14 °C
Jau 14. gadu kampaņas "Dzīvo siltāk" ietvaros Ekonomikas ministrija, Klimata un enerģētikas ministrija un Latvijas Būvinženieru savienība izsludina konkursu "Energoefektīvākā ēka Latvijā 2024".
Konkurss tiek organizēts, lai, īstenojot energoefektīvu ēku būvniecību un atjaunošanu, popularizētu labo praksi ēku energoefektivitātes un ilgtspējas jomā un veicinātu sabiedrības izpratni par to. "Energoefektivitāte ir primārais veids, kā mēs varam tuvoties klimatneitralitātei. Savā ziņā tā ir efektīvākā metode, jo neprasa enerģijas ražošanu jebkādā veidā, bet, gluži pretēji – to ietaupa," uzskata ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Viņu papildina klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis: "Energoefektivitāte nozīmē ieguldīt šodien, lai nākotnē iegūtu vairāk. Ja izmantojam enerģiju gudri, varam baudīt lielākas ērtības, izmantojot mazāk enerģijas! Optimizējot mūsu enerģijas patēriņu, mēs varam samazināt mūsu rēķinus, negatīvo ietekmi uz vidi, kā arī veicināt mūsu uzņēmumu konkurētspēju."
Būs atbalsts
Dzīvojamais fonds Latvijā strauji noveco, šādu ēku uzturēšana ir dārga un nenodrošina ēkas ilgtspēju, un to arvien vairāk sāk apzināties iedzīvotāji. Veicot ēkas atjaunošanu, to iespējams ne tikai siltināt, bet nepieciešamības gadījumā veikt būtiskus uzlabojumus nesošo konstrukciju stiprināšanā, tādā veidā pagarinot ēkas mūžu.
Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošanai iedzīvotājiem šobrīd ir pieejami 57,2 miljoni eiro no Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda atbalsta programmas. Atbalstu iespējams saņemt izmaksām, kas saistītas ar daudzdzīvokļu mājas energoefektivitātes paaugstināšanu (būvdarbu veikšanai ēkas norobežojošajās konstrukcijās un koplietošanas telpās, tajā skaitā logu un durvju nomaiņai; inženiersistēmu atjaunošanai, pārbūvei vai izveidei, tai skaitā nodrošinot individuālu siltuma uzskaiti; siltumapgādes sistēmas un ventilācijas atjaunošanai u. c.), tāpat atbalsts pieejams atjaunojamās enerģijas izmantošanai (piemēram, saules paneļu sistēmu uzstādīšanai, lai nodrošinātu enerģijas ražošanu pašpatēriņam). Atbalsta programma nosaka, ka pēc projekta īstenošanas, sasniedzot vismaz 30% primārās enerģijas ietaupījumu, tiek segti līdz 49% no kopējām energoefektivitātes projekta izmaksām bez pievienotās vērtības nodokļa. Atbalsts tiek sniegts kombinēta finanšu instrumenta veidā, ko veido aizdevums vai garantija, kapitāla atlaide aizdevuma pamatsummas daļējai dzēšanai, un atbalsts tehniskās dokumentācijas sagatavošanai. Ar papildu informāciju iespējams iepazīties "Altum" tīmekļa vietnē.
"Lai saņemtu atbalstu, projektam jāsaņem komercbankas aizdevums. Ja komercbanka aizdevumu nepiešķir, iespējams saņemt "Altum" aizdevumu.
Ņemot vērā, ka līdz šim konkursa "Energoefektīvākā ēka Latvijā" uzvarētāji ir ietaupījuši nevis ierasti 40–50%, bet pat 60% un 65% uz saviem nākotnes apkures rēķiniem, "Altum" aicina lemt par ēkas atjaunošanu un iesniegt pieteikumu šobrīd atvērtajā daudzdzīvokļu mājas energoefektivitātes paaugstināšanas atbalsta programmā," informē žūrijas locekle Iveta Muceniece, "Altum" Programmu attīstības departamenta projektu vadītāja.
Visa centrā – uzņēmīgs cilvēks
Sarežģītā stāvoklī ir daudzdzīvokļu māju atjaunošana. Daži eksperti uzskata, ka pie vainas iedzīvotāju zemā pirktspēja, citi – ka pasivitāte, citi – ka neinformētība. Gadu no gada, vērojot veiksmīgos renovācijas piemērus, redzams, ka teju visu daudzdzīvokļu māju atjaunošanas veiksmes stāstu pamatā ir personība, cilvēks, kas nebaidās uzņemties iniciatīvu. Parasti tas ir mājas vecākais vai pārvaldnieks, retāk kāds sparīgs mājas iedzīvotājs, kurš ar savu ideju prot iekvēlināt citus. Piemēram, pagājušā gada konkursa noslēgumā visbiežāk, reizes sešas, uz skatuves devās Valkas pārstāvji. Divās no daudzdzīvokļu mājām, kas piedalījās konkursā, renovāciju "stūma" Maija Puķīte. No 2008. gada viņa strādāja par pārvaldnieci. 2013. gadā uzņēmās iniciatīvu savas daudzdzīvokļu mājas atjaunošanā un šobrīd jau ir piedalījusies piecu māju atjaunošanā. Pieredzē dalās M. Puķīte: "Pirms uzņemties savu pirmo mājas atjaunošanas projektu, es iepazinos ar jau esošo pieredzi, neskaidros jautājumus pārrunāju ar profesionāliem būvniekiem. Valkā viena māja jau bija atjaunota, tā ka bija pozitīvs piemērs, uz ko balstīties. Sāku ar savas mājas iedzīvotājiem, neatlaidīgi skaidroju, kas ir renovācija un ko tā dos.
Ļaudis ne pierunāju, ne spiedu, vienkārši izskaidroju reālo labumu, ko visi gūs. Mājas iedzīvotāji apsvēra priekšlikumu un pēc laiciņa piekrita.
Renovācijas karognesim nepieciešams uzticības kredīts. Ja ir izdevies veiksmīgi novadīt projektus, pārējie pilsētas iedzīvotāji to zina. Kad vajadzēja izšķirties par renovāciju, kādas Valkas mājas iedzīvotāji minēja, ka piekristu tad, ja projektu vadītu es, konkrēts cilvēks, kuram tie uzticas."
Daži iedzīvotāji domā, ka atjaunošanas iniciators to dara lielas naudas dēļ, tomēr valcēniete šādas bažas kliedē: "Lielākoties iniciatori ir sociāli aktīvi pensionāri, kuriem ir vairāk laika un "pulveris vēl iekšā". Ja cilvēks strādā pilna laika darbu, krāmēties ar šiem pasākumiem viņam var fiziski nesanākt laika." Tiesa, likums atļauj projekta vadītājam (vai grupai, kas šo darbu veic) saņemt atlīdzību līdz 10% no tāmes.
Maija skaidro, ka arī energoefektivitātes projekta vadīšanā viss balstās uz zināšanām. "Projekta vadītājam nākas iejaukties arī būvdarbu norisē," viņa dalās pieredzē. "Dzīvoklis tomēr ir privātīpašums, ar to būtu jārēķinās visiem. Piemēram, bija gadījums, kad celtnieki, kas maina logus,
taisījās to darīt bez laiku saskaņošanas ar dzīvokļa īpašnieku: vienkārši pieklauvēt un iet iekšā. Pēc nelielas saķeršanās viņi no šīs idejas atteicās un bija ar mieru ievērot ar iedzīvotājiem saskaņotu grafiku.
Vēlāk izveidoju grafiku arī santehniķiem, kas dzīvokļos mainīja radiatorus. Katram objektam ir būvinspektors, tomēr tas jau visu laiku nevar būt klāt. Un skaidrs, ka projekta vadītājs nevar būt tikai smaidīgs, nākas arī paskrāpēties. Reiz pamanu, ka celtnieki liek bruģi uz melnzemes, ne uz grants. Aizrādu – šitas neies cauri, vīri nikni. Nācās saukt darba vadītāju, arī meklēt citus celtniekus. Tagad bieži man uz ielas nāk klāt bijušie "aktīvie iebildēji", atvainojas un saka paldies. Šobrīd pārvaldu sešas lielākas un astoņas mazākas daudzdzīvokļu mājas. Renovēšanas projektus pagaidām gan vairs neuzņemos, vismaz par baltu velti noteikti ne."
Energoefektīvākā ēka Latvijā 2024
Kā notiks konkurss?
- Konkursa "Energoefektīvākā ēka Latvijā 2024" nolikums publicēts konkursa tīmekļa vietnē "www.energoefektivakaeka.lv".
- Pieteikumus konkursam var iesniegt līdz 2024. gada 18. jūnijam, nosūtot tos elektroniski pa e-pastu "dzivosiltak@em.gov.lv".
- Līdz augusta beigām žūrija pieņems lēmumu par ēkām, kas tiks virzītas konkursa otrās kārtas vērtēšanai – ēku apsekošanai klātienē.
- 2024. gada konkursa laureātu apbalvošana notiks šī gada septembrī.
Pieteikumus pieņem piecās kategorijās
- Energoefektīvākā atjaunotā daudzdzīvokļu ēka.
- Energoefektīvākā daudzdzīvokļu ēka – jaunbūve.
- Energoefektīvākā publiskā ēka.
- Energoefektīvākā savrupmāja.
- Energoefektīvākā rūpnieciskā ēka.
