiem un citiem sarunu biedriem atgādinu, ka veiksmīgai darbībai mūsu nozarē vajag čuju, ņuhu un poņu jeb intuīciju un zināšanas. Darbojamies, un viss notiek.

Patlaban ļoti labi pārziemojuši izskatās kviešu lauki. Sliktāk ir rapšiem. Iemesls ir savvaļas dzīvnieki, to Kurzemē ir ļoti daudz, turklāt dzīvo lielos baros.

Vienīgais, par ko var pačīkstēt, jo ietekmēt neko nevaram, ir Eiropas Savienības darbības. Kad 2004. gadā stājāmies ES, mums pēc laika solīja vienādas subsīdijas un citus atbalstus. Vai ir? Esmu ļoti neapmierināts ar prasību ierīkot aizsargjoslas gar grāvjiem. Man pat ir divus hektārus lieli lauki, kuriem pāri stiepjas divi novadgrāvji. Ar jauno nosacījumu ievērošanu zaudēsim daļu ražas.

Jāveido rezerves

Andrejs Nordens, Sabiles pagasta ZS "Avotiņi" saimnieks:

Esmu diezgan norūpējies par šā gada graudu audzēšanas sezonu savos 200 ha zemes. Pērn rudenī ļoti daudz runāja par iespējamu minerālmēslu deficītu nākotnē, un es vadījos pēc loģikas, ka tie ir jāpērk, lai būtu drošība un lai var darboties. 

Andrejs Nordens.

Foto: No "Agro Tops" arhīva / Latvijas Mediji

Pirku, maksāju kooperatīvam "Latraps"  850 eiro par tonnu (bez PVN). Lēmu šajā sezonā mazināt mēslojuma devu, pirku 100 tonnu. No "Dobeles dzirnavnieka" pirku arī šķidros minerālmēslus. Patlaban minerālmēslu cena ir nokritusies par 200 eiro/t. Redzam arī graudu cenas kritumu līdz 250–260 eiro/t. Nākamais svarīgais sējas nosacījums ir dīzeļdegviela. Esam kādu brīdi pieredzējuši tās nepietiekamību un sadārdzinājumu. Ikvienam saimniekam ir jāveido rezerves, lai sējas laikā nebūtu nepatīkamu pārsteigumu. No vajadzīgajām 20 tonnām esmu nopircis aptuveni trešdaļu. Maksāju 1,70 eiro/l. Patlaban redzam neierastu dīzeļdegvielas cenas kritumu. Neierastu tāpēc, ka kopš februāra ir atļauts Krievijas naftas imports vien par cenu, kas nepārsniedz noteiktus griestus. Jāvar izaudzēt labu ražu un jācer uz labu graudu cenu rudenī, lai saimniecība godam izkļūst no sarežģītās ekonomiskās situācijas.

Uz starta līnijas

Uldis Vangalis, Sesavas pagasta ZS "Sniedzes" saimnieks:

Patlaban sējas darbiem viss vajadzīgais ir sarūpēts, arī tehnika, tostarp precīzās darbības agregāti, atrodas uz starta līnijas.

Uldis Vangalis.

Foto: No "Agro Tops" arhīva / Latvijas Mediji

Vērojam dabu un pētām laika prognozes, kad varēs sākt darboties. Ikvienam gan pašam ir jušana, kad ir pienācis īstais brīdis pavasara darbu sākšanai. Arī esmu viens no saimniekiem, kas rudenī minerālmēslus pirka par dārgo cenu. Tomēr vairs šo rīcību nepārdzīvoju. Šo pirkumu uzskatu par negūto naudas ienākumu, nevis par zaudējumu. Vissvarīgāk, ka esi dzīvs un vesels. Un pavasara saulainais laiks liek domāt par darbu, citas nevajadzīgās domas noliekot malā. Ir gūta jauna un noderīga pieredze. Esmu pārliecināts, ka dārgo minerālmēslu pirkums neapdraudēs nevienas saimniecības maksātspēju, ja vien līdzi nevelkas daudz citu maksājumu un negadīsies neražas gads.

Negaidīta tendence

Aleksandrs Katiševs, SIA "Scandagra Latvia" minerālmēslu un kaļķu produktu menedžeris:

Slāpekļa mēslojumam cena šogad ir samazinājusies par 40%, bet NPK mēslojumam – par aptuveni 25%. Tā ir negaidīta tendence, jo pērn paredzēja minerālmēslu ražošanas rūpnīcu darbības apturēšanu. 

Aleksandrs Katiševs.

Foto: No "Agro Tops" arhīva / Latvijas Mediji

Iemesls ir Eiropā vērotā siltā ziema. Minerālmēslu cenu vissvarīgākā veidojošā komponente ir dabasgāzes cena, un, spītējot prognozēm pērn rudenī, siltā ziema veicināja to, ka patlaban dabasgāzes cena ir aptuveni 40 eiro par megavatstundu, kas ir līdzīga vēsturiski vidējai cenai. Ar minerālmēslu pārdošanu ir līdzīgi kā ar kokmateriālu pārdošanu – cena pieskaņojas globālajiem procesiem. Pārdevēji šos iepriekš nosauktos produktus pārdod par konkrētā brīža cenu, nevis pieskaņo to savai iepirkuma cenai. Šī kārtība pārdevējiem var nest arī zaudējumus naudas izteiksmē. 

Redzam, ka lielākā daļa saimniecību minerālmēslus ir nopirkušas pirmajai papildmēslošanas reizei, kā arī ļoti netipiski, ka aizvien ir saimniecības, kas mēslojumu nav pirkušas. Absolūti lielākā Latvijas zemnieku daļa ir riskamīļi. 

Vienmēr ir pastāvējusi korelācija starp minerālmēslu un graudu cenām, tāpēc, piemēram, zemnieki Skandināvijas valstīs, pērkot minerālmēslus, fiksē arī nākotnes graudu cenu, šādi nodrošinot to, ka nebūs problēmu rudenī norēķināties par pirktajiem produktiem, jo saimniecības galvenokārt norēķinās pēc ražas novākšanas.

Graudu cenas salīdzinājumā ar aizvadītā gada beigām ir samazinājušās no 300 eiro par tonnu līdz 250 eiro/t. Tādējādi saimniecības, kas pirka mēslojumu par 800 eiro un fiksēja kviešu cenu 300 eiro/t, ir labākā situācijā nekā saimniecības, kuras šobrīd pērk mēslojumu par 500 eiro un fiksē graudu cenu pie 250 eiro/t.

Pirmajā gadījumā, lai izaudzētu sešas tonnas kviešu, saimniecībai slāpekļa mēslojumam jāiztērē 360 eiro uz hektāru. Ražas plānotie ieņēmumi ir 1800 eiro par hektāru, bet, atņemot izdevumus par mēslojumu, – 1440 eiro par hektāru. Tikmēr otrajā gadījumā slāpekļa mēslojumam jāiztērē 225 eiro uz hektāru, plānotie ieņēmumi ir 1500 eiro par hektāru, bet, atņemot mēslojuma izmaksas, ieņēmumi ir 1275 eiro par tonnu.

Pirmajā gadījumā saimniecība uz vienu hektāru iegūst 165 eiro vairāk nekā otrajā gadījumā, tādējādi saimniecībai ir vairāk līdzekļu, lai segtu pārējos saimniecības izdevumus, piemēram, augu aizsardzības līdzekļus, kuru cenas šogad ir palielinājušās aptuveni par 15–25% atkarībā no ražotāja un produkta. Šis nelielais aprēķins pierāda, ka, pērkot minerālmēslus, jāfiksē arī graudu cena, lai varētu justies droši un mierīgi. Diemžēl pagaidām to dara neliela daļa zemnieku, pārējie izvēlas riskēt. Vissvarīgākais ir apsēsties un rēķināt – salikt kopā izdevumus un ienākumus. Pelnīs arī saimniecības, kas pērn rudenī minerālmēslus pirka par dārgo cenu. Minerālmēslu cenas patlaban ir stabilizējušās, tomēr turpmāko cenu attīstību paredzēt nevar. Daudz kas būs atkarīgs no gāzes cenas.

Darbs jādara kvalitatīvi

Mārtiņš Vaļko, SIA "Pampāļi" saimnieks:

Patlaban pasaulē ir liela nenoteiktībā. Mums, lauksaimniekiem, ir iespējami labi jāizdara tas, ko varam izdarīt – kvalitatīvi iesēt graudus, kopt sējumus un kult ražu.

Jānis Vaļko.

Foto: Karīna Miezāja / Latvijas Mediji

Patlaban SIA "Pampāļi" ir sagatavojusi visu nepieciešamo sējai, toskait ir nopirkti arī minerālmēsli un augu aizsardzības līdzekļi. Jaunums – šajā gadā atkal sēsim cukurbietes un pārdosim ražu Lietuvas cukurfabrikai. Esam noslēguši pārdošanas līgumu. Cukurbietes pēc 15 gadu pārtraukuma audzēsim 150 ha platībā. Saimniecībā vēl kopš laika, kad Latvijā pārstrādāja cukurbietes, ir saglabājusies cukurbiešu sējmašīna. Ražas vākšanai pirksim ārpakalpojumu.

Esam arī Latvijā vislielākais sojas audzētājs. Šo kultūru audzējam trīs gadus. Redzam divus svarīgus ieguvumus – ražojam lopbarību savam ganāmpulkam, turklāt sojas augstā cena pasaules tirgū ar savu lopbarību ļauj būtiski ietaupīt. Un soja ir arī ļoti labs slāpekli piesaistošs priekšaugs. Sojas platības mums atkarībā no augu sekas vajadzības ir 170–220 ha lielas. Ik gadu meklējam saimniecībai vispiemērotāko šķirni. Patlaban tā ir Polijas 'Erika'. Šajā virzienā darbosimies arī turpmāk. Pavasarī sēsim arī lauka pupas, auzas, kukurūzu un zālājus.

Nepatīk vadība!

Sandis Ercmanis, Smārdes pagasta ZS "Tīrumi" saimnieks:

Sēsim, audzēsim un kulsim, nezinām gan, kāds būs rezultāts, tomēr nenoteiktība rada nemieru. Esmu neapmierināts arī ar mūsu lauksaimniecības nozares vadību. 

Sandis Ercmanis.

Foto: No "Agro Tops" arhīva / Latvijas Mediji

Piemēram, ar pēkšņo nosacījumu maiņu aizsargjoslām pie novadgrāvjiem. Tām visu laiku bija jābūt vienu metru platām, bet pērn pēc ziemāju sējas noteica, ka aizsargjoslām ir jābūt četrus metrus platām. Nu, ko – jāņem kultivators, jākultivē un jāsēj zālājs. Uzskatu, ka Zaļā kursa prasību ieviešana ir pārāk pēkšņa, saimnieki nav šādam solim gatavi. Ir ļoti daudz jaunu prasību. Jā, mums teica, ka par tām ir runāts desmit gadu, tomēr viens ir runāt, bet kas cits – lemt un ieviest. Neviens saimnieks vēl nezina, kā izdosies atskaitīties par piedalīšanos shēmās, kas ir nosacījums atbalsta saņemšanai.

Un vēl par Zaļo kursu –  jau patlaban esam vairākas reizes zaļāki nekā, piemēram, Vācijas saimnieki. Un visās ES dalībvalstīs vienādi ir jāsamazina ķīmisko līdzekļu lietojums? Tā ir vienlīdzība?

Vēl pirms sējas noteikti ir jārunā par to, ka Latvijā no citām valstīm ieved galvenokārt intensīvo šķirņu graudu sēklu. Kā šī rīcība sasaistās ar Zaļā kursa uzstādījumu par minerālmēslu lietojuma mazināšanu? Mēs savā saimniecībā audzējam daudz Latvijā izveidoto šķirņu, toskait ziemas kviešus 'Edvins' un 'Brencis', vasaras kviešu šķirni 'Robijs', vasaras miežus 'Druvis' un 'Kristaps'. Ir arī divas citvalstu ziemas kviešu šķirnes – 'Olivin' un 'Zeppelin'.