Saruna ar biedrības "Zaļā brīvība" vides ekonomikas ekspertu un Latvijas Universitātes pasniedzēju Jāni Brizgu par to, kā sabiedrībā veicināt videi draudzīgās patēriņa izvēles. 

Par Eiropas Savienības (ES) līdzekļiem ir veikts pētījums par to, kā mums būtu jādzīvo, lai noturētu globālās klimata pārmaiņas 1,5 oC robežās. Tika pētīta vairāku valstu, tostarp arī Latvijas, pieredze. Pie kādiem secinājumiem nonākts?

J. Brizga: Pētījuma būtība bija noskaidrot, kā mūsu ikdienas patēriņa paradumi ietekmē apkārtējo vidi, īpaši klimata pārmaiņas. Kopējie secinājumi lielā mērā ir līdzīgi visās pētītajās valstīs – Vācijā, Spānijā, Nīderlandē, Ungārijā un Latvijā, atšķiras tikai patēriņa apjomi. Tā kā patēriņa apjoms Latvijā ir mazāks, tad arī mūsu radītā slodze videi ir mazāka.

Svarīgākais pētījuma secinājums – ja vēlamies sasniegt 2015. gada Parīzes līguma mērķus, ierobežot globālo sasilšanu 1,5 oC robežās, tad ar tehnoloģiju pārmaiņām vien nepietiks – proti, tikai ar iekšdedzes dzinēja auto nomaiņu pret elektroauto un gāzes katlu nomaiņu pret siltumsūkņiem nespēsim sasniegt šo mērķi. 

Ir nepieciešams mainīt arī ikdienas paradumus, īpaši četrās jomās. Pirmā no tām – mūsu pārvietošanās veids un tas, cik daudz to vispār darām. 

Šo pārmaiņu radīšana prasīs pilsētu pārplānošanu, tuvinot darbavietas dzīvesvietām un svarīgiem infrastruktūras objektiem, piemēram, skolām, veikaliem un bērnudārziem, kā arī attīstot sabiedrisko transportu. Otra ir mājokļu energoefektivitātes uzlabošana. Trešā – mūsu ēšanas paradumi, kur lielāko ietekmi uz vidi rada dzīvnieku valsts izcelsmes produktu patēriņš. Pētījums apliecināja, ka tikai neliela daļa iedzīvotāju ir gatavi pārmaiņām šajā ziņā, kļūstot par veģetāriešiem vai vegāniem. Tas nav saistīts ar klimatu – mēs mēdzam teikt, ka ziemeļos dzīvojošajiem ir nepieciešama gaļa, bet dienvidnieki spāņi tieši tāpat nav gatavi kaut ko mainīt šajā ziņā...

Tas tiesa, mana meita, kas savulaik pavadīja gadu Spānijā "Erasmus" programmā, teica, ka veģetārietis Spānijā var tikai nomirt badā...

Tieši tā. Visbeidzot, ceturtā joma, kurā būtu nepieciešamas pārmaiņas, ir atpūta, kur galvenās problēmas saistītas ar lidošanu un tās radītajiem izmešiem. Šajā jomā Latvijai ir īpašs statuss salīdzinājumā ar pārējām pētītajām valstīm – atrodamies Eiropas nomalē,