13 °C
Rīgas Tehniskās universitātes un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes kopīgā projekta rezultāti ražotājiem palīdz izvēlēties vispiemērotāko risinājumu.
Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) pētnieku līdzšinējos galvenokārt ES atbalstītajos pētījumos uzkrātās zināšanas par apgaismojuma ietekmi uz augiem segtajās platībās palīdz un arī turpmāk palīdzēs ikvienam saimniekam izvēlēties vispiemērotāko audzēšanas modeli. Abu universitāšu pirms pieciem gadiem īstenotais ERAF projekts "Jaunu vadības metožu izstrāde siltumnīcu augu apgaismojuma sistēmām to enerģētisko un ekoloģisko parametru uzlabošanai (uMol)" patlaban rod turpinājumu jaunu siltumnīcu apgaismojuma tehnoloģiju izveidē un audzēšanas metožu lietošanā.
No plēvēm līdz LED
LBTU Pārtikas tehnoloģijas fakultātes profesore Ina Alsiņa par gaismas pētniecības sākumu Latvijas siltumnīcās nosauc aizvadīto gadsimtu miju. Saimnieki ar pieredzi lauksaimniecībā noteikti atceras krāsu apgaismojuma ienākšanu segtajās platības pirms aptuveni 25 gadiem, kad plēvju pārdevēji solīja "būtisku ražas palielinājumu" atkarībā no plēves krāsas.
Tomātiņiem ieteica sarkanās krāsas plēvi, gurķīšiem – dzelteno vai zilo plēvīti. "Gaismas caurlaidība dažādu krāsu plēvēm atšķiras. Vēlāk izrādījās, ka plēvju ražotāji krāsu pievieno tāpēc, lai zinātu, vai plēve ir stabilizēta. Kāda krāsa pagadās, tādu piešauj. Tirgotāji izrādījās radoši un prasmīgi plēves pārdevēji. Tolaik sākās pētījumi, kuros secināja, ka gurķiem zem krāsu plēves izmainījās sievišķo un vīrišķo ziedu attiecība un ka zem plēvēm augus apsēda dažādi mošķi" atgādina I. Alsiņa.
Nākamais posms apgaismojuma krāsas lietojumam bija mulčas seguma krāsa. Mulčas krāsa patiešām ietekmē audzēšanu ar siltuma režīmu – zem baltas mulčas augsne būs vēsāka nekā zem melnas mulčas. Vēlāk piedāvātas krāsainās būvniecības plēves. "Zem tām izaudzētajai ražai bija diezgan interesanti rādītāji, vislabāko gurķu ražu vāca uz dzeltenas mulčas plēves," teic profesore I. Alsiņa. Tomēr plašu lietojumu iepriekš aplūkotā krāsainās mulčas metode neguva. Citās valstīs izmantojot arī dažādas krāsas ēnojamos sietus. Latvijā tie parasti ir zaļi. Iespējams, mainās gaismas tonis. "Pasaulē ir pat ražotāji, kas izgatavo ēnojamos sietus gaismas izkliedēšanai. Šādu metodi piedāvā galvenokārt valstīs, kur izaicinājums ir liels karstums," teic I. Alsiņa.
Pēdējais inovācijas vilnis segto platību apgaismojuma nozarē ir LED lampas, kuru salīdzinājumu (ietekmi uz vairākiem kultūraugiem segtajās platībās) ar nātrija un indukcijas lampām veica arī aplūkotajā projektā.
Profesore Alsiņa teic, ka viss – raža, tās kvalitāte, izmaksas, toskait par enerģiju, – ir atkarīgs no tā, ko saimnieks vēlas audzēt un kā audzēt. Svarīga ir pat šķirne.
I. Alsiņa uzskata – ja šķirne ir veidota, izmantojot nātrija lampas, tad prasības tai ir vienas; ja selekcija notikusi, izmantojot LED gaismekļus, tad prasības ir citas.
"Neviens neapšauba gaismas ietekmi uz augu. Jautājums ir par to, kurā dzīves posmā kuru gaismu augam vajag vairāk. Jaunākam augam var būt vajadzīgs lielāks zilās gaismas īpatsvars; kad augs sāk ražot, var palielināt sarkanās gaismas īpatsvaru, kas rosina fotosintēzi. Tad dārzeņu būs vairāk un tie būs saldāki. Pēc kādiem nosacījumiem pircējs veikalā izvēlas tomātus un citus dārzeņus? Lielākajai pircēju daļai vissvarīgākais izvēles nosacījums ir produkta cena. Komerciāli veiksmīgam produktam/dārzenim noteikti ir pircējiem pieņemama cena, labs izskats un lai pārdevējam ērti to tirgot – auglis ar pietiekami biezu mizu. Diemžēl garšas īpašības lielākajā daļā pirkumu atrodas gandrīz pēdējā vietā. Ņemot vērā arī šķirnes īpatnības, ar gaismu var ietekmēt dārzeņa garšu. Var palielināt, piemēram, cukura daudzumu. Ko tas nozīmē? Ja notiek fotosintēze, tad ir jāvērtē – vai vēlies mazāku ražu un saldākus dārzeņus vai vairāk un, iespējams, ne tik kvalitatīvus dārzeņus. Un atkal šeit rodas audzēšanas dilemma?" tā Alsiņa.
