Lietuvas plānotais banku solidaritātes maksājums varētu ietekmēt valsts investīciju klimatu tikai tad, ja tas būtu pastāvīgs, tā paziņojis Lietuvas centrālās bankas valdes priekšsēdētājs Ģedimins Šimkus. "Ja tas nebūtu pagaidu [maksājums], tas mainītu investīciju klimatu," Šimkus sacīja Lietuvas parlamenta Budžeta un finanšu komisijai, atbildot uz dažu politiķu kritiku, ka plānotais pagaidu solidaritātes maksājums bankām kaitēs investīciju videi Lietuvā.

Reklāma

Centrālās bankas vadītājs uzsvēris, ka tieši plānotā maksājuma pagaidu raksturs ir "ļoti nozīmīgs aspekts".

Plānots, ka solidaritātes maksājums par Lietuvas banku virspeļņu būs jāveic 2023. un 2024. gadā. Iecerēts, ka, iekasējot solidaritātes maksu no bankām, Lietuva trijos gados saņems 410 miljonus eiro – 130 miljonus eiro 2023. gadā, 230 miljonus eiro 2024. gadā un 50 miljonus eiro 2025. gadā. Lietuvas centrālā banka uzskata, ka solidaritātes maksājuma apjomi sasniegs 1,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), piebilstot gan, ka reālie ieņēmumi būs atkarīgi no "inflācijas attīstības un Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumiem". Pēc Lietuvas Konkurences padomes ieteikuma nodeva tiks attiecināta uz visām bankām bez izņēmuma pretēji sākotnēji plānotajam, ka šis maksājums attiektos tikai uz lielajām bankām, proti, tām, kuru noguldījumu apjoms sasniegtu vismaz 400 miljonus eiro jeb 1% no kopējā rezidentu noguldījumu apmēra valstī.

Tiek prognozēts, ka Lietuvas banku peļņa šogad varētu sasniegt vienu miljardu eiro salīdzinājumā ar 300–400 miljoniem eiro citus gadus. 

Banku virspeļņa ir saistīta ar procentu likmju kāpumu un citiem no uzņēmuma biznesa lēmumiem neatkarīgiem faktoriem, tādēļ Finanšu ministrija un centrālā banka ierosinājušas ieviest bankām pagaidu solidaritātes maksu. Finanšu ministre Gintare Skaiste iepriekš norādījusi, ka solidaritātes maksa attieksies tikai uz banku neparedzēto tīro procentu ieņēmumu daļu – proti, peļņas daļu, kas veidojusies no starpības starp zemām noguldījumu piesaistes izmaksām un augstām kredītu procentu likmēm. Vienlaikus tiek norādīts, ka solidaritātes maksas apmērs bankām būs mazāks, ja tās palielinās noguldījumu procentu likmes un samazinās aizdevumu procentu likmes. Iegūtos līdzekļus Lietuva plānojusi izmantot militārās mobilitātes un infrastruktūras projektiem.

Pārsteidzošākais ir tas, ka pēc sākotnējās pretestības, norādot, cik negatīva ietekme solidaritātes maksājumam būs uz kreditēšanas un investīciju vidi, šobrīd Lietuvas bankas, vismaz publiski, mainījušas retoriku. Tā, piemēram, Lietuvas Banku asociācijas (LBA) prezidente Eivile Čipkute izteikusies, ka solidaritātes maksājums ir valsts palīdzība citiem sektoriem, kuru peļņa arī ir augusi pandēmijas vai citu faktoru dēļ. 

Viņasprāt, valstij ir jānostiprina sava aizsardzība, bet ieguldījums tādā mērķī ir jāsniedz "visiem Lietuvā strādājošajiem uzņēmumiem". 

Jāpiezīmē, ka banku solidaritātes maksājums stāsies spēkā tikai tad, ja par to nobalsos Lietuvas Seims. Indikācijas liecina, ka šāds likums var tikt pieņemts – par minētā likumprojekta tālāku virzību pagājušajā nedēļā nobalsoja 107 deputāti, pret bija 6, atturējās 14. Latvija seko šī procesa attīstībai, jo arī Latvijā ir ierosināts apspriest līdzīgu likumu.