Partly Cloudy 17.3 °C
T. 10.09
Albertīne, Jausma
SEKO MUMS
Reklāma
Saeimas opozīcijas deputāti ceļ trauksmi par to, ka Latvija plāno aizņemties lielas naudas summas aizsardzības vajadzībām un šī aizņemšanās dārgi izmaksāšot katram nodokļu maksātājam. Cik un kur valdība plāno aizņemties, kāds ir valsts parāds pašlaik un cik izmaksā parāda apkalpošana.
Saeimas opozīcijas deputāti ceļ trauksmi par to, ka Latvija plāno aizņemties lielas naudas summas aizsardzības vajadzībām un šī aizņemšanās dārgi izmaksāšot katram nodokļu maksātājam. Cik un kur valdība plāno aizņemties, kāds ir valsts parāds pašlaik un cik izmaksā parāda apkalpošana.
Foto: Shutterstock

Saeimas opozīcijas deputāti ceļ trauksmi par to, ka Latvija plāno aizņemties lielas naudas summas aizsardzības vajadzībām un šī aizņemšanās dārgi izmaksāšot katram nodokļu maksātājam.

Reklāma

Cik un kur valdība plāno aizņemties, kāds valsts parāds ir pašlaik, un cik izmaksā parāda apkalpošana?

"Valdība paziņo, ka Latvija aizņemsies līdz 8,4 miljardiem eiro (!) aizsardzībai. Aizsardzība, protams, ir supersvarīga. Bet – vai kāds vispār domā un runā par valsts spēju turēt parāda nastu? Šī valsts parāda palielināšanas apkalpošana katram nodokļu maksātājam izmaksās ~100 eiro/mēnesī papildus. Tas, ka ES piever acis papildu aizsardzības aizdevumam, nemaina faktu, ka tas būs jāapmaksā un jāatdod," tā sociālajos tīklos rakstīja Saeimas deputāts Andris Kulbergs ("Apvienotais saraksts"). 

Deputāts arī apgalvo, ka jau šobrīd valsts parāda apkalpošana tuvojas nepavelkamiem 600 miljoniem eiro gadā. Ar jauniem budžeta tēriņiem un pārfinansējot lētos kredītus, šis skaitlis pavisam drīz kļūšot par 1–1,2 miljardiem eiro gadā. Ja papildus aizņemsimies aizsardzībai 3,8 miljardus eiro, tas nozīmē 135 miljonus eiro procentu maksājumos gadā papildus; ja aizņemsimies 8,4 miljardus eiro – tie būs papildus 300 miljoni eiro procentu maksājumos gadā. "Tas nozīmē – lai tikai apmaksātu šī parāda procentus, katram strādājošajam Latvijā būs jāsedz: 1200 eiro gadā jeb 100 eiro mēnesī," tā raksta Kulbergs. 

Vai deputāta apgalvojumi atbilst patiesībai un par kādu aizņēmumu ir runa?

Eiropa aizņemsies izdevīgāk

Potenciālais aizņēmums, par ko runā Andris Kulbergs, ir Latvijas izrādītā interese par Eiropas Savienības programmas "ReArm Europe" ietvaros radīto finanšu instrumentu SAFE, kas ļautu Eirobas Savienības valstīm būtiski palielināt aizsardzības izdevumus. Būtībā runa ir par to, ka Eiropas Savienība savā vārdā aizņemtos naudu starptautiskajos tirgos līdz 150 miljardu eiro apmēram un tālāk nodotu šo naudu dalībvalstīm aizsardzības izdevumu palielināšanai. Tiek pamatoti pieņemts, ka Eiropas Savienība spēs aizņemties naudu ar izdevīgākiem noteikumiem nekā atsevišķās dalībvalstis.

ES dalībvalstīm aizsardzības izdevumus jāspēj palielināt līdz 2028./2029. gada mijai – līdz šim brīdim netiks ņemti vērā vienā no ES dibināšanas dokumentiem, Māstrihtas līgumā, ierakstītie noteikumi, ka valsts budžeta deficīts un ārējais parāds nedrīkst pārsniegt attiecīgi 3% un 60% no iekšzemes kopprodukta. To dēvē par ES izņēmuma klauzulu. 

Maksimālais aizņēmuma apjoms arī ir ierobežots ar izņēmuma klauzulu, kas pieļauj līdz 2028. gadam papildu izdevumus aizsardzībai 1,5% no IKP gadā.

Valstīm, kuras bija ieinteresētas SAFE finanšu instrumenta izmantošanā, līdz šī gada 29. jūlijam bija jāizrāda šāda vēlme, norādot arī to, par cik lielu summu aizņemšanos ir interese. Šī intereses izrādīšana nekādas saistības Latvijai faktiski pieprasīt aizņēmumu un uzņemties finanšu saistības neuzliekot, apgalvo Finanšu ministrija.

Viss jau ieplānots

Kā stāsta Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Aivars Puriņš, Latvija ir izrādījusi interesi, iesniedzot savas ieceres un projektus, kurus varētu daļēji finansēt ar šī Eiropas mehānisma līdzekļiem. Latvija ir norādījusi gan minimālo, gan maksimālo iespējamo aizņēmuma apjomu – no 3,8 līdz 8,4 miljardiem eiro.

"Svarīgākais nākamais posms ir līdz novembrim sagatavot detalizētus aizsardzības investīciju plānus ar konkrētiem pirkumiem un izdevumiem, kas tiks finansēti ar SAFE mehānisma palīdzību. Visi plāni ir jāsaskaņo ar aizsardzības budžetu un Nacionālo bruņoto spēku (NBS) attīstības dokumentiem. Finansējuma saņemšana notiks pakāpeniski, atbilstoši iekārtu piegādes grafikam, un līdzekļi tiks izmaksāti, ievērojot izpildīto investīciju plānu laika gaitā," stāsta A. Puriņš.

Reklāma
Reklāma

"Latvija plāno izmantot šo finansējumu esošo bruņoto spēku attīstības plānu īstenošanai – tās ir investīcijas bruņutehnikā, piemēram, bruņumašīnu "Patria" iegāde, citu platformu un sistēmu iegāde, kā arī tādās jomās kā munīcija, artilērija un droni. Faktiski tiek domāts par jau agrāk ieplānotu spēju attīstīšanu, kurām nepieciešami papildu līdzekļi, nevis par pilnīgi jauniem projektiem," saka Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs. Ministrija uzsver arī to, ka galvenie attīstības virzieni un investīciju plāni ir iekļauti Nacionālo bruņoto spēku attīstības plānā, kas jau iepriekš ir apstiprināts valdībā.

Aizņēmuma termiņš – līdz 45 gadiem

Savukārt Finanšu ministrija norāda, ka Eiropas Komisija (EK) izvērtēs dalībvalstu iesniegto sākotnējo informāciju, kā arī pieteikto pasākumu un identificēto spēju atbilstību SAFE regulai un informēs par potenciāli pieejamo aizņēmuma summu. Šobrīd esot pāragri komentēt aizdevuma nosacījumus, jo sarunas ar EK tikai sākušās un visi EK aizdevuma finanšu nosacījumi, tostarp procentu likmes, vēl nav zināmi. Varot pateikt tikai to, ka SAFE regulā noteikts maksimālais aizņēmuma termiņš – līdz 45 gadiem, un pamatsummas atmaksas atlikšanas periods – līdz 10 gadiem.

Ņemot vērā, ka EK šos finanšu līdzekļus piesaistītu finanšu tirgos ar regulāriem aizņēmumiem, finanšu nosacījumiem būtu jābūt izdevīgiem. EK kā aizņēmējas kredītreitings ir augstāks nekā Latvijai, kas nosaka labākus aizņēmuma noteikumus, taču konkrētās SAFE aizdevuma likmes būs atkarīgas no situācijas finanšu tirgos un laika, kad EK veiks aizņēmumus.

Pēc tam kad būs pieejama visa informācija par SAFE aizdevuma nosacījumiem, tie tiks rūpīgi izvērtēti. 

Arī SAFE aizņēmuma apjoms tiks analizēts, ņemot vērā prognozēto valsts parāda līmeni vidējā termiņā un ilgtermiņā, kā arī valsts budžeta deficīta palielinājumu, lai netiktu apdraudēta Latvijas valsts parāda ilgtspēja. Tas ir arī viens no ES izņēmuma klauzulas nosacījumiem, norāda Finanšu ministrija.

Valsts parāds – 19 miljardi

Lai cik arī finansiāli izdevīgs būtu ES veiktais starptautiskais aizņēmums SAFE vajadzībām, tomēr tā būs aizņemta, nevis dāvināta nauda, tātad – tā būs jāatdod un par to būs jāmaksā procenti. Šajā ziņā deputātam A. Kulbergam taisnība.

Finanšu ministrija un Valsts kase apgalvo, ka Latvijas valsts parāda līmenis, kas šobrīd ir 48% no iekšzemes kopprodukta, esot samērīgs un mērens, īpaši jau Eiropas Savienības dalībvalstu kontekstā. Eiropas lielākajai parādniecei Grieķijai valsts parāda līmenis 2023. gada beigās bija 161,9% no IKP, Itālijai – 137,3%, Francijai – 110,7%, bet Spānijai – 107,7%

Taču nebūtu jau jāsalīdzina Latvija tikai ar sliktākajiem piemēriem, Eiropā ir arī taupīgākas un apdomīgākas valstis – piemēram, Igaunija ar 19,6% no IKP lielu parāda līmeni, Bulgārija ar 23,1% un Luksemburga ar 25,7% lielu parāda līmeni. ES valstu vidējais parāda līmenis ir ap 80% no iekšzemes kopprodukta.

Reklāma

Taisnība ir tas, ka periodā kopš 2020. gada Latvijai, tāpat kā visai pārējai Eiropai, valsts parāda līmenis ir krietni pieaudzis – no 12,459 miljardiem eiro 2020. gadā līdz 19,056 miljardiem eiro 2024. gadā. 

Lielā mērā pie šī pieauguma vainojami valstu atbalsta pasākumi iedzīvotājiem un ekonomikai kovida pandēmijas laikā. 

Tiesa gan, šajā laikā būtiski audzis arī iekšzemes kopprodukts, tādēļ pusotru reizi lielais skaitliskais pieaugums attiecībā pret iekšzemes kopproduktu pieaudzis daudz mērenāk – no 43% 2020. gadā līdz 48% 2024. gadā.

Piecu gadu laikā gandrīz trīskāršojušies valsts parāda apkalpošanas izdevumi, kuru lielākā daļa ir procentu maksājumi aizdevējiem – no 186 miljoniem eiro 2020. gadā līdz aptuveni 500 miljoniem eiro 2025. gadā. Tas nav saistīts tikai ar parāda apmēra pieaugumu, bet arī ar to, ka zemo kredītlikmju laikmets visā pasaulē ir beidzies, tas skar arī valstu aizņēmumus.

47 eiro mēnesī uz katru strādājošo

Noapaļojot skaitļus, var pieņemt, ka pašreizējā valsts parāda apkalpošana šobrīd katram Latvijas nodokļu maksātājam (strādājošo skaits – 880 tūkstoši cilvēku) vidēji izmaksā 568 eiro gadā jeb 47 eiro mēnesī. Ja attiecinām pašreizējo valsts parādu uz visiem Latvijas iedzīvotājiem, ieskaitot zīdaiņus un pensionārus, tad parāda apkalpošanas izmaksas ir 250 eiro gadā jeb apmēram 21 eiro mēnesī.

Taču apgalvojums, ka, paņemot un izmantojot SAFE aizdevumu, valsts parāda apkalpošanas izmaksas varētu pieaugt par 135–300 miljoniem eiro gadā jeb papildu 1200 eiro gadā katram nodokļu maksātājam, gan šķiet nedaudz pārspīlēts, lai arī ne pārāk daudz.

Pat ja pieņem, ka valsts aizņemas maksimālo summu – 8,4 miljardus eiro – un parāda apkalpošanas izmaksas tiešām pieaug par 300 miljoniem eiro, kā apgalvo A. Kulbergs (jāatgādina, ka vēl nav zināmi ne aizņemšanās noteikumi, nedz arī summa, kuru Latvija varētu aizņemties), tad, izdalot 300 miljonus ar pašreizējo strādājošo skaitu, iegūstam 341 eiro, nevis 1200. Ja to summē ar līdzšinējām izmaksām, kopā iznāk 909 eiro gadā uz katru strādājošo jeb 75,75 eiro mēnesī.

Savukārt, ja attiecina Kulberga prognozētu parāda apkalpošanas summu uz diviem miljoniem nosacīto "galviņu", tad parāda apkalpošanas izmaksas uz vienu iedzīvotāju Kulberga aprakstītajā gadījumā var pieaugt no apmēram 21 eiro mēnesī līdz 33,5 eiro mēnesī. Grūti noliegt – tas nav maz un tā ir smaga nasta Latvijas iedzīvotājiem un valsts budžetam, tomēr tas pagaidām nav tik daudz, kā apgalvo Kulbergs.

Galvenais neatbildētais jautājums ir – ja mēs neizmantojam ES piedāvātās aizņemšanās iespējas aizsardzības spēju palielināšanai, tad no kādiem līdzekļiem vēl mēs varam strauji kāpināt aizsardzības izdevumus? Tas, ko Latvija var darīt, lai izmantotu šo naudu ar maksimālu efektu, ir – attīstīt pašai savu aizsardzības rūpniecību, lai vairāk naudas paliek mūsu ekonomikā. Šajā ziņā artilērijas šāviņu rūpnīcas būve Iecavas tuvumā ir solis pareizā virzienā.

Eiropas Savienības finansēts. Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autora(-u) personīgos uzskatus un ne vienmēr sakrīt ar Eiropas Savienības vai Eiropas Izglītības un Kultūras izpildaģentūras (EACEA) viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne EACEA nenes atbildību par paustajiem uzskatiem.

Līdzfinansē LR Kultūras ministrija.

Reklāma
Reklāma
Reklāma
Reklāma
Reklāma
akcija1

AKCIJA!

Tikai tagad -35% atlaide Lasi.lv Gada abonementam ar kodu LASIAKCIJA. Akcijas cena 19,49 EUR.

ABONĒ ŠEIT

AKCIJA!

Tikai tagad -35% atlaide Lasi.lv Gada abonementam ar kodu LASIAKCIJA. Akcijas cena 19,49 EUR.

ABONĒ ŠEIT
LATVIJĀ PASAULĒ
Reklāma