7.3 °C
16. oktobrī Rīgas Starptautisko kinofestivālu ("Riga IFF") atklās ar brāļu Laura un Raita Ābeļu pilnmetrāžas animācijas filmu "Dieva suns", kas festivāla organizatoru vērtējumā ir "kartupeļu vesterns ar gotiskiem elementiem, kas izkustina ne tikai priekšstatus un zināšanas par Latvijas vēsturi, bet arī pašmāju animācijas kino paleti". "Dieva suni" šogad Latvija ir arī izvirzījusi sacensībai par ASV Kinoakadēmijas balvu "Oskars".
Mākslinieka Harija Grundmaņa komiksu estētika liek nostāties blakus labākajiem Roberta Rodrigesa un Kventina Tarantīno darbiem, ja vien viņus interesētu lietus un aizspriedumu apsēsts ciematiņš un Ziemeļeiropā zināmākā vilkaču prāva, dēvēta par "Vilkača Tīsa lietu". Kā rit dienas Livonijas ciematā pirms vairāk nekā 300 gadiem, kad valda nepārtraukts lietus, baznīckrēslā aizķēries reibums no sīvākiem dzērieniem un gaisā vēdī paranoja no raganībām? Filma ir pirmizrādīta Traibekas kinofestivāla sadaļā "Escape", un tā ir izaicinoši ironisks un drosmīgs anime, pagānisma un Livonijas hronikas rokasspiediens, kāds iepriekš Baltijas kino nav tapis.
Mūsu plānotās sarunas laikā par animācijas filmu "Dieva suns" Raitis – viens no brāļu Ābeļu režisoru kopienas – ir devies papildināt zināšanas uz Franciju. Tur top nākamās filmas "Vāgners un Sātans" scenārijs kopā ar pieredzējušiem nozares profesionāļiem. Pavisam drīz kārta arī pašmāju krimiķim TV sērijās, kas top pēc tukumnieka Gunta Tālera darba "Nemierīgās dvēseles" motīviem par cilvēku pazušanu Kurzemes purvos. Tikmēr šobrīd aktuālais vēstures notikumu, vilkaču prāvas un tumšas animācijas komplekts "Dieva suns" patīkami šokēs jau pēc mirkļa visos Latvijas kinoekrānos. Lasītāju uzmanībai šoreiz saruna ar vienu no brāļiem – Lauri Ābeli.
Okults trilleris par Vāgneru. Stāsti, kas tas ir!
L. Ābele: Viens no Vāgnera mērķiem bija sacerēt tādu mūziku, no kuras cilvēks sajuktu prātā. Tā, protams, būtu interpetējama ideja, ko tad viņš īsti ar to domāja. Bet, jā, laiks, ko viņš pavadīja Latvijā, sasaistās arī ar Rīgas brīvmūrniekiem jeb masoniem, iespējams, afēristiem un okultistiem. Un šajā laikā Vāgners nozog grāmatu un – kā īstenībā arī notika – Rīgu viņš pameta bēgot, jo pie durvīm jau klauvēja parādu piedzinēji. Bēgot viņa kariete apkrita, viņa sieviete zaudēja bērnu. Tā, nenokļūdams līdz Hamburgai, viņš nonāca vētrā un pēc ilgāka laika nokļuva Norvēģijā. Un leģenda vēsta, ka tā ietekmē viņš ir sacerējis "Klīstošo holandieti". Pie mums viņš bēgs cita iemesla dēļ. Jo viņš ir nozadzis grāmatu.
Sveicu jūs ar lieliskajiem "Dieva suņa" panākumiem Ņujorkas Traibekas filmu festivālā, kur jūsu filma piedzīvoja pasaules pirmizrādi! Kā noprotu, veicās labi?
Jā, veicies pārsteidzoši labi. Mūsu iepriekšējā filma "Nemierīgie prāti" bija saistīta ar nopietnu tēmu, mentālo veselību, kaut kur balstīta mūsu drauga personīgajā pieredzē. Un ar šo filmu viss bija okei, tā ceļoja pa festivāliem, tika izrādīta kinoteātros. Bet nolēmām, ka ar "Dieva suni" visu darīsim jautrāk, viss notika pats par sevi, patrakojām, un viss kaut kā aizgāja. Trijās Ņujorkas izrādīšanas reizēs bija pilnas kinozāles, Traibeka turklāt nav žanra kino festivāls, jo sākotnēji filmu taisījām žanra kino jomai. Kā teica pats kinofestivāla organizators, viņi vēlējušies šo festivālu padarīt skaļāku. Par mums jau bija uzrakstījuši "The Hollywood Reporter". Pirmās recenzijas vispār ir ļoti svarīgas, un tās visas mums bija ļoti labas. Un tālāk jau labi veicās visur. Bijām Monreālas Fantāzijas filmu festivālā Kanādā, kur bija milzīga zāle ar 700 cilvēku ietilpību, uz mūsu filmu atnāca kādi 600, bija arī ļoti labas recenzijas. Viesojāmies arī Londonas "Fright Fest", kas norit jau vairāk nekā 20 gadu. Un tur mūsu filmu izrādīja ap desmitiem no rīta. Tomēr arī uz šo laiku viss bija iztirgots, mēs vēl beigās uz ielas kādam atdevām savas draugu biļetes.
Kā tu skaidrotu filmas panākumus?
Nu, viens ir šīs labās atsauksmes (pasaules vadošajos izklaides un kino industrijas medijos). Ņujorkā mums teica, ka viss ir tā komercializējies, ka šādu pieaugušajiem domātu animāciju nevarētu uztaisīt, jo visu rēķina pēc tā, vai tas patiks pēc iespējas vairāk cilvēkiem. Un mēs, nākdami no Latvijas, varam uztaisīt kaut tādu, kas neietu ar komerciālu aprēķinu. "Dieva suns" veidots rotoskopijas tehnikā, kas kādreiz (gan ASV, gan Padomju Savienības animācijā) bija diezgan populāra, kaut tā vienmēr skaitīsies eksperimentāla tehnika. Noteikti paldies sakām Gintam Zilbalodim un Matīsam Kažam, sekojot viņu panākumiem ar "Straumi". Jo šobrīd jau visur, kur esam, zina par Latviju, durvis ir pavērtas. "Dieva suni" piesaka kā kaut ko, kas ir pilnīgi pretējs "Straumei". Un tas ir ļoti okei, ka ir viens skaists un universāls stāsts un tagad mūsu tumšais, trakais, Montī Paitona stila gabals otrā diapazona galā.
"Dieva suns" izvirzīts "Oskara" 2025. gada nomināciju atlasei kategorijā "Gada labākā starptautiskā filma".
Jā, tas amizanti mums pašiem, jo galīgi to nebijām gaidījuši.
Latviešu animācija, kas pašlaik iet šo eksperimentālo ceļu, pasaulē kļūst ievērota. Nupat latviešu jaunais mākslinieks Daniels Gulbis ieguvis "Emmy" balvu jauno mediju inovāciju kategorijā ar projektu "White Rabbit", kurā pildījis radošā direktora uzdevumu.
