17.2 °C
Vai Aubraku šķirnes liellopus ir izdevīgi audzēt? Jautā Dainis Tukuma novadā.
Šī Francijas dienvidos izveidotā šķirne ir pazīstama visā pasaulē. Tās produktivitātes rādītāji ir pielīdzināmi Angus un Herefordas šķirnes liellopiem. Dzīvnieki ir pieticīgi barības ziņā, labi izmanto dabiskās kalnu ganības, kā arī grūti pieejamas platības ar pieticīgu zālaugu sastāvu.
Dzīvsvars Aubraku šķirnes govīm ir 550–800, bet buļļiem 900–1200 kilogramu. Šķirnei raksturīga īpašība ir augsta auglība. Atnešanās norit viegli, bez palīdzības no malas.
Govis ir pienīgas, ar izteiktām mātišķām īpašībām, miermīlīgas. Dzimšanas svars teliņiem ir ap 46, telītēm – 43 kilogrami.
Aubraku šķirnes buļļus var izmantot arī krustošanai ar citām gaļas un piena liellopu šķirnēm. Piemēram, Lietuvā plaši izmanto Aubraku un Limuzīnas šķirnes krustošanu, tā iegūstot pēcnācējus ar augstu dzīvsvara pieaugumu. Krustošanas rezultātā iegūtajiem nobarojamiem dzīvniekiem ir lielāka augšanas intensitāte nekā tīršķirnes liellopiem, tiem ir diezgan augsts kautiznākums ar nelielu tauku daudzumu.
Pēc Latvijas Gaļas liellopu audzētāju asociācijas pārstāvju teiktā, Latvijā Aubraku krustojumu liellopus audzē tikai dažās saimniecībās (Latvijā vispieprasītākie ir Šarolē un Limuzīnas liellopi, jo šo šķirņu atšķirtos teļus visvairāk pieprasa eksportam).
Savukārt Lietuvā, kur ir attīstīts gaļas tirgus un izveidoti lieli nobarošanas kompleksi, Aubraku šķirnes liellopus plaši audzē gaļas ieguvei. Jāatzīst, šķirnes popularitāte pēdējā laikā Lietuvā samazinās – arī mūsu kaimiņi izvēlas intensīvākas gaļas liellopu šķirnes, kas pārspēj Aubraku.
Maz ticams, ka Latvijā šī šķirne gūs plašu popularitāti, jo pie mums nav Aubraku tīršķirnes dzīvnieku. Ja nu tomēr kāds saimnieks ieviesīs savā ganāmpulkā šīs šķirnes telītes, jārēķinās ar to, ka vaislas buļļi regulāri būs jāpērk ārzemēs. Turklāt saistībā ar Dzīvnieku audzēšanas regulu, kas jāpiemēro visām Eiropas Savienības dalībvalstīm, ciltsdarba organizācijas nevar strādāt ar šķirni, kas nav pārstāvēta ar reprezentatīvu dzīvnieku skaitu un vairākām tīršķirnes saimniecībām, lai būtu iespējams ciltsdarbs. Attiecīgi šādas mazskaitlīgi pārstāvētas šķirnes no 2018. gada 1. novembra vairs neatrodas Gaļas šķirņu liellopu ciltsdarba programmā, un šo šķirņu vaislas buļļus nevarē sertificēt.
Protams, saimniecībām, kas nepiedalās ciltsdarbā, neviens nevar liegt audzēt šādus dzīvniekus, tikai jārēķinās, ka tos nevarēs realizēt vaislai, sertificēt un ierakstīt ciltsgrāmatā. Pēc spēkā esošajām vadlīnijām, lai atestētu šķirnes saimniecību, jābūt vismaz trim šīs šķirnes tīršķirnes saimniecībām ar vismaz 20 tīršķirnes zīdītājgovīm un telēm no 18 mēnešu vecuma katrā, lai būtu iespējams veikt ciltsdarbu un realizēt neradniecisku vaislas materiālu.
