6.2 °C
Novembra sākumā ielikts pamatakmens lielākajam vēja parkam Latvijā – “Pienava Wind”. Tas atrodas Tukuma novada Džūkstes pagastā netālu no apdzīvotas vietas Pienava (abās pusēs šosejai Rīga–Liepāja, sākot apmēram no 63. kilometra).
Vēja parkā paredzēta 21 turbīna, kas būs par piecām vairāk nekā netālu esošajā Kaigu kūdras purvā topošajam “Laflora Energy”, un pēc izbūves spēs saražot līdz pat 500 GWh elektroenerģijas gadā, kas esot apmēram 7% no tagadējā patēriņa visā Latvijā.
Abi minētie vēja parki pieder AS “Latvenergo”. “Pienava Wind” turbīnu kopējā jauda būs 147 MW un plānots, ka enerģijas ražošana tur sāksies 2027. gada pirmajā pusgadā. Projekta attīstību uzsākusi atjaunojamās enerģijas projektu attīstītāju kompānijas “Eolus” pārstāvniecība Latvijā. Šogad jūnijā projektu iegādājusies un to līdz pilnīgai būvniecības darbu pabeigšanai turpina AS “Latvenergo”.
"Pienava Wind" kopējās plānotās būvniecības investīcijas plānotas aptuveni 215 miljonu eiro apmērā. Papildus zaļai enerģijai vēja parks dos pienesumu arī pašvaldībai un vēja parkam tuvumā esošajiem iedzīvotājiem, veicot ikgadēju maksājumu par vairāk nekā 350 000 eiro apmērā.
Apspriešana vairāk nekā desmit gadus
Nonākšana līdz šobrīd lielākā sauszemes vēja parka pamatakmens ielikšanai tomēr bijusi gara un sarežģīta, uzskatāmi raksturojot atjaunojamās enerģijas ražošanas objektu ieviešanas procesus Latvijā. Zviedru uzņēmums “Eolus” saviem spēkiem to centies realizēt jau kopš 2013. gada, tomēr ļoti ilgu laiku Pienavas apkaimes iedzīvotāju un līdz ar to arī pašvaldības vēlme bijusi tikt no šī projekta vaļā. Kampaņu laikā aicinājumu nepieļaut parka būvniecību parakstījuši 10 000 cilvēku, ilgi dominēja uzskats, ka šo parku būvēt neatļaus.
Iespējams, ka pretestība turpinātos šobaltdien, ja ne 2022. gada Krievijas iebrukums Ukrainā, sankcijas, ekonomiskās jukas un sekojošā elektrības cenu daudzkāršošanās. Vides pārraudzības valsts birojs jau 2019. gada jūlijā bija devis atzinumu par vēja parka izveidi Tukuma novada Pienavā, sākotnējā projektā ieviešot būtiskas korekcijas, piemēram, samazinot iepriekš plānoto 28 turbīnu skaitu.
Tomēr Tukuma novada pašvaldība vēja parka būvniecību liedza. “Eolus” tās lēmumu 2022. gadā apstrīdēja Administratīvajā tiesā, gūstot uzvaru. Lai gan pašvaldība sākotnēji tiesas lēmumu gribēja pārsūdzēt, tas nenotika.
“Lai arī līdz šim ir bijis daudz emocionālu lēmumu no iedzīvotāju un arī pašvaldības puses, tie ir aiz muguras un sākusies praktiskā sadarbība. Tagad atliek tikai būvēt, vēlu veiksmi!”
piedaloties svinīgajā ceremonijā, uzrunā teica Tukuma novada domes priekšsēdētājs Gundars Važa. Sarunā ar “Latvijas Avīzi” viņš atzina, ka pirms trim gadiem, sanākot jaunajam deputātu sastāvam Tukuma novada domē pēc tikko veiktās Administratīvi teritoriālās reformas, jautājums par tiesvedības turpināšanu pret “Eolus” bijis iekļauts jau pirmajā sēdē. Iepazīstoties ar Administratīvās tiesas lēmumu un argumentiem, deputāti tomēr pieņēmuši racionālu un praktisku, nevis emocionālu, lēmumu tiesvedību neturpināt.
Sadzīvos ar lauksaimniecību
“Pienava Wind” 21 tornis būs izvietots 900 hektāru teritorijā. Būvniecība notiek uz privātiem zemes gabaliem. Reāli enerģētikai pietiktu līdz 30 hektāriem, jo viena turbīnas torņa izbūvei nepieciešams nedaudz vairāk par hektāru. Vēl, protams, nepieciešami pievadceļi, kabeļu kanāli, apakšstacijas utt.
Īpašnieki, kuri savu zemi vēja parkam ir iznomājuši, par būvniecības uzsākšanu pamatā izsakās pozitīvi. Iemesli tam ir vairāki un viens no galvenajiem – beigusies gadiem ilgā neskaidrība pavasaros ar savu lauku apstrādi vēja parka ieviešanas atļauju sakarā. Vēja enerģijas iegūšana un lauksaimniecība neesot konfliktējošas darbības, ar turbīnu torņiem vēja “ražas” iegūšana Zemgales laukos faktiski atgriežas, jo vējdzirnavas tur taču ir bijušas arī agrāk – graudu malšanai. Turklāt bija skaidri noprotams, ka sadarbība ar vēja parku zemes īpašniekiem ir finansiāli izdevīga.
Piemēram, iznomātājs Arnis Fridrihsons domā, ka vēja turbīnas ir sava veida vides objekti. Viņa zemes īpašums atrodas teritorijā, kurā valdošo vēju spēku var izmantot enerģijas ražošanai. Tas netraucējot lauksaimniecībai un neesot tuvu apdzīvotām vietām. Tāpat viņš arī domā, ka saimnieciski pareizi izmantot iespēju piedalīties vēja parka izveidē, kas vienlaikus veido arī Latvijas enerģētisko neatkarību.
Veidojas atjaunīgo energoresursu centrs
“Pēc “Pienava Wind” uzbūvēšanas šī apdzīvotā vieta jau būs uzskatāma par sava veida atjaunīgās enerģijas iegūšanas centru, jo tepat blakus jau ir atklāta un darbojas “Conexus Baltic Grid” pirmā publiski pieejamā stacija “Džūkstes biometāna ievades punkts”," savā uzrunā ceremonijas laikā uzsvēra Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) parlamentārais sekretārs Jānis Irbe. Viņš arī pauda gandarījumu šī projekta kontekstā, ka sabiedrībai un “Pienava Wind” ieviesējiem izdevies vienoties ar vietējo sabiedrību un no sašķeltības virzīties uz sadarbību.
Jānis Irbe arī atzīmēja, ka Latvijai atjaunīgo energoresursu projektu ieviešanā jācenšas dubultā kaut vai tikai tuvāko kaimiņu panākšanā, par citām Eiropas valstīm nemaz nerunājot. Visas prognozes liecinot, ka tuvākajā nākotnē elektrības patēriņš arī Latvijā tikai pieaugs, un pieeja lētai, zaļai enerģijai būs viens no priekšnosacījumiem, lai attīstītos arī citas ražotnes, ienāktu investīcijas un rastos jaunas darba vietas.
“Kur Zemgale audzē graudus, mēs audzējam enerģiju. Kopā tie ir divi balsti mūsu valstij, neatkarībai un drošībai. Ja turpina līdzībās, tad šis ir sējas gads, kurā top “Pienava Wind”, “Laflora Energy”, Aizputes saules parks un mūsu atjaunīgās enerģijas projekti Lietuvā. Ražu no tiem visu labumam gūsim jau tuvākajos gados, un esmu pārliecināts, ka tā spēs pārvarēt tās nezāles, ko sēj neticība un vēlme pretdarboties valsts izaugsmei, konkurētspējai un sabiedrības labklājībai,” situāciju kopumā tēlaini raksturoja AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
