8.3 °C
Aizvadītie daži gadi bijuši diezgan problemātiski zemeņu audzētājiem, ko galvenokārt ietekmēja nelabvēlīgie laika apstākļi. Nācās izturēt daudzus pārbaudījumus – gan sausumu un slapjumu, gan salnas, vētras u. c.
Laika apstākļi un to negatīvā ietekme
Situācija meteoapstākļu ziņā Latvijā gan ļoti atšķīrās pa audzēšanas vietām. Dažos rajonos lietus lija maz, bet citos nokrišņu bija pat pārāk daudz, tāpat arī salnas, veidojoties slejveidā nereti pat viena lauka robežās, daļā lauka sabojāja gandrīz visus ziedus, bet daļā tikai nedaudz. Arvien biežāks viesis vasaras sezonā ir kļuvusi krusa, kas bojā gan lapojumu, gan arī pašas ogas.
Klimatam pasiltinoties, meteoapstākļu negatīvā ietekme vērojama ne tikai Latvijā, bet arī citur pasaulē. Ne velti arvien vairāk zemeņu audzētāju izvēlas tās audzēt zem segumiem, kur tās iespējams no daudz kā pasargāt un kur tām vieglāk nodrošināt labvēlīgāku mikroklimatu, kā arī strādniekiem labākus darba apstākļus, bet, protams, tas prasa arī lielākus kapitālieguldījumus.
Pēc vāciešu aprēķiniem, tuneļu ierīkošana 1 ha platībā izmaksā ap 65 000 eiro, un tas ir bez iekšējā aprīkojuma. Ja to nevar atļauties, tad jādomā vismaz, kā lauka apstākļos mazināt šo negatīvo ietekmi.
Pirmkārt, plānojot zemeņu stādījumu ierīkošanu, noteikti ir jādomā par apūdeņošanas iespējām, jo sausuma periodi kļūst arvien izteiktāki. Vislabāk, ja ražošanas stādījumiem ierīko pilienveida apūdeņošanas sistēmu, kas ļauj ūdeni pievadīt tieši klāt augam, to nesaslapinot, tādējādi samazinot slimību izplatību, kā arī ieekonomēt ūdens patēriņu, laistot nesablīvēt augsni un nenotašķīt ogas ar zemi.
Aprīkojuma izvēle apūdeņošanas sistēmām ir ļoti plaša, tāpēc, ierīkojot apūdeņošanas sistēmas lielākām platībām, vēlams vērsties pie speciālista, kurš ieteiks labāko variantu konkrētai audzēšanas vietai. Ja tuvumā nav pieejams liels ūdens avots, jāpadomā par dziļurbuma ierīkošanu, taču jāatceras, ka dziļurbuma ūdeni nav ieteicams uzreiz tieši izmantot laistīšanā, bet tas ir jāsasilda līdz gaisa temperatūrai, kā arī jāpārbauda ūdens kvalitāte – vai ūdenī nav pārāk liels dzelzs un bikarbonāta jonu daudzums.
Aizsardzībai pret pavasara salnām ārzemēs lielās platībās, lai izvairītos no būtiskiem zaudējumiem, ierīko mikrolietēšanas sistēmas, kad uz augiem pēc temperatūras pazemināšanās zem 0 ˚C smidzina ūdeni ar sīkiem pilieniem, kamēr atkal gaisa temperatūra paceļas. Jo zemāka temperatūra, jo vairāk ūdens jāizsmidzina: ja temperatūra noslīd no 0 līdz -3 °C, tad 2,5 mm/h; ja no -2 līdz -4,4 °C, tad 3,0 mm/h; ja no -3 līdz -5,5 °C, tad 4 mm/h; ja no -4 līdz -6 °C, tad 5 mm/h. Šie rādītāji rekomendējami bezvēja apstākļiem, bet vējainā laikā devas jāpalielina. Smidzināšanu nedrīkst pārtraukt, kamēr vien temperatūra ir zem nulles.
Aizsardzībai pret salnām var izmantot arī agrotīkla vai salmu segumus.
Daļēji nelabvēlīgo laika apstākļu izraisīto augu stresu var mazināt, izmantojot augu smidzināšanu ar organiskiem savienojumiem – osmoprotektantiem, kas uzlabo augu šūnu izturību stresa apstākļos, piemēram, glicīnu betaīnu saturošo preparātu Greenstim. Aizsardzībai pret salnām to smidzina 24 stundas pirms prognozētās salnas. Tāpat to var smidzināt sausuma stresa gadījumā. Tā kā šis preparāts Latvijas tirgū parādījies samērā nesen, vēl trūkst novērojumu par tā efektivitāti mūsu apstākļos.
