Par godu "Mateja pasijas" un "Jāņa pasijas" autoram Johanam Sebastiānam Baham 2000. gadā Helmūts Rillings un Štutgartes Starptautiskā Baha akadēmija aicināja četrus ievērojamus tā laika komponistus radīt vokāli simfoniskus lieldarbus. Volfgangs Rīms nāca klajā ar "Deus passus" jeb "Lūkas pasiju", Sofija Gubaiduļina radīja "Jāņa pasiju", Osvaldo Golihovs – "Marka pasiju", bet Taņs Duņs – "Ūdens pasiju pēc svētā Mateja evaņģēlija".

Reklāma

Kopš pirmatskaņojumiem pagājuši 25 gadi, Sofija Gubaiduļina un Volfgangs Rīms nesen devušies citā saulē, un Latvijas publika iepazīšanos ar šiem darbiem joprojām nav piedzīvojusi. Pieļauju, ka tas ir nākotnē gaidāmā Starptautiskā garīgās mūzikas festivāla ziņā, jo Gubaiduļinas "Jāņa pasiju" Valsts akadēmiskais koris "Latvija" dziedājis Lucernas festivālā, un aizmirsts nav arī Taņs Duņs. Ķīniešu komponista 2018. gadā radītās "Budas pasijas" lasījums notika 28. garīgās mūzikas festivāla noslēgumā 2025. gada 5. septembrī Kongresu namā, kur Māra Sirmā vadītajam Valsts akadēmiskajam korim "Latvija" pievienojās Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris un solistu ansamblis, tostarp divi ķīniešu mākslinieki – Eiropas klasiskajai tradīcijai piederīgais baritons Iraņs Džia un rīkles dziedātājs Hasibagens, kura pārziņā bija arī zirga galvas vijole.

Vēlreiz atskatoties pagātnē – iepriekšējā sastapšanās klātienē ar Taņa Duņa daiļradi bija Latvijas Universitātes Lielajā aulā īsi pirms 2007. gada Ziemassvētkiem, kad ar Liepājas simfoniskā orķestra līdzdalību Māris Sirmais un koris interpretēja "Tūkstošgades simfoniju". Cik atceros no savām un citu publiskajām atsauksmēm, biju pozitīvi noskaņots, komponiste Santa Bušs – kritiskāk, un arī 2025. gadā "Budas pasijā" bija jārēķinās ar zināmu devu teatralitātes un ilustratīvisma. Tomēr arī šis lielizmēra opuss (sešas ainas vairāk nekā pusotras stundas garumā) ir nopietns un uzrunājošs – šāda tipa darbos, bez šaubām, vienmēr ir aizraujošākas epizodes un blāvāki posmi, taču dramaturģisko arhitektoniku autors bija veidojis krāšņās un kontrastainās līnijās, kur oratorijas žanra principu tuvība operas sižetam un tēlainībai mūzikas uztverei nāca tikai par labu.

Un mākslinieciskās dramaturģijas izpratnē, emociju afektos, raksturu diferenciācijā, stilistiskās pasaules tiešā un precīzā iedzīvinājumā tad arī bija rodami Māra Sirmā pārraudzītā atskaņojuma lielākie panākumi. Te atkal varēja pārliecināties par diriģenta talantu izvērstas formas darbu loģiski pārskatāmās un spilgtās interpretācijās un skaņuraksta kompozicionālo detaļu mērķtiecīgā atveidē. Tā rezultātā klausītājiem arī Kongresu nama ierobežotajā akustikā bija iespēja sastapties ar Valsts akadēmiskā kora "Latvija" kolorīto dziedājumu, kam šoreiz vēl tika pretstatītas Rīgas Doma zēnu kora grupas balsis, un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra dotībām ne tikai pārbaudītas klasikas, bet arī neierastāku partitūru niansētā un pietiekami ekspresīvā atklāsmē.

Jāpiebilst, ka salīdzinājumā ar vairākiem citiem Taņa Duņa opusiem "Budas pasijā" nebija īpaši daudz eksotisku instrumentu vai vokālās artikulācijas paņēmienu. Lielākā daļa no šā spektra bija atvēlēta viesmāksliniekam Hasibagenam, turpretī pārējie solisti atbilstoši savas meistarības mērogam pauda ar Rietumu klasiskās mūzikas izteiksmes līdzekļiem sarakstītas oratorijas tembru un intonāciju gammu. Zinot Viktorijas Majores, Jolantas Strikaites, Ievas Paršas un Mārtiņa Zvīguļa vokālās spējas un to robežas, šeit prieku pirmām kārtām guvu par četru dažādu raksturlomu lasījumu, un apvienojumā ar otra ķīniešu viesa uzstāšanos galu galā arī solistu ansamblis nelika vilties.

Ja "Budas pasijā" nepieciešams daudzskaitlīgs dalībnieku pulks, tad festivāla "Homo Novus" ietvaros īstenotajā Janas Jacukas izrādē "HA" Ģertrūdes ielas teātrī 4. septembrī starp baltām skatuves plaknēm bija redzama tikai viena vienīga sieviete. Mūsdienu mākslā ieinteresētu skatītāju daudz, mākslinieks – viens pats. Kādēļ tad iepriekšminētajam pasākumam būtu jāpievēršas? Formālais iemesls – spēles noteikumu dēļ. Jo horeogrāfe un dejotāja šoreiz izzina cilvēka balsi, un līdzās skaistam, dalībai korī īsti piemērotam mecosoprāna tembram te bija dzirdama, piemēram, tā pati rīkles dziedāšana.

Protams, stāsts patiesībā ir par kaut ko citu. Par izcili talantīgu mākslinieci, kuras profesionālajām gaitām katrā ziņā jāseko līdzi. Par radošu notikumu, piedzīvojumu, atklāsmi, kur vienlaikus arī jādomā un jāmin, kuram žanram tas būtu piederīgs. Avangarda teātrim, performances mākslai, laikmetīgajai dejai? Drīzāk otrais variants, jo kustību diapazons bija ierobežots līdz minimālismam, taču horeogrāfija gan šeit eksistēja vārda pilnīgākajā izpratnē, kur dramaturģiskās līknes akcentēja izrādes saturu, vēstījumu un emocionālās dimensijas. Kas savukārt no priekšnesuma vienīgās autores prasīja ļoti daudz enerģijas. Un lietas būtība neapšaubāmi bija arī Janas Jacukas paustajā stāstā, kura traģikomisms pakāpeniski iegūst psiholoģisku vērienu un, visbeidzot, eksistenciālus mērogus. Jo pieņemu, ka šeit katrs var identificēties ar izrādes varoni, kam ikdienas dzīvē un ikdienas norisēs jānodala būtiskais no mazsvarīgā un jāstājas pretī sociālajām bailēm un nedrošībai. Daudzos gadījumos atklājas, ka saspringums bijis neadekvāti neproporcionāls reālajai notikumu gaitai. Bet ko tad, ja sabiedriskā sistēma apzināti būvēta, lai barotos no cilvēku tumšākajiem instinktiem, un cerības uz jebkādu pretimnākšanu ir un paliek tikai utopiskas? Šķiet, ka Janas Jacukas "HA" uzdod arī šādu jautājumu.

Rezumējot – Ģertrūdes ielas teātrī šis priekšnesums būs redzams arī turpmākajā sezonas gaitā. Un varbūt kādreiz Janas Jacukas horeogrāfes potenciāls tiks izmantots ne tikai Dailes teātra vai Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra lielizrādēs, kamerdarbos, koncertciklos, bet arī Taņa Duņa operas "Marko Polo" un Volfganga Rīma operas "Hamletmašīna" iestudējumos tepat, Latvijā.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Tikai tagad -35% atlaide Gada abonementam. Kods: LASIAKCIJA. Akcijas cena 19,49 eur. 

Abonē ŠEIT. 

Foto: Latvijas Mediji

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

  • Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
  • Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
  • Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
  • Gata Šļūkas karikatūru
  • Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu