20.3 °C
Ēku būvniecība un siltināšana ar videi draudzīgiem materiāliem kļūst arvien aktuālāka. Viens no šādiem risinājumiem ir kaņepju betons, ko izgatavo arī tepat Latvijā. Aroda lietpratēji rīko meistarklases un izglīto interesentus par materiāla priekšrocībām un lietojumu. Konsultē SIA "Hemp Eco Systems Latvia" vadītājs Uģis Pauriņš.
Ar ko materiāls unikāls
Kaņepju betona ēku būvnieks Uģis Pauriņš atzīst – izdzirdot vārdu “betons”, cilvēkiem pirmajā mirklī rodas mulsums. Kaņepju vieglbetonam ar klasisko cementa betonu nav nekā kopīga, un tie nav savstarpēji salīdzināmi materiāli. Vienīgā līdzība ir iestrādes veids vertikālās konstrukcijās, izmantojot veidņus.
Sastāvdaļas un lietojums. Šī betona sastāvā ietilpst kaņepju spaļi, hidratētie kaļķi un minerālā piedeva. Šo materiālu var izmantot grīdu un sienu siltināšanai, ārsienu izbūvei, kā arī pārsegumu un jumtu siltināšanai. Kaņepju betons ir universāls un plaši izmantojams būvmateriāls ar daudzām vērtīgām īpašībām, kas lielākajai daļai citu būvmateriālu nepiemīt. Plašā lietojuma dēļ tas būs noderīgs gan jaunbūvēs, gan renovējot vēsturiskas, pirmskara, padomju laika un citas ēkas.
Augsta ugunsizturība un drošs veselībai. Kaņepju betons ir pilnībā dabīgs, videi draudzīgs un pārstrādājams materiāls. Tā sastāvā esošie hidratētie kaļķi darbojas kā dabisks antipirēns, nodrošinot ilgmūžību un augstu ugunsizturību (ugunsreakcijas klase A2 (Bs1,d0)). Kalcija hidroksīda radītā sārmainā vide pasargā materiālu no puves, pelējuma, kaitēkļiem un grauzējiem, vienlaikus nodrošinot antialerģiskas īpašības, padarot mājokli piemērotu cilvēkiem ar elpceļu problēmām, alerģijām vai astmu.
Viegls, elpojošs un siltumu akumulējošs. Betons ir viegls, tam ir ļoti labas skaņas un siltumizolācijas īpašības. Porainā struktūra nodrošina konstrukciju tvaika caurlaidību, ļaujot sienām dabiski regulēt mitruma apmaiņu ar apkārtējo vidi. Tas palīdz uzturēt stabilāku iekštelpu mikroklimatu un samazina kondensāta veidošanās risku konstrukcijās. Materiālam raksturīga arī laba siltuma akumulācijas spēja – sienas uzkrāj siltumu un pakāpeniski to atdod, novēršot straujas temperatūras svārstības telpās un samazinot siltumenerģijas patēriņu. Nelielā svara dēļ samazinās slodze uz ēkas nesošajām konstrukcijām un pamatiem, kas dažos gadījumos ļauj optimizēt būvniecības izmaksas.
Ēkas celtniecības process
Kaņepju mājas celtniecība daudz neatšķiras no cita veida koka karkasa ēku celtniecības. Vispirms tiek izbūvēta nesošā koka konstrukcija. Ap karkasu uzstāda veidņus, kuros kaņepju betonu iepilda pa kārtām, katru rūpīgi sablietējot. Šādā veidā tiek iegūtas monolītas sienas bez šuvēm, salaidumiem un potenciālajiem aukstuma tiltiem. Materiālu iestrādā arī grīdās starp koka lāgām un jumta konstrukcijā starp spārēm, ļaujot visu ēku veidot kā monolītu konstrukciju.
Lietas, kas jāparedz jau laikus. Latvijas apstākļos norobežojošo konstrukciju biezumam energoefektivitātes nolūkos jābūt 350–400 mm. Smagu elementu, piemēram, plauktu, virtuves skapīšu vai televizora, stiprinājuma vietas jāparedz jau projektēšanas laikā.
Nav ierobežojumu ēkas formai un apjomam. Būvējot ēkas no kaņepju betona, nav būtisku formas ierobežojumu – ar to iespējams veidot ne tikai taisnas sienas, bet arī liektas un noapaļotas formas. Tāpat iespējams celt daudzstāvu ēkas, kupolveida būves un citus nestandarta arhitektūras objektus. Iespējas atkarīgas no nesošās konstrukcijas nestspējas.
