14.1 °C
Kādas sugas rapšu laukos aizvadītajā gadā bija pašas aktuālākās, kādas mazāk ievērojamas – to, visu veģetācijas periodu apsekojot sējumus, noskaidroja Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) Augu aizsardzības departamenta integrētās augu aizsardzības prognožu jomas inspektori.
Vasaras rapšu sējumos
Krustziežu pāksteņu pangodiņš
Vērtējot kaitēkļu izplatību un kaitniecību vasaras rapšu sējumos, topa 1. vieta pienākas krustziežu pāksteņu pangodiņam. Kāpuri sāka šķilties pākstīs, līdzko bija attīstījušies 10% pāksteņu (AS 71) – jūlija pirmajās dienās Aizkraukles novadā ar 2% izplatību. Dažas dienas vēlāk kāpuri pākstīs konstatēti arī Madonas, Preiļu, Līvānu, Augšdaugavas, Jēkabpils, Kuldīgas un Varakļānu novada laukos – kaitēklis invadēja 2–14% pāksteņu. Augusta sākumā kādā Ventspils novada laukā kāpuri bija invadējuši 22% pāksteņu.
Krustziežu spīdulis
Krustziežu spīduļu pirmās vabolītes, kas, sākot veidoties vasaras rapšu ziedpumpuriem (AS 50), ātri atrod jauno barības bāzi, pērn vērtējamas kā kaitēklis nr. 2.
Pirmie īpatņi pumpuros konstatēti jūnija sākumā Aizkraukles, Ventspils, Līvānu un Kuldīgas novadā 6–24% izplatībā. Jūnija vidū, vasaras rapšu ziedēšanas sākumā (AS 61),
kādā Dienvidkurzemes novada sējumā kaitēkļa invāzija sasniedza 80% – šajā laukā uz vienas ziedkopas varēja saskaitīt līdz 13 spīduļu vabolītēm, bet Augšdaugavas novada laukā (AS 55) invāzija bija 58%.
Ziedēšanas laiks, pateicoties karstajam laikam, bija salīdzinoši īss, un līdz jūnija beigām jūlija sākumam lielākā daļa vasaras rapšu lauku bija noziedējuši un kaitēkļiem neinteresanti. Tomēr nepilno divu nedēļu laikā spīduļi bija sastopami visos novados un gandrīz visos apsekotajos laukos 2–26% izplatībā.
Spradži
Vasaras rapšu pirmie un pietiekami bīstamie kaitēkļi – spradži – ierindojami kaitēkļu topa 3. vietā.
Pirmie īpatņi dīgļlapu atvēršanos (AS 10) un pirmā lapu pāra atvēršanos (AS 11) maija otrajā pusē sagaidīja Jēkabpils, Līvānu, Preiļu un Augšdaugavas novadā, invadējot 2–8% augu. Maija beigās Varakļānu novadā spradži izgrauza 18% augu divu lapu attīstības stadijā (AS 12). Līdz ar to spradžu kaitniecība beidzās, jo, augiem sasniedzot četru un vairāk lapu attīstību (AS 14–16), ir izveidojusies pietiekami liela lapu masa, lai spradži vairs nespētu to nozīmīgi sabojāt.
Ziemas rapšu sējumos
Krustziežu smecernieki
Krustziežu smecernieki no ziemošanas vietām iznāca aprīļa 2. dekādes sākumā, tādējādi nopelnot topa 1. vietu ziemas rapšu kaitēkļu klāstā. Smecernieki ir aukstumizturīgi, tie neaiziet bojā arī īslaicīgā pavasara sniegā un salā.
Līdz aprīļa vidum pirmie īpatņi bija sastopami Dienvidkurzemes, Ventspils, Aizkraukles, Bauskas, Līvānu, Kuldīgas, Talsu, Smiltenes, Rēzeknes un Jēkabpils novada apsekotajos ziemas rapšu sējumos, kur to izplatība svārstījās 2–12% robežās. Kādā Jelgavas novada rapšu sējumā kaitēkļa vaboles bija izplatītas uz 32% augu.
