17.1 °C
Sena paruna vēsta, ka ragavas jātaisa vasarā. Arī malka vai cits kurināmais gaidāmajai apkures sezonai jāgādā savlaicīgi. Kaut arī gada siltākajos mēnešos domas vairāk kavējas pludmalē nekā pie apkures krāsnīm, tieši gada siltajos mēnešos granulām ir visizdevīgākā cena. Tas gan var strauji mainīties – lietainām dienām nomainot saulainās un samazinoties lētākas elektrības pieejamībai, kurināmā cenas kāps.
Kas Latvijā populārāks – granulas, briketes vai malka?
Vēsturiski malkas kurināmā cenas Latvijā ir bijušas salīdzinoši stabilas ar atsevišķiem izņēmumiem, kad pēkšņi un strauji audzis pieprasījums, piemēram, sākoties karam Ukrainā, kas lika vairākkārt pieaugt gāzes un elektrības cenām. Galvenokārt cenu vienmērīgo līmeni nosaka spēcīgā vietējā ražošana: Latvijā saražotais granulu apjoms apmēram 10 reizes pārsniedz to, kas nepieciešams pašu patēriņam.
Kā skaidro Latvijas Biomasas asociācijas “LATbio” valdes priekšsēdētājs Didzis Palejs, ražotāju informācija un importa/eksporta dati ļauj secināt, ka no gadā saražotajiem 1,7–2 miljoniem tonnu granulu paši nokurinām ap 150 000–200 000 tonnu. Gan saražotais, gan patērētais apjoms var variēt atkarībā no sezonas, laikapstākļiem un elektrības cenām, tomēr būtiskas svārstības normālos apstākļos nav novērojamas.
“Būvējot jaunas privātmājas, daudzi kā apkures risinājumu labprāt izvēlas siltumsūkņus, taču pēdējā laikā redzam, ka bieži vien tas tiek kombinēts ar malkas vai granulu apkuri. Jāpiebilst, ka siltumsūknis ir racionāla izvēle tikai ēkās ar siltajām grīdām, jo tehnoloģijas specifikas dēļ ēkās ar radiatoriem siltumsūkņa darbināšanai nepieciešamās elektrības izmaksas būs astronomiskas,” uzsver Didzis Palejs.
Ar malkas uzskaiti vedas krietni sarežģītāk, tomēr var droši apgalvot, ka tas ir vispopulārākais koksnes apkures veids Latvijā.
“Kaut arī statistikas dati uzrāda kopējo malkas patēriņu, šie rādītāji var būt neprecīzi: statistika uzskaita kubikmetrus, bet nozarē izšķir vismaz trīs dažādus kubikmetru veidus,”
stāsta Didzis Palejs. “Piemēram, beramas malkas kubikmetrs ir pavisam kas cits nekā sakrautas malkas kubikmetrs jeb sters, un šī atšķirība var sasniegt pat 30 %. Taču ļoti aptuveni tiek lēsts, ka malkas patēriņš mājsaimniecībās ik gadu ir 2–3 miljoni tonnu.”
Eksperts atzīst – malka ir nesalīdzināmi lētāka par jebkuru citu apkures materiālu, it sevišķi tad, ja cilvēkam ir savs mežiņš vai grāvmala, kur izcirst sausos, kritušos vai pārlieku zarainos kokus, kas nav derīgi citiem mērķiem, – šādā gadījumā jārēķina tikai paša darbs un laiks. Taču, kā rāda pieredze, sasniedzot zināmu ienākumu līmeni, mājsaimniecības tomēr izvēlas ērtības, ko sniedz automatizējams granulu katls.
Retāk mājsaimniecībās apkurei tiek izmantotas briketes – saskaņā ar aplēsēm to apjoms nepārsniedz 20 000–30 000 tonnu gadā. “Briketes ir dārgākas par malku, bet lētākas par granulām, taču tām nav iespējama automatizēta padeve – jākurina kā ar malku. Šādu risinājumu kā vidusceļu parasti izvēlas mājsaimniecības, kam granulas pārsniedz budžeta iespējas, bet nav laika pašiem skaldīt malku,” stāsta Didzis Palejs. Viņš arī piebilst, ka šķeldu, kas ir populārs kurināmais centrālapkurei, mājsaimniecībās tikpat kā neizmanto, jo mazām apkures vienībām tas ir pārāk sarežģīts materiāls: šķeldā ir ap 35–45 % mitruma, tāpēc to var aizdedzināt tikai ar industriālu iekārtu.
Granulu cenas pēc lietus aug kā sēnes
Kā norāda Didzis Palejs, granulu cenas Eiropas tirgū jau kopš marta ir stabilas, un paredzams, ka tādas arī saglabāsies, – vismaz līdz brīdim, kad sāks palielināties elektrības cenas. Augstāku elektroenerģijas cenu laikā biomasas (tajā skaitā granulu) koģenerācijas stacijās tiek palielināts saražotais elektroenerģijas apjoms. Tas attiecīgi izraisa papildus pieprasījumu (un cenas pieaugumu) pēc granulām un šķeldas mūsu eksporta tirgos. Kurināmā cenu var ietekmēt arī barga ziema, kad pieprasījuma apjoms aug.
