Kā pavairot smiltsērkšķus? Kā atšķirt sievišķos augus no vīrišķajiem (uz visiem kociņiem ir augļi)? Jautā Velga Talsos.
"Šajā gadījumā visi ir sievišķie augi. Krūmi ražo, jo, visticamāk, tuvējā apkaimē aug vīrišķais augs. Putekšņi ar vēju lido ļoti tālu. Normāli vīrišķie augi ir bez augļiem. Retos gadījumos tiem mēdz aizmesties pa dažai ogai, bet tā ir anomālija," skaidro Smiltsērkšķu audzētāju apvienības vadītājs Andrejs Brūvelis.
Smiltsērkšķi jau triju gadu vecumā veido sakņu atvases, kas saglabā visas šķirnes īpašības, tāpēc tās var izmantot pavairošanai. Stādmateriāls jāsagatavo pavasarī, aprīļa sākumā, kad augi ir pilnīgā miera periodā. Nav ieteicams sakņu atvases izrakt rudenī, jo smiltsērkšķiem vēlu iestājas fizioloģiskais miera periods – tie ļoti ilgi aktīvi aug.
Nedrīkst pārstādīt augus, kam nav iestājies miera periods.
Piemēram, ābeles aizmieg jau oktobra vidū, bet smiltsērkšķus aizmidzina tikai sals, tāpēc tos rudenī nepārstāda.
Izrokot sakņu atvasi, iegūst pietiekami lielu stādu, taču tas nav pilnvērtīgs, jo sakņu sistēma ir vāji attīstīta, bez T veida sīksaknēm. Tāpēc jāveicina no māteskrūma atdalītās atvases patstāvīgas un kuplas bārkšsakņu sistēmas izveidošanās, pārstādītajai atvasei nogriežot 50% no virszemes daļas un vismaz vienu mēnesi nodrošinot mitru augsni. Sakņu atvases sāk ražot trešajā gadā pēc stādīšanas.
Atcērtot sakņu atvases, tiek traumētas mātesauga saknes, kas teorētiski var izraisīt inficēšanos ar sēņu slimībām (līdz šim gan praksē nav novērots, ka krūmi, kam atdurtas sakņu atvases, pastiprināti slimotu). Vēl viens trūkums – no smiltsērkšķu sakņu atvasēm veidots dzīvžogs ir diezgan mežonīgs, ar nevienādu vainaga formu, ja blakus aug dažādas izcelsmes mātesaugi un grūti noteikt, no kura nākusi konkrētā atvase.
Smiltsērkšķus labāk pavairot ar koksnainiem spraudeņiem. Nekā īpaša šajā pavairošanas metodē nav – ja dārzkopis šādi prot pavairot citas kultūras, viņam tas izdosies arī ar smiltsērkšķiem.
No viengadīgajiem dzinumiem griež 15 cm garus spraudeņus. Brāķē dzinumus, kam ir bojāti pumpuri un miza. Lai spraudeņi labāk apsakņotos, tos 10 dienas skalo tekošā ūdenī, lai zūd vielas, kas bremzē sakņu aizmetņu veidošanos. Pēc tam tos sprauž pavairošanas dobē (bez plēves seguma) un, kamēr apsakņojas, vienu mēnesi nodrošina stipri mitru augsni (80% no pilnas mitrumietilpības).
Nākamā gada pavasarī viengadīgos spraudeņstādus izstāda pastāvīgā vietā un rūpīgi kopj, jo tiem vēl ir vāja sakņu sistēma, kas pakļauta augsnes iežūšanas un nezāļu konkurences riskam. Ja nav pārliecības, ka lauka apstākļos viengadīgos stādiņus varēs pienācīgi apkopt, labāk tos vēl otru gadu paaudzēt pārskološanas laukā 30 x 30 cm attālumā.
Der zināt!
Ja blakus aug divas dažādas smiltsērkšķu šķirnes, spraudeņus ieteicams griezt no mātesaugiem, nevis sakņu atvasēm.