12 °C
Šodien, 17. aprīlī, VEF Kultūras pilī notiks Operetes teātra jauniestudējuma – multimediālās monooperas "Valentīna" – pirmizrāde. Starptautiski pazīstamā latviešu komponista Artura Maskata pilnformāta opera, kas atklāj Latvijas un Eiropas vēstures notikumu pretrunīgu un dramatisma pilnu laikmeta panorāmu no 1939. līdz 1944. gadam (pirmizrāde notika 2014. gada 5. decembrī), ir traktēta no jauna un šoreiz – kamerversijā. Titullomu Latvijas kultūras leģendas – kinozinātnieces Valentīnas Freimanes (1922–2018) – dzīves stāstā atveidos operdīva Sonora Vaice (soprāns), kura ir arī topošās izrādes režisore.
"Valentīnas Freimanes dzīve bija milzīgs vērtību un cilvēcības apziņas vai (ne)apziņas kopums. Ja mēs vairāk iedziļinātos un izprastu šādu dzīvesgudru personību piedzīvoto un pārdzīvoto, pasaulē beigtos kari," teic S. Vaice. Monooperu viņa iestudējusi kopā ar "mīļo radošo komandu" – to pašu, ar kuru jau sadarbojusies iestudējumā "Cilvēka balss. Telefons".
Multimediju māksliniece – Ineta Sipunova. Uz skatuves būs vijolnieks Gidons Grīnbergs, akordeoniste Inita Āboliņa un pianists Māris Žagars. Iestudējumā piedalīsies arī aktieris Ģirts Ķesteris, dziedātāji Ieva Parša un Aivars Krancmanis, stepa dejas meistars un skolas attīstītājs Māris Pūris, kuri filmēti jau iepriekš, un viņu klātbūtni varēs skatīt videoattēlos.
Elīna Bukša, Midori un "Sinfonietta Rīga"
Sestdien, 20. aprīlī, Lielajā ģildē valsts kamerorķestris "Sinfonietta Rīga" diriģenta Normunda Šnē vadībā uz skatuves aicinās pasaulslaveno vijolnieci, ANO speciālo Miera sūtni Midori un izcilo latviešu vijoļspēles meistari Elīnu Bukšu, kuras interpretēs 20. gadsimta komponistu meistardarbus.
ASV dzīvojošā japāņu vijolniece Midori, kura ceļu uz pasaules nozīmīgākajām skatuvēm uzsāka 11 gadu vecumā un, spēlējot Džuzepes Gvarnēri 1734. gadā darināto vijoli, uzstājusies kopā ar daudziem pasaules vadošajiem orķestriem, ar savas spēles saturisko dziļumu un augsto meistarību mūzikai piešķir īpaši maģisku skanējumu. Viņas un talantīgās, Briselē dzīvojošās latviešu vijolnieces Elīnas Bukšas pirmā sastapšanās norisinājās 2017. gadā koncertceļojumā uz Indiju, vēlāk turpinot kopīgu muzicēšanu Japānā un Kambodžā. Par sadarbību ar Midori vijolniece Elīna Bukša teic: "Manuprāt, mūs vieno saikne, ko sajutu jau mūsu pirmās tikšanās laikā. Midori mūzikas dziļajā sapratnē ir iekodēta ārkārtīgi spēcīga, magnētiska enerģija, kas ļoti aizkustina un satricina." Abas mākslinieces Rīgā piedāvās Alfrēda Šnitkes Pirmo "Concerto grosso" – ģeniālu stilu un citātu labirintu –, kur tango, avangards un baroks saplūst vienā vēstījumā. Elīnas Bukšas lasījumā varēs ieklausīties poļu modernista Vitolda Lutoslavska dzīparotajā šedevrā "Dialogs vijolei un orķestrim Chain II". Programmā iekļauti arī divi Sergeja Prokofjeva skaņdarbi.
Radio kora sakrālie dziedājumi
Piektdien, 19. aprīlī, Rīgas Sv. Jāņa baznīcu pieskandinās Latvijas Radio kora koncerts "Latvijas Radio koris. Sakrālie dziedājumi. Satikšanās", kas tapis jau ilggadējā koncertciklā "Sakrālie dziedājumi". Viens no Latvijas slavenākajiem koriem tā ilggadējā diriģenta, no šī gada – arī kora mākslinieciskā vadītāja Kaspara Putniņa vadībā iedzīvinās īpaši izlolotu, vēl nedzirdētu muzikāli dvēselisku ceļojumu Brāmsa, Tomasa Luija de Viktorijas un Ivana Mūdija mūzikā. "Šajā koncertā mēs ļaujam dažādu stilu un dažādu paaudžu komponistiem parunāties par eksistenciāli lieliem jautājumiem, un šoreiz galvenais sarunas vedējs ir izcilais spāņu 16. gs. komponists Tomass Luijs de Viktorija," stāsta K. Putniņš. Pasaules pirmatskaņojumu koncertā piedzīvos britu komponista un pazīstamā "Gramophone" mūzikas apskatnieka Ivana Mūdija Tēvreize sardīniešu valodā "Babbu nostru", kuru Mūdijs, vēl īsi pirms pāragrās došanās mūžībā šī gada sākumā, īpaši veltījis Latvijas Radio korim. Skanēs arī ukraiņu komponistes Viktorijas Poļevas skaņdarbi.
Saruna ar Mārtiņu Meieru
Rīt, 18. aprīlī, plkst. 18 LKA Eduarda Smiļģa Teātra muzejā notiks "Sarunas Smiļģa kabinetā" ar aktieri Mārtiņu Meieru. Viņa lomu kontā ir gan Ērika Ketnera Emīls ("Emīls un Berlīnes zēni", 2009), gan Augusta Strindberga Žans ("Jūlijas jaunkundze", 2012), Jaroslava Hašeka virsleitnants Lukāšs ("Šveiks", 2012), Alvja Lapiņa Emīls Dārziņš ("Es neesmu klaviernieks, 2022) un daudzi citi spilgti skatuves tēli. Arī tikko radītais Meistars Dailes teātra izrādē "Meistars un Margarita".
Zināmi "2ANNU" uzvarētāji
28. Rīgas starptautiskā īsfilmu festivāla "2ANNAS" žūrija "Grand Prix" – "Bronzas Annu" – piešķīrusi Spānijas režisora Kristiāna Aviles īsfilmai "Acīm vaļā spilgti sapņojot par mūsu spāņu brīvdienām". Par labāko filmu Baltijas īsfilmu konkursā atzīta latviešu režisores Ilzes Ances Kazakas animācijas filma "Gruzis". Šogad festivālā tika demonstrētas vairāk nekā 100 filmas no 25 valstīm. Filmas vērtēja četrās konkursa programmās – starptautiskais īsfilmu konkurss, Baltijas īsfilmu konkurss, starptautiskais vidēja garuma filmu konkurss, kā arī starptautiskais bērnu un jauniešu īsfilmu konkurss.
