17 °C
Piena lopkopībā viens no svarīgākajiem nosacījumiem ir piena kvalitāte. Somatisko šūnu skaits individuālas govs pienā paaugstinās, ne tikai saslimstot ar mastītu, bet ir viens no salīdzinoši viegli izsekojamiem veselības rādītājiem slaucamo govju ganāmpulkā.
Arī vielmaiņas rādītāju nevēlamas fluktuācijas un imūnās aizsardzības mehānismu samazināta darbība pirms un pēc dzemdībām var atstāt ilgstošu ietekmi uz izslaukumu, somatisko šūnu skaitu (SŠS) un tesmeņa veselību (Elischer et al., 2015). Atnešanās jeb tranzīta periodu govīm apraksta kā laiku, kas sākas trīs nedēļas pirms un turpinās vēl trīs nedēļas pēc atnešanās (Youssef and El-Ashker, 2017).
Biežāk novērotās veselības problēmas atnešanās periodā ir saistītas ar hipokalciēmiju, negatīvu enerģijas bilanci, aknu lipidozi, kas smagākos gadījumos izraisa klīnisku saslimšanu.
Tomēr daudz biežāk, pat 50% govju un vairāk, traucējumi paliek subklīniskā (apslēptā) veidā un ir iemesls vairākas reizes augstākam citu slimību riskam – ketoze (5.5 reizes), metrīts (4.3 reizes), glumenieka dislokācija (3.7 reizes), nometekļa (augļa segas) aizture (3.4 reizes) (Rodriguez et al., 2017).
Atšķirīgi rezultāti zinātniskās publikācijās ir norādīti par atnešanās perioda traucējumu ietekmi uz govju slimošanu ar subklīnisku vai klīnisku mastītu. Tas skaidrojams ar atziņām par mastītu kā multifaktoriālu slimību, kuras rašanos būtiski ietekmē slaukšanas procesa norise un higiēna, mastīta ierosinātāju fons un biodrošības pasākumi, kā arī labturības nodrošinājums gada karstajā sezonā.
Mastīta radītie tiešie un netiešie zaudējumi joprojām izvirza to kā vienu no dārgākām saslimšanām slaucamo govju ganāmpulkos (Caixeta and Omontese, 2021; Zigo et al., 2021).
Hipokalciēmijas attīstības riski
Pēc atnešanās govs organismā ir ievērojams kalcija vajadzības pieaugums salīdzinājumā ar cietstāves periodu. Ar barību to nav iespējams nodrošināt, tādēļ kalcijs jāņem no organisma rezervēm (kauliem), ko nodrošina epitēlijķermenīšu izdalītais parathormons.
Hipokalciēmija var izpausties kā piena trieka vai kā apslēptā hipokalciēmija, kas apgrūtina dzemdību procesu, veicina traumatismu, samazina barības uzņemšanu, kam seko zems izslaukums, ketoze, glumenieka dislokācija.
Parathormons organismā labāk darbojas skābā vidē, savukārt kālija jonu pārākums govs barībā rada pH reakcijas izmaiņas uz sārmaino pusi.
Visvienkāršāk par hipokalciēmijas attīstības risku var spriest, mērot govs urīna pH reakciju cietstāves perioda beigās – divas nedēļas pirms, bet ne vēlāk kā trīs dienas pirms plānotās atnešanās. Urīna pH virs 7 brīdina, bet pH virs 8 skaidri norāda uz hipokalciēmijas veidošanās draudiem (Caixeta and Omontese, 2021).
Raksturīgi, ka govīm ar ķermeņa kondīciju virs 3,7 biežāk konstatējams augsts pH līmenis urīnā (pH 8 un pat augstāks). Nereti šādām govīm augsta ķermeņa kondīcija dāsnas ēdināšanas apstākļos ir saiknē ar tādām vispārējām pazīmēm kā pagarināts starpatnešanās intervāls, zems izslaukums iepriekšējās laktācijas pēdējos mēnešos vai garš cietstāves laiks.
