IZM: Latvijā uzlabojas darba ar jaunatni kvalitāte

Latvijā kopumā uzlabojas darba ar jaunatni kvalitāte, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas apkopotie pašvaldību pašvērtējuma dati.

Pašvaldības uzsver, ka ir nostiprināti darba ar jaunatni pamatelementi. Teju visās pašvaldībās ir noteiktas par jaunatnes darbu atbildīgās institūcijas un nodrošināts ikgadējs finansējums šīs jomas īstenošanai. Pieaudzis arī ārējā finansējuma piesaistes apjoms un uzlabojusies starpinstitūciju sadarbība.

Kopējais darba ar jaunatni kvalitatīvas un ilgstspējīgas sistēmas izveides un attīstības rādītājs ir pieaudzis līdz 68,9%, salīdzinot ar 61,4% iepriekšējā gadā. Pozitīvas tendences vērojamas monitoringa veikšanā, jauniešu vajadzību izpētē un atbalstā jaunatnes organizācijām. Tomēr joprojām trūkst skaidri definētu un izmērāmu mērķu, kā arī nepieciešams stiprināt sadarbības un koordinācijas mehānismus, norādīts ziņojumā.

Uzlabojumi novērojami arī darbā ar jaunatni iesaistītā personāla jomā. Pašvaldībās biežāk nodarbina pilnas slodzes jaunatnes lietu speciālistus un atbalsta viņu profesionālo pilnveidi. Vienlaikus IZM norāda, ka samazinājies atalgojuma atbilstības novērtējums gan jaunatnes lietu speciālistiem, gan jaunatnes darbiniekiem, radot riskus nozares ilgtspējai.

Uzlabojusies arī jauniešu līdzdalība, uzskata pašvaldības. Kopējais jauniešu līdzdalības veicināšanas rādītājs sasniedzis 76,7%, salīdzinot ar 67,4% iepriekšējā gadā. Aktīvāk darbojas jauniešu domes, pieaug iesaiste līdzdalības budžeta projektos, kā arī notiek vairāk forumu un diskusiju. Tajā pašā laikā pašvaldībās joprojām nepieciešams stiprināt jauniešu pārstāvniecību lēmumu pieņemšanas procesos un uzlabot jauniešu centru pieejamību personām ar funkcionāliem traucējumiem.

Pašvaldību pašvērtējums liecina arī par uzlabojumiem iekļaujošā darbā ar jauniešiem. To pašvaldību īpatsvars, kas piedāvā programmas un projektus jauniešiem ar ierobežotām iespējām, pieaudzis no 64,5% līdz 75%. Tāpat palielinājies atbalsts šo jauniešu iesaistei neformālajā izglītībā, nodarbībās un individuālajās konsultācijās.

Joprojām salīdzinoši zems ir rādītājs par pieredzējušu jauniešu iesaisti vienaudžu atbalsta aktivitātēs un vides pieejamības nodrošināšanu, lai gan arī šajā jomā vērojams pieaugums no 27,6% līdz 35,7%. Pieaudzis arī sociālās atstumtības riskam pakļauto jauniešu atbalsts un pašvaldību aktivitātes NEET jauniešu, proti, jauniešu, kuri nemācās, nestrādā un neapgūst arodu, iesaistē.

Šī gada sākumā ministrija saņēma 42 pašvaldību atbildes par 2025. gadu, savukārt gadu iepriekš saņemtas 39 pašvaldību atbildes par 2024. gadu.